Arhitekte, Latvijas Arhitektu savienības pārstāve Dina Suhanova Latvijas Radio skaidroja – trīs vietu noteikšana ir balstīta, izvērtējot dažādus aspektus, un katra no šīm vietām varētu sniegt atšķirīgus piedāvājumus iedzīvotājiem. Arhitektu savienība gan neplānojot īpaši izcelt kādu no novietnēm, tomēr katra vieta ir pamatīgi izvērtēta un tālāk jau ņemot vērā visu pieejamo informāciju, gala lēmums būtu jāpieņem ministrijas un valdības līmenī.
“Ir trīs novietnes. Katra ir savā ziņā atšķirīga un piedāvā satura, ēkas telpisko risinājumu un programmas ziņā atšķirīgas iespējas. Un tas tad jau būtu ministrijas un nozares un valdības līmeņa lēmums, kādā virzienā tālāk ar šo strādāt. Kurus no šiem kompromisiem, ko, protams, arī katra piedāvātā novietne ietver, risināt un ar kuru no vietām tālāk iet. Katrai vietai ir atšķirīgas izmaksas, laika rāmis, kurā to iespējams izdarīt un noteikti daudzas arī politiskas vienošanās,” uzsvēra Suhanova.
8. jūnijā LAS padomes sēdē tika prezentēti novietņu salīdzinošā pētījuma veicēju “MASH Studio” (Lietuva) un fokusgrupas diskusiju veidotāju “Grupa93” (Latvija) darba rezultāti. Kā skaidroja LAS, pētījums ietver vērtējumu par novietņu stratēģisko potenciālu, sasniedzamību un piekļuvi, vietas gatavību attīstībai, izskatot juridiskos kritērijus un ar tiem saistītos riskus. Ir vietas izmaksu prognozes, vērtēta novietnes kapacitāte, pilsētvides konteksts un iespēja veidot vizuāli atpazīstamu ēku. Tāpat tika izskatīta projekta realizācijas atbilstība ilgtspējības principiem, vērtēta iespējamā sabiedrības reakcija, kā arī iekļauti salīdzināmi starptautisku koncertzāļu projektu piemēri.
Lai ar salīdzinošās izpētes veicēju “MASH Studio” un fokusgrupas diskusiju veidotāju “Grupa93” darba rezultātiem varētu iepazīties plašāka sabiedrība, ceturtdien, 10. jūnijā, notiks publiskā pētījuma prezentācija. Tā sniegs plašāku ieskatu katras vietas izvērtējumā un argumentācijā tās tālākai virzīšanai, kā arī iepazīstinās ar priekšnosacījumiem, plānojot koncertzāles attīstību. Prezentāciju pulksten 10.00 varēs vērot Kultūras ministrijas un LAS “Facebook” profilos.
LAS norādīja, ka koncertzālei ieteiktās vietas piedāvā trīs atšķirīgas iespējas un scenārijus nacionāli nozīmīga kultūras objekta realizācijā.
“Andrejsalā koncertzāle kā kultūras magnēts ūdensmalā kļūtu par reprezentablu un ikonisku teritorijas reģenerācijas katalizatoru un nozīmīgu pilsētainavas sastāvdaļu, stimulējot kopējo teritorijas attīstību, paaugstinot vides kvalitāti un jaunu funkciju ienākšanu. Šajā novietnē iespējama vislielākā arhitektoniskā brīvība, satura un programmas interpretācijas,” norādīja LAS.
Savukārt pamatojot Rīgas Kongresu nama izvēli, LAS uzsvēra, ka nama “pārbūve par akustisko koncertzāli piedāvā iespēju veidot publisku nacionāli nozīmīgu, bet kompaktāku programmu jau esošā ēkā, kurai nepieciešama atjaunošana, lai turpinātu tās izmantošanu jaunā kvalitātē.” Šī vieta pētījuma autoru ieskatā ir ātrākais, paredzamākais un izmaksu ziņā pieejamākais ceļš koncertzāles īstenošanai, jo nav nepieciešama papildu infrastruktūras izbūve vai īpaša vietas sagatavošana. Koncertzāles īstenošana Kongresu namā gan prasīs plānotās koncertzāles telpu programmas pārskatīšanu un samazināšanu.
“Pašreizējā rūpniecības preču tirgus teritorija ir mazāk tradicionāla un akceptējama kā koncertzāles vieta,” atzīmēja LAS, skaidrojot arī: “Tomēr līdz ar koncertzāli tā var attīstīties kā jauns un laikmetīgs, ar uzņēmējdarbības garu un radošu atmosfēru piepildīts kultūras kvartāls, kas dotu nozīmīgu sociālekonomisko impulsu kopējai Maskavas priekšpilsētas attīstībai kontekstā jau ar uzsākto “Rail Baltica” infrastruktūras projekta realizāciju, Centrāltirgus, krastmalas un kopējo apkārtnes attīstību.”
