Tukuma novada Pūres pagasts atrodas vien stundas braucienā no Rīgas. Šeit apsnigušas kastaņu alejas galā atrodas Pūres bibliotēka. Pēc 12. janvāra, kad valdība mīkstināja ierobežojumus, šeit atkal izsniedz grāmatas. Pūres bibliotēku ik dienu apmeklē teju astoņdesmit cilvēku. Tiesa, tagad uzturēties te nav ļauts ilgāk pa piecpadsmit minūtēm.
“Ejošākā literatūra būs daiļliteratūra, jo cilvēks vairāk grib tā kā atpūsties. Un mums Pūres bibliotēkā ir ļoti liels izsniegums. Mēs varam par populāru grāmatu teikt, ka gadā ir izsniegta divdesmit četras reizes, tas ir tomēr daudz,” stāstīja Pūres pagasta bibliotēkas vadītāja Valda Dzelzkalēja.
Priekšstats, ka bibliotēka kalpo pārsvarā kā grāmatu izsniegšanas punkts, ir maldīgs.
Latvijas reģionu iedzīvotājiem bibliotēkas ir informācijas ieguves vieta, kur nepieciešamības gadījumā risināt arī dažādus praktiskus un sociālas dabas jautājumus.
Nozīmīga loma ir iespējai bibliotēkā lietot datoru.
Valda Dzelzkalēja skaidroja: “Dators šobrīd ir tāda lieta, kas vairāk tiek izmantota tādiem cilvēkiem, kuri mazāk saprot, mazāk zina. Viņam nav mājās datora, nav viedtālruņa, un līdz ar to viņš meklē bibliotēku. Ir gan bankas pakalpojumi, var rēķinus nomaksāt. Ir vajadzība e-pastā nosūtīt vēstuli. It sevišķi šinī laikā, kad ir daudzas iestādes slēgtas, tad vienīgā iespēja ir elektroniski nosūtīt.”
“Apmeklētāji visbiežāk izmanto datorus, lai ieietu ''Inbox'', izprintētu savus dokumentus. Tad viņi paraksta viņus, mēs noskenējam un sūtām atpakaļ uz iestādēm. Vēl daudzi izmanto, vairāk tieši pensionāri, elektrības rādītāju nodošanai. Daudzi izmanto, lai veiktu interneta bankas maksājumus. Bērni izmanto “Letoniku”, jo bibliotēkā ir pieeja vairāk tām grāmatām, ko lasīt. Tāpat viņiem ir [jāmeklē] vajadzīgais skolā prezentācijām,” norādīja Pūres pagasta bibliotēkas bibliotekāre Jolanta Koha.
Pūres bibliotēkā datortehnikai ir turpat piecpadsmit gadu, taču tā ir labi saglabājusies. Bet Latvijā joprojām ir daudz reģionu bibliotēku, kur situācija ne tuvu nav tik laba un bibliotēku vajadzības ir lielākas par pašvaldības iespējām. Lai palīdzētu risināt šo situāciju, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Atbalsta biedrība nākusi klājā ar aicinājumu uzņēmumiem rast iespēju ziedot bibliotēkām datorus un monitorus, kas pašiem vairs nav vajadzīgi vai tiek mainīti pret jaunākiem.
“Mēs griežamies pie uzņēmējiem, arī pie privātpersonām, ja ir apritē lietoti datori, kas ir darba kārtībā, tad bibliotēkas to ļoti novērtētu,” skaidroja Latvijas Nacionālās bibliotēkas Atbalsta biedrības direktore Kārina Pētersone. “Mums ir ienākuši ap tūkstotis bibliotēku pieprasījumu, un tad mēs sakoordinētu vai pats uzņēmējs sazinātos ar bibliotēku. Mēs zinām šīs vajadzības, mēs tās esam apzinājuši, un bibliotēkas, pašvaldības un cilvēki būtu ļoti pateicīgi.”
Pirmais ziedojums – 30 datortehnikas vienības – jau ir saņemts, un tas ir nonācis Limbažu reģiona bibliotēkās.
