Jēkabpils Vēstures muzeja komunikāciju nodaļas vadītāja Kate Riekstiņa ieskicē pils atjaunošanas darbos paveikto: “19. gadsimta otrā puse ir laiks, kad šeit ir atradusies precīzi tāda pati strūklaka, kādu šobrīd varat redzēt. Viss, ko mēs esam darījuši atjaunošanas gaitā, ir ņemts no 19. gadsimta otrās puses fotogrāfijām, mēs neesam neko izdomājuši.”
1237. gadā pili licis uzbūvēt Rīgas arhibīskaps Nikolajs de Magdeburgs kā nocietinājumu ceļā no Rīgas uz Daugavpili. 16. gadsimta vidū tā nonāca Polijas karaļa Stefana Batorija īpašumā. Polijas karalis 1585. gadā pili uzdāvināja baronam Nikolausam fon Korfam, kura dzimta Krustpilī saimniekoja vairāk kā 300 gadus. Ienākot pils ieejas vestibilā, skatam paveras Korfu dzimtas ģerboņi, kas tika atklāti, restaurējot šo telpu.
Kate Riekstiņa stāsta: “Par šo ģerboni leģenda vēsta, ka lilija, kas redzama pa vidu ģerbonī, ir nākusi baroniem dāvanā no Francijas karaļa par to, ka viens no baroniem kādā no kariem izglābis Francijas karalim dzīvību, un viņš no sava ģerboņa uzdāvina liliju barona fon Korfa ģerbonim. Ja mēs par saglabātajām lietām ieejas vestibilā runājam, tad tā ir marmora grīda, kas šeit ir saglabājusies, – šī ir tā grīda, kur baronu kājas noteikti ir staigājušas.”
Krustpils pils noslēpumus glabā arī spoku stāsts. Savulaik kāda nabadzīga latviešu kalponīte iemīlējusi bagāto baronu fon Korfu dēlu. Dēla vecāki, pretojoties šai mīlestībai, ievilinājuši nabaga kalponīti tumšajos pagrabos un kalpiem likuši aizmūrēt visas ejas.
“Šo spoku mēs Krustpilī dēvējam par brūno dāmu un, atjaunojot pils telpas, mēs esam viņai ierādījuši goda vietu, un šeit stendā var aplūkot dažādus stāstus, ko brūnā dāma stāsta,” stāsta Kate Riekstiņa.
20. gadsimtā pils turpinājusi piedzīvot īpašnieku maiņas, līdz nonākusi Jēkabpils Vēstures muzeja paspārnē.
“Viena no Krustpils pils reprezentatīvajām telpām ir ēdamzāle brīnišķīgā ozolkoka panelējumā izpildīta, un uz griestiem varat lūkoties gandrīz 200 gadus senos ozolkoka panelējuma griestos,” atzīmē Kate Riekstiņa. “Esam nonākuši līdz Krustpils pils lielākajai un greznākajai zālei, kur baronu fon Korfu laikā notiek balles, dzimšanas dienas svinības, Ziemassvētki tiek svinēti. Šī zāle mums kalpos koncertiem, lieliem skaistiem koncertiem, priecēs ikvienu apmeklētāju.''
Savukārt pils pirmajā stāvā izveidota jauna interaktīva Jēkabpils pilsētas vēstures ekspozīcija. Jēkabpils Vēstures muzeja krājuma glabātāja Iluta Bērziņa skaidro: “Muzeja ekspozīcijā ir vairākas telpas, kuras veltītas noteiktām tēmām. Un viena no tēmām ir par vecticībniekiem, kam ir bijusi ļoti nozīmīga loma Daugavas kreisā krasta attīstībā, tālāk varam skatīties, kas izgatavots Jēkabpilī, jo te bijusi viena no lielākajām Baltijas mūzikas instrumentu fabrikām. Un telpa “Dzimis par brīvību” – mēs sarunājamies par dažādiem laikiem, mežabrāļiem, un tad aicinām šinī telpā atrast slepeno istabu. Te var [arī] iekāpt jēkabpilieša Reiņa Nitiša automašīnā (ar šāda tipa mašīnu 2014. gadā viņš ir vinnējis Norvēģijas posmu), iejusties, kā ir būt autosportistam un noklausīties paša Reiņa stāstījumu.''
Krustpils pils atvērta apmeklētājiem septiņas dienas nedēļā. Ja rodas vēlme palūkoties uz Jēkabpils pilsētas panorāmu un Daugavas lokiem, ir iespēja arī uzkāpt tornī, pa ceļam katrā stāvā aplūkojot glezniecības un grafikas izstādes.