LAS paziņojumā arī uzsvērts – kā integrēta procesa sastāvdaļa sabiedrības pārstāvju līdzdalības nodrošināšanai norisinājās piecas fokusgrupas diskusijas pilsētplānotāja un moderatora Neila Balgaļa (“Grupa93”) vadībā. 15 dažādu jomu un paaudžu profesionāļi kā nākotnes koncertzāles lietotāji ar starptautisku un starpdisciplināru pieredzi tematisko diskusiju ciklā formulēja savu viedokli par koncertzāli kā daļu no mūziķu ekosistēmas un attīstošās Rīgas pilsētas organisma, atvērtu un demokrātisku ēku un publisko ārtelpu ap to. “Dalībnieki akcentēja izmaksu un kvalitātes līdzsvaru un kategoriski nostājās pret ēkas būvēšanu uz esošu vērtību rēķina, tostarp nojaucot ēkas vai būvējot parka un apstādījumu teritorijās. Fokusgrupas sarunās būtisks bija vienojošs princips – pārstāt 33 gadu neizlēmību un izcelt tos aspektus, kas sabiedrībai un lēmumpieņēmējiem ļautu vienoties un uzsākt reālu darbu pie koncertzāles projekta realizācijas,” atzīmēja LAS.
Fokusgrupa diskusijās par “Ēku, Teritoriju un Vietu” definēja ēkas lietotājiem un sabiedrībai obligātus un vēlamus kritērijus, kas tika integrēti kopējā pētījumā.
LAS uzsvēra –
pētījuma rezultātā izvirzītās trīs vietas prasa dažādas pakāpes vienošanos un kompromisu meklējumus, un šie nosacījumi definēti un norādīti kā iespējamā tālākā rīcības plāna sastāvdaļa.
“Diskusiju dalībnieki uzskata, ka vienošanās pamatā ir saprātīgs dialogs starp valsti, pašvaldību un sabiedrību, saprotot, ka ideālas vietas neeksistē un izvēle jebkurā gadījumā būs saistīta ar kompromisiem. Savu iekšējo kompromisu fokusgrupas dalībnieki spēja panākt par vienu vietu – AB dambi, kas ir emocionāli spēcīga vieta mūzikai latviešu apziņā un vieta nacionālajai koncertzālei kā simbolam Latvijas, Rīgas, Daugavas sirdī. Andrejsala, kas kopējos pētījuma secinājumos ir viena no labākajām vietām, fokusa grupas kolektīvam bija mazāk pieņemama neskaidro juridisko apstākļu un īpašumtiesību dēļ,” skaidroja LAS.
Kā atzīst Latvijas Ainavu arhitektu asociācijas priekšsēdētāja Helēna Gūtmane, kopumā pētījuma rezultāti par koncertzāles novietnēm ir līdzīgi arī ar secinājumiem, ko izdarījusi Latvijas Ainavu arhitektu asociācija. Rūpniecības preču tirgus vienoti tika atzīta par vietu ar pilsētvides reģenerācijas potenciālu ne vien Maskavas priekšpilsētas, bet arī Rīgas centra mērogā, un koncertzāles realizācija šajā novietnē spētu vislabāk īstenot augsto mākslas misiju – iedzīvināt harmoniju tur, kur tās trūkst visvairāk.
KONTEKSTS:
Valdība 2020. gada 16. jūnijā atbalstīja Kultūras ministrijas (KM) rosinājumu attīstīt Rīgas akustiskās koncertzāles būvniecību Elizabetes ielā 2, Kronvalda parkā. Vairāki arhitekti ceļ trauksmi par koncertzāles būvniecībai izvēlēto vietu, norādot, ka ēka ir padomju laika modernisma arhitektūras mantojums un to nojaukt nevajadzētu.
Kultūras ministrs vērsās pie Latvijas Arhitektu savienības, aicinot arhitektu kopienu vienoties par kopīgu nostāju attiecībā uz nacionālo koncertzāli.
Latvijas Arhitektu savienība Nacionālās akustiskās koncertzāles iespējamo novietņu Rīgā izvērtēšanas noslēguma posmā padziļināti analizēja sešas konkurētspējīgākās vietas – AB dambi, Andrejostas ielu 17 Andrejsalā, Elizabetes ielu 2 (kopā ar Kronvalda bulvāri 6), Uzvaras parka teritoriju starp Raņķa dambi, Slokas ielu un Aleksandra Grīna bulvāri, Rīgas Kongresu namu un rūpniecības preču tirgus teritoriju starp Gaiziņa ielu, Prāgas ielu un Turgeņeva ielu.
