Mēs uz universitāti esam atbraukuši dienā, kad iecerēts pārgājiens no Košraga līdz Pitragam.
"Mums ir gan pastaigas apkārt, iepazīstot dažādas ar lībiešiem saistītas vietas Lībiešu krastā, mums ir darbs un sarunas, kopīgas dziedāšanas meistarklases ar lībiešu valodas pratējiem," skaidro Valts Ernštreits. "Mēs tāpat arī iesim dabā, lai saprastu, kā izveidojies šis Lībiešu krasts, kā tas ir ietekmējis vēlāk gan lībiešu valodas, gan kultūras izveidošanos. Mums būs stāstījums arī par ģenētikas pētījumiem."
Pitragā sasniedzam lībieša Andra Antmaņa saimniecību, kurā jau vairāk nekā 30 gadus viņš kūpina zivis un izpaužas žogu būvēšanā. Universitātes dalībniekiem iespēja uzzināt ko vairāk par senajām amata prasmēm un arī nogaršot svaigi dūmotas lestes jeb butes.
"Tā kūpināšana jau ir bijusi vienmēr," stāsta Andris Antmanis. "Tikai tad, kad mans tēvs kūpināja, tie bija padomju gadi, tad par tādu tirgošanu nevarēja būt ne runas, tā bija spekulantu būšana, par to lika cietumā, un, tiklīdz atnāca šī brīvība, tad brālis iesāka kūpināt pirmais, un tad es arī tūliņ sāku kūpināt tai pašā gadā. Tā mēs kūpinām, mums ir drusciņ savādāk nekā tas, ko tēvs kādreiz kūpināja, bet nu kaut kas tur līdzīgs tajā visā ir."
Lībiešu institūts un Tartu Universitāte šādu augstskolas līmeņa mācību programmu īsteno ceturto reizi. Dalībnieki pārstāv gan valodnieku, gan kultūras pētnieku, gan arī biologu aprindas.
"Pašlaik rakstu doktora disertāciju par četrām Baltijas somu valodām, tāpēc man bija jāapgūst arī lībiešu valoda," pastāsta Lībiešu vasaras universitātes dalībnieks Žils Butons no Francijas.
"Manuprāt, valodnieks nevar līdz galam saprast valodu, ja viņš nesaprot arī kultūru un šajā valodā runājošos cilvēkus.
Tāpēc arī esmu šeit. To, ko es šeit gribētu iemācīties, nevar atrast nevienā Parīzes bibliotēkas grāmatā."
Savukārt Anglijā dzimusī francūziete Bridžita Morana-Nae grib izpētīt, kā valodu izmato lībiešu mūziķi, un mūs pārsteidz ar faktu, ka latviešu valoda ir viena no septiņām, ko viņa brīvi pārvalda: "Es pašlaik esmu pētniece Lībiešu institūtā. Es taisu intervijas ar lībiešiem, un mēs vairāk runājam latviešu valodā. Un būtu tiešām forši, ja es varētu arī taisīt intervijas lībiešu valodā ar viņiem."
Valts Ernštreits atzīst, ka gribētu šajā kursā sagaidīt vairāk cilvēku arī no Latvijas, jo, pētot latviešu valodu, folkloru un Latvijas vēsturi, nevar iztikt bez pamata zināšanām par lībiešiem.
"Ir varbūt tā dīvaini, ka mēs mācām šīs lībiešu lietas, kas ir tiešā veidā saistītas ar Latviju, mēs faktiski mācām pa visu Eiropu un pasauli, bet mēs to īsti nedarām šeit. Ceru, ka tas kādu dienu mainīsies," uzsver Ernštreits.
Līdz šim vasaras universitātes iespaidā tapušas četras doktora disertācijas par lībiešiem, un tas veicinājis lībiešu pētnieku pieaugumu. Tā kā lībieši spēlējuši nozīmīgu lomu Baltijas reģionā, ir gana daudz neizpētītā, tāpēc ir pamats uzskatīt, ka mums priekšā daudz jaunu zināšanu par teritoriju, kur dzīvojam.
