“Mūsu pieeja šiem ārtelpas izstādes stendiem ir tāda, lai pēc iespējas vairāk iepriekš neredzētos attēlos varētu izjust to laiku.
Ir redzams Gustavs Zemgals, viņa apkārtējo loks, dažādi dokumenti, vēstules no Raiņa un viņa vēstules sievai. Apkopoti arī dažādi citāti, kas dod Gustava Zemgala tā laika personības vērtējumu no laikabiedriem,” skaidro vēsturnieks Toms Ķikuts.
Vēstures muzeja veidotajā izstādē Gustavu Zemgalu var iepazīt ne vien kā Latvijas otro prezidentu, bet arī kā lauku amatnieka dēlu, kas, pabeidzot ģimnāziju Rīgā, spēja kļūt par diplomētu juristu, armijas rezerves virsnieku, biedrību un uzņēmumu vadītāju, Jaunā Rīgas teātra līdzveidotāju, laikrakstu redaktoru, Latvijas valsts veidotāju un Rīgas pilsētas galvu.
Nelielu ieskatu par izstādē atainoto Zemgala jaunības posmu iezīmē vēsturnieks Toms Ķikuts: “Viņa uzskati veidojās Jaunās strāvas laikā Maskavā, kur viņš studēja juridiskajā fakultātē. Viņš simpatizē kreisajām idejām, kas nāk ar konservatīvās pilsonības kritiku. Ar šo demokrāta stāju viņš iziet caur visai savai dzīvei. Izstādē mēs esam iezīmējuši arī viņa sabiedrisko darbību. Te redzama arī pazīšanās ar Raini draudzīgā fotogrāfijā 20. gados.
Arī tas biedrību loks, kurās viņš darbojās, iemieso arī viņa politisko nostāju, jo tā nav Rīgas Latviešu biedrība, kas pārstāv Rīgas turīgo un konservatīvo pilsoņu daļu, bet viņš darbojas, piemēram, Amatnieku palīdzības biedrībā.”
Izstādē parādīta arī Zemgala loma valsts dibināšanas procesos. Tieši Zemgals bija “namatēvs” apspriedēm par Latvijas Tautas padomes dibināšanu 1918. gada novembrī, viņš arī vadīja 18. novembra svinīgo Latvijas Tautas padomes sēdi, kurā pasludināja Latvijas neatkarību. Zemgala politiskās darbības laiks starpkaru Latvijā piesaistīja arī karikatūristu uzmanību.
Vēsturniece Guna Plakane: “Satversmes sapulces vēlēšanās Zemgals vēl piedalījās ar Latvijas darba partiju, bet, mainoties spēku samēriem neilgi pirms pirmās Saimes vēlēšanām, Zemgals ar domubiedriem iekļaujas Demokrātiskajā centrā. Te redzama arī tā laika karikatūra – Aleksandras Beļcovas karikatūra, kur Zemgals bērnu ratos stumj savus Demokrātiskā centra biedrus, un tad tas paraksts, ka Čakste labi stūma un kā tad tas Zemgals turpmāk stums.”
Vēl daļa brīvdabas izstādes stendu veltīti arī Zemgala prezidentūras laikam. Vairāki desmiti fotogrāfiju, no kurām daļa iepriekš nav eksponētas, raksturo Zemgala iekšpolitisko un ārpolitisko darbību prezidentūras laikā 1927.–1930. gadā.
Muzeja pētnieks Arnis Strazdiņš stāsta: “Zemgalu interesēja ārpolitika, un viņa ārpolitiskās darbības virsotne ir prezidentūras laika vizīte pie Zviedrijas karaļa Gustava V 1929. gadā. Tā, no vienas puses, nebija parasta valsts reprezentācijas vizīte, bet arī tāds kā atzinums, ka Skandināvijā pilnībā tiek atzīta Latvijas kā neatkarīgas valsts eksistence. Jāatzīmē, ka Zemgals nezināja franču valodu, bet šīs vizītes laikā viņš teica runu tieši franču valodā, kas ļoti labi izskanējusi, un tas rāda, ka viņš visas savas dzīves gaitā bija gatavs mācīties, jo uz Zviedriju viņš devās teju 60 gadu vecumā.”
Bez Zemgala daudzpusīgās publiskās darbības izstādes autori apkopojuši arī ziņas par viņa ģimeni un vaļaspriekiem, kā ābolu audzēšana vai kāršu spēles.
Izstādes apmeklētāji stendos varēs ar telefoniem noskenēt QR kodus un apskatīt arī dokumentālus videomateriālus.
Vēstures muzeja veidotā izstāde Esplanādē būs skatāma līdz 12. septembrim.
