Latvijas prezidentūras kultūras programmu atklās koncerts 8. janvārī Latvijas Nacionālajā operā (LNO), kurā uzstāsies Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris (LNSO) Andra Pogas vadībā, Valsts Akadēmiskais koris "Latvija" un solisti - Ēriks Kiršfelds un Reinis Zariņš. Savukārt Briselē Latvijas prezidentūru ieskandinās koncerts 16. janvārī.
2015.gada pirmajā pusē, kad Latvija būs prezidējošā valsts ES Padomē, Latvijas iedzīvotāji varēs baudīt izcilu 16. un 17. gadsimta Boloņas glezniecības šedevru izstādi mākslas muzejā “Rīgas birža” no februāra līdz aprīlim, Ērika Ešenvalda multimediālās simfonijas “Ziemeļblāzma” pirmatskaņojumu LNO 27.aprīlī, fotogrāfiju izstādi “Edvards Šteihens. Portreti” Latvijas Nacionālā Mākslas muzeja (LNMM) izstāžu zālē “Arsenāls” no jūnija līdz augustam un Ziemeļu un Baltijas valstu Dziesmu svētkus no 25. līdz 28. jūnijam. Šo svētku noslēguma koncerts 29.jūnijā iezīmēs arī prezidentūras kultūras programmas beigas.
Latvijas kultūras programmu pasaulē reprezentēs sešas tematiskās līnijas:
- Vienotas Eiropas ideja,
- Otrā pasaules kara beigas,
- Ceļš uz laikmetīgo profesionālajā mākslā,
- Mākslas žanru sintēze un sabiedrības aktualitāšu integrācija mākslā,
- Dziesmu un deju svētki dzintara ceļā,
- Diasporas iesaistīšana prezidentūrā.
Tematiskās līnijas iedzīvinās latviešu mākslinieki gan Eiropā – Beļģijā, Francijā, Itālijā, Lielbritānijā, Luksemburgā, Vācijā, gan pasaulē - ASV, Baltkrievijā, Krievijā, Ķīnā, Ukrainā. Paredzēti akadēmiskās un džeza mūzikas koncerti, mākslas izstādes, operas, baleta un teātra izrādes, arī multimediāls projekts, literatūras lasījumi un kino dienas.
Latviju prezentēs starptautiski atzīti mākslinieki un kolektīvi – "Kremerata Baltica", LNSO, Latvijas Radio koris, Raimonds Pauls un Latvijas Radio bigbends, "Sinfonietta Rīga", Valsts akadēmiskais koris "Latvija", Egils Siliņš, Maija Kovaļevska, Elīna Garanča, Vestards Šimkus, Vineta Sareika, Baiba Skride, Andris Nelsons un daudzi citi. Kopumā kultūras programmas īstenošanā ir iesaistīti vairāk nekā 500 mākslinieki, aktieri un mūziķi.
„Mēs esam maza teritorija pasaules kartē, bet apbrīnu raisoša lielvalsts, ja runājam par kultūru. Lai arī mākslas vērtēšanas process bieži ir visai komplicēts un mēdz būt subjektīvs, mūsu mūziķi, mākslinieki, literāti, teātra un kino profesionāļi regulāri gūst atzinību starptautiskajā kultūrtelpā un tiek pamanīti milzīgā konkurencē. Tāpēc arī prezidentūras kultūras programma veidota tā, lai atspoguļotu šo kultūras bagātību, ar kuru patiesi lepojamies, lai rādītu, kas esam šodien un kādi vēlamies būt rīt,” prezentācijas pasākumā teica kultūras ministre Dace Melbārde.
„Publiskās diplomātijas un kultūras programmā rādīsim Latvijas kultūras laikmetīgumu, unikalitāti un izcilību,” sacīja prezidentūras publiskās diplomātijas un kultūras programmas vadītāja Selga Laizāne, „Man pašai vislielākais prieks par to, ka programmā esam iesaistījuši dažādus talantus no visas Latvijas – gan keramiķus, kas izgatavos prezidentūras suvenīru svilpaunieku, gan izcilus Latvijā un ārpus Latvijas robežām augsti novērtētus mūziķus, aktierus, dizainerus un māksliniekus.”
Kultūras programma gan ir tikai viena no Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē budžeta pozīcijām. Vislielākos izdevumus prasīs materiāltehniskais un pasākumu nodrošinājums – kopumā aptuveni 32 miljonus eiro, prezidentūras programmas sagatavošanai plānots atvēlēt ap 13 miljoniem eiro, jau minētā kultūras programma tāpat kā prezidentūras personāla apmācība kopumā valstij izmaksās aptuveni deviņus miljonus eiro, un vēl teju četri miljoni eiro, lai nodrošinātu komunikāciju prezidentūras pusgada laikā. Lai arī par prezidentūras budžetu atbildīgās personas pagaidām atturas nosaukt kopējo valsts ieguldījumu apjomu, prezidentūras sekretariāta sniegtie aprēķi liecina, ka kopumā prezidentūra Latvijas valstij izmaksās vairāk nekā 65 miljonus eiro. Daļa līdzekļu jau iztērēta sagatavošanās darbos 2013. gadā un 2014. gada pirmajā pusē, bet lielākie tēriņi gaidāmi šī gada pēdējos mēnešos, tātad kopumā 2014. gadā prezidentūras vajadzībām plānots iztērēt 23 miljonus eiro, kā arī, protams, pašā prezidentūras gadā, kura budžets plānots 34 miljonu apmērā.
Vienlaikus arguments par prezidentūras ES dārdzību tiek noraidīts.
"Šobrīd es noteikti varu pateikt – mēs nebūsim ne ar ko dārgāka prezidentūra kā citas. Šīs spekulācijas gan gribētu izslēgt. (..) Latvijā prezidentūra notiek īsu brīdi pēc krīzes, jo kādam ir jāvada daudzās darba grupas, kādam ir jākārto dokumenti, kādam ir jāvada sarunas. Un, ja šī cilvēka nav, mums nevar būt arī prezidentūra," pauž Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietniece Eiropas lietās Inga Skujiņa.
Gluži tāpat kā kultūras programmā, arī pašas prezidentūras ietvaros plānoti aptuveni 200 pasākumi – teju ik dienas arī ārpus Latvijas, bet lielākoties Rīgā, Gaismas pilī, notiks dažādas konferences, ministru tikšanās un sanāksmes, un kā galvenie pasākumi jāmin prezidentūras atklāšanas pasākums, Āzijas un Eiropas Savienības valstu izglītības ministru sanāksme, digitālā asambleja un Baltijas jūras reģiona stratēģijas forums.
„Pamatā visa programma ir centralizēta, arī finansēta no valsts budžeta līdzekļiem, kuri ir piešķirti tieši kultūras programmas veidošanai. Bet ir skaidrs, ka ir arī institūcijas, kas iegulda savu intelektuālo kapacitāti, gan arī finanšu līdzekļus atsevišķu projektu realizācijā,” skaidroja Selga Laizāne.
Jau vēstīts, ka Latvijas prezidēšana Eiropas Savienības (ES) Padomē nodokļu maksātājiem varētu izmaksāt ap pusmiljonu eiro dienā.
