Liepājas Lutera baznīcā atrodas vienas no trim līdz mūsdienām saglabājušās "Hammond" ērģeles, kas pagājušā gadsimta 30. gados ražotas Valsts elektrotehniskajā fabrikā. Tās draudzei savulaik dāvināja prezidents Kārlis Ulmanis, ziedojot 10 tūkstošus latu ērģeļu iegādei. Informāciju par neparastā instrumenta ražošanu un tā pašreizējo likteni Latvijā rūpnīcas muzeja arhīvos pirms pāris gadiem uzgāja "VEF Jazz Club" sērijas vadītāja Antra Dreģe.
"Jāteic, ka šīs ērģeles ir skanējušas visilgāk, līdz pat 2006. gadam viņas ir izmantotas baznīcas vajadzībām. Spēlētas dievkalpojumos, skanējušas, un cita instrumenta te nav bijis," stāsta Dreģe, kura ir "Hammond" ērģeļu restaurācijas projekta vadītāja. "Kā jau visa tehnika, arī šī kādā brīdī ir izsmēlusi savus resursus un kāds mehānisms ir sabojājies."
Šobrīd džeza un roka pasaulē populārās "Hammond" ērģeles kā daudz lētāku alternatīvu tradicionālajām stabuļu ērģelēm izgudroja un uzsāka ražot Lorenss Hamonds tālajā 1934. gadā ASV. Vien pēc pāris gadiem licenci no Hamonda nopirka Valsts elektrotehniskā fabrika, lai sāktu ērģeļu ražošanu Latvijā.
Salīdzinot ar ASV, Latvijā bija iespējams izvēlēties instrumenta apdari, un VEF ražoto "Hammond" ērģeļu dizainu veidoja ievērojamais mākslinieks un konstruktors Ādolfs Irbīte.
Lai restaurētu šobrīd vienīgās Latvijā publiski pieejamās "Hammond" ērģeles, sadarbībā ar ērģelnieku Ati Andersonu uzsāktas sarunas ar seno instrumentu meistariem Nīderlandē un veikts ērģeļu stāvokļa novērtējums.
"Ir skaidrs, ka instrumentu var savest kārtībā. Tam ir nepieciešamas konkrētas detaļas, kuras iegūstot ar šo speciālistu palīdzību, mēs varam "hammondu" iedarbināt," skaidro Antra Dreģe.
Lai "Hammond" ērģeles Liepājas Lutera baznīcā skanētu no jauna, to restaurācijai nepieciešami apmēram pieci tūkstoši eiro. Lai savāktu nepieciešamo summu, pagājušās nedēļas nogalē baznīcā rīkoja koncertu, kurā uzstājās ērģelnieki Atis Andersons un Kristīne Adamaite, kā arī vokālā grupa "Putni".
