Kopš Gaismas pils svinīgās lentas pārgriešanas kā kārtīgā kultūrvietā ne vien daudzas grāmatas ir izlasītas un augstskolu darbi uzrakstīti, bet uzņemti arī ārvalstu viesi, prezentētas jaunas grāmatas, rosinātas diskusijas.
Viens no svētku pasākumiem sestdien bija arhitekta Jāņa Dripes vadīta saruna par Gaismas pils tapšanas vēsturi. Ekspresīvi piramidālā ēka šobrīd šķiet pašsaprotams Rīgas vaibsts, tāpēc varbūt jau aizmirsies, ka tās tapšana bija ļoti sarežģīta un ilglaicīga 25 gadu garumā.
Brīžos, kad sabiedrība jau vairs neticēja bibliotēkas iespējamībai, divi cilvēki tai allaž ticēja vienmēr, un tie bija arhitekts Gunārs Birkerts un Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks. Kad projekts bija iestrēdzis 10 gadus, Birkerts jau tad to atzina par rekordu, bet viņš nezaudēja pacietību.
"Man nav sveši apstākļi Latvijā, un es zinu, ka tas notiks, bet vēl jāpagaida. Labs nāk ar gaidīšanu," allaž teica Birkerts.
Bibliotēkā sestdien atklāja Gunāram Birkertam veltītu izstādi, un līdzās vēsturiskam atskatam bija diskusijas par šodien aktuālo.
Risinājās arī pasākums ģimenēm ar bērniem, tām tuvāk iepazīstot Latvijā izdotos žurnālus bērniem. Apmeklētāji nekavējās cildināt Nacionālo bibliotēku:
"Mani sauc Jēkabs. Es esmu Marta. Justīne. Man patika, bija ļoti izglītojoši, varēja krāsot, rakstīt."
"Man ļoti patīk žurnāls "Ucipuci"".
"Man kā mammai jaunā ēka šķiet īpaši svarīga, jo viss zem viena jumta, viss vienuviet. Akadēmiskie procesi te satiekas ar bērniem, te nāk gan bērniņi no pavisam agra vecuma un vienlaicīgi pieredzējuši zinātnieki."
"Mēs esam Inese, Miķelis un Aurēlija. Mēs krājām zīmodziņus, lai dabūtu šīs balviņas, tagad iesim vienkārši palasīt. Mūsu ģimene bieži apmeklē 7. stāva bērnu lasītavu. Ļoti, ļoti mums tur patīk. Gan meitiņai, gan dēliņam ir tur ko vienmēr darīt. Meita gan vēl nelasa, bet skatās tur skaistas bilžu grāmatas. Fantastiska bibliotēka!".
LNB kultūras projektu vadītāja Alīse Vorobeja uzsvēra, ka bibliotēka nav tikai vieta kur saņemt grāmatas, informāciju un zināšanas. Tā ir vieta, kur sarunāties, apmainīties ar zināšanām.
Vismazāko lasītāju paliek mazāk, bet tā interese par grāmatām jārada jau uzreiz. Tāpēc šodien bērnu rīts. Un arī tie bērni, kuri sevi pieskaita pie aktīviem lasītājiem, teic, ka pieaugušajiem taisnība un ne visi viņu vienaudži lasa labprātīgi.
Desmit gadu laikā ēka patiešām kļuvusi par vietu ar piepildītu saturu visplašākajā nozīmē, uzskata arhitekts Jānis Dripe.
"Šī ir izstāžu vieta, šī ir prominenču vieta, svarīgāko Rīgas konferenču norises vieta, un, protams, pamatfunkcija – bibliotēkas Dievs ir lasītājs. Tā ir bibliotēka – visa rakstītā vārda lielā krātuve," sacīja Dripe. "Skaisti man kā arhitektam to konstatēt, ka tas ir attaisnojies kopā ar īpašu tēlu".
Dripe atgādināja, ka Birkerts sākotnēji ēku bija iecerējis kā pieminekli atjaunotajai Latvijai, un savā ziņā šī misija ir izpildīta.
Vecāki, kuriem bērni vēl par jaunu grāmatu lasīšanai, mēģina vismaz parādīt bibliotēku, paspēlēt spēles un pamācīties burtus. Nacionālajā bibliotēkā stāsta, ka vismaz par šādiem pasākumiem interese saglabājas un bērni ar vecākiem atgriežas.
