Demontējot okupācijas varu, karu un totalitāro varu slavinošus pieminekļus, aktualizējies jautājums, ko likt vietā. Šo situāciju labot nolēmuši Publiskās atmiņas centrā, aicinot iedzīvotājus iesniegt priekšlikumus, kādas personības iemūžināt vides objektos.
"Lai veidotu aptaujas pilsētās, būtu vēlams, lai šie priekšlikumi būtu simtos, ja ne tūkstošos, lai redzētu, kāda patiešām ir sabiedrībā vēlme un ieskati, nevis ekspertu vērtējums.
Jo eksperts katrā nozarē izvirzīs sev vērtīgus personāžus," norāda Publiskās atmiņas centra pētnieks Didzis Šēnbergs.
Līdz šim rosinājumi veidot pieminekļus izteikti, piemēram, par rakstnieci Annu Brigaderi, gleznotāju Vilhelmu Purvīti, komponistu Aleksandru Kublinski un virkni citiem. Šobrīd līderos izvirzījušās divas personības – rakstnieks Kārlis Skalbe un grupas "Līvi" dalībnieks Jānis Grodums. Bet vai pēc 2022. gada padomju pieminekļu demontāžas likuma pieņemšanas varam runāt Latvijā par vienotu izpratni piemiņas vides objektu izvietošanā?
Rīgas domes Pieminekļu padomes vadītājs, arhitekts Aigars Kušķis skaidro: "Tā izvērtēšana notiek Rīgas Pieminekļu padomē, kas ir konsultatīva institūcija, kurai nav lēmējvaras, bet kas dod padomu pašvaldībai, politiķiem, iestādēm par to, vai tas piedāvājums ir kvalitatīvs no saturiskā viedokļa, no iederības pilsētvidē, mākslinieciskās izpausmes. Padomē ir dažāda veida speciālisti, bet arī ļoti plaši pārstāvēti politiskie spēki, kas konkrētā brīdī veido Rīgas domi. Šobrīd nav tāda oficiāli apstiprināta saraksta par personībām vai notikumiem, bet pie tā varētu strādāt."
"Mums pieminekļu politikas vietā ir izdevies radīt pieminekļu pārstumdīšanas vai pārvietošanas politiku," komentē vēsturnieks Mārtiņš Mintaurs. "Pieminekļu uzstādīšana vienmēr ir bijusi, vienmēr tā ir notikusi, lielākoties politisku iemeslu vadīta, un tieši arī politisku iemeslu dēļ šie pieminekļi tiek pārvietoti vai nojaukti.
Tas vairs nav stāsts, manuprāt, tik daudz par konkrētām vēsturiskām personībām, bet tas ir vairāk stāsts par mums, par šodienas cilvēka vēlēšanos sevi ierakstīt vēsturē un atstāt savas pēdas, kaut vai kaut ko nojaucot."
Kā atzīst Pieminekļu padomē, iniciatīvu pieminekļu izveidei šobrīd netrūkst, jautājums ir, par kādu naudu šos objektus uzstādīt.
Publiskās atmiņas centra ieskatā, daļu pieminekļu būtu jāceļ par valsts līdzekļiem, bet daļa jāfinansē pašvaldībām. Šo ieceri varētu īstenot tuvāko 20 gadu laikā.
Lai sāktu apzināt viedokļus aptaujai par piemiņas objektiem, biedrība aicina līdz 11. novembrim iesūtīt idejas par to, kam jāveido pieminekļi vai vietvārdi, uz e-pasta adresi "[email protected]". Visus priekšlikumus biedrība apkopos, iesniegs Rīgas domes vadībai un citām pašvaldībām.
