Vēstules autori norāda, ka jauna koncertzāle dos iespēju piemērotos akustiskos apstākļos atskaņot visdažādākā formāta simfonisko, vokālo, vokālsimfonisko un kamermūziku un ka “mūzikai beidzot būs sava telpa un savas mājas.”
LNSO uzsver, ka jaunā koncertzāle būs LNSO mājvieta un tajā regulāri muzicēs Latvijas kolektīvi, kā arī, ka tā būs vieta ārvalstu orķestru un citu mūziķu vienību kvalitatīviem vieskoncertiem valsts galvaspilsētā.
“Mūziķi Rīgā sen pelnījuši vietu, kur piemērotos darba apstākļos gatavoties koncertiem, slīpēt meistarību un koncertēt, domājot nevis par sadzīves lietām, piemēram, telpu kritisko stāvokli, bet tikai par būtisko — par mūziku,” uzsvērts vēstulē.
Mūziķi arī atzīmē, ka svarīgas ir publikas tiesības Latvijas mūziķu kvalitatīvos koncertus Rīgā klausīties augstākās kvalitātes standartiem atbilstošos apstākļos.
LNSO norāda, ka publiski izskanējuši komentāri par “pustukšu Lielo ģildi un koncertiem dažas reizes mēnesī” neatbilstot reālajai situācijai un ka sabiedrības pieprasījums pēc klasiskās un starpžanru mūzikas koncertiem pēdējos gados arvien pieaug.
“Mūsu klausītāji ir erudīti, viņi klausās koncertus arī citzemju namos un zina, kāds telpas apjoms un kādas būvkvalitātes nepieciešamas, lai klasiskā mūzika skanētu pilnvērtīgi,” raksta LNSO.
Vēstulē atbalsts koncertzāles vietai pamatots ar to, ka Latvijā nozīmīgas kultūras būves vēsturiski atradušās pilsētas centrā un ir tādēļ viegli sasniedzamas gan galvaspilsētas iedzīvotājiem, gan pilsētas viesiem.
Kā vienu no būtiskākajiem aspektiem projekta attīstīšanai Elizabetes ielā 2 LNSO atzīmē valsts zemes pieejamību.
“Visi koncertzālei potenciāli derīgie zemes gabali, kas pieder pašvaldībai vai privātpersonām, līdz šim nav guvuši tālāku risinājumu. Tāda ir reālā situācija — valsts var pildīt sen pieņemto lēmumu par koncertzāles celtniecību tikai uz pašai valstij piederošas zemes,” norāda vēstules autori.
LNSO atzīmē, ka arhitektu izteiktie pretargumenti šim projektam ir jāanalizē, kā arī profesionālā lokā jādiskutē par labākajiem iespējamajiem risinājumiem. Vēstulē uzsvērts, ka kultūras ministrs ir uzklausījis arhitektu apsvērumus un piedāvājis ciešu sadarbību projekta turpmākajā attīstībā, rīkojot arhitektu plenēru, un izteikta cerība, ka valdība un arhitekti, kopīgi sadarbojoties, atradīs labāko risinājumu.
“Pēc vairāk nekā 30 gadu ilgām sarunām, ieilguša neizlēmīguma un bezgalīgām diskusijām beidzot sperts būtisks solis, lai Rīgā būtu laikmetīgi ierīkota akustiskā koncertzāle.
Kultūras ministra Naura Puntuļa vadībā panākta svarīga vienošanās,” raksta LNSO.
LNSO vēstulē izsaka aicinājumu sabiedrībai novērtēt valdības lēmuma pieņemšanu kā nozīmīgu ieguldījumu nacionālās kultūras attīstībā un sabiedrībai nepieciešamās kultūras būves tapšanā.
Vēstuli parakstījuši: LNSO vārdā – Indra Lūkina, Andris Poga; Valsts akadēmiskā kora “Latvija” vārdā – Māris Sirmais, Māris Ošlejs; Gunda Vaivode, muzikoloģe, LR3 “Klasika” direktore; Orests Silabriedis, žurnāla “Mūzikas Saule” galvenais redaktors; komponists Arturs Maskats; LNSO rezidējošā komponiste 2019./2020. gadā Gundega Šmite un LNSO rezidējošā komponiste 2020./2021. gadā Linda Leimane.
KONTEKSTS:
Valdība 16. jūnijā atbalstīja Kultūras ministrijas (KM) rosinājumu attīstīt Rīgas akustiskās koncertzāles būvniecību Elizabetes ielā 2, Kronvalda parkā.
Prognozēts, ka ēkas demontāžu varētu sākt 2021. gada pavasarī, un ka ēkas nojaukšana un Rīgas koncertzāles metu konkurss izmaksās ap 3 miljoniem eiro.
Kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība) izteicis cerību, ka koncertzāli pabeigs pēc 6-7 gadiem.
Vairāki arhitekti ceļ trauksmi par koncertzāles būvniecībai izvēlēto vietu, norādot, ka ēka ir padomju laika modernisma arhitektūras mantojums un to nojaukt nevajadzētu. Atsevišķu arhitektu grupa arī vērsusies Nacionālajā kultūras mantojuma pārvaldē, aicinot piešķirt kultūras pieminekļa statusu ēkai Rīgā, Elizabetes ielā 2.
Nacionālā arhitektūras padome rosinājusi Kultūras ministriju (KM) veidot daba grupu, kura ar sabiedrības iesaisti izstrādātu akustiskās koncertzāles Rīgā projekta īstenošanas ceļa karti un pēc kuras izstrādātiem kritērijiem izvērtētu teritoriju Elizabetes ielā 2 kā iespējamo koncertzāles atrašanās vietu.
