Dienas ziņas

Aicina rīkoties pirms epidemiologa zvana

Dienas ziņas

Pārvietojoties kajakos, attīra upi

Muzeji bažījas par identitātes saglabāšanu

Baldones muzejs bažījas par identitātes saglabāšanu pēc novadu reformas

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem un 11 mēnešiem.

Tuvojoties administratīvi teritoriālajai jeb novadu reformai, satraukumu par nākotni un savas identitātes saglabāšanu pauž mazo novadu muzeji. Lai maksimāli nodrošinātos pret iespējamu pievienošanu Ķekavas novadpētniecības muzejam, Baldones muzejs jau pirms likumā noteiktā termiņa beigām sācis pirmreizējās akreditācijas procesu.

Baldones muzejs dibināts pirms trīs gadiem ar mērķi saglabāt vietējās kultūrvēsturiskās vērtības. Starp tām arī Mercendarbes muiža, kas ir muzeja jaunā mājvieta, un, protams, Baldones kūrorts, par ko stāsta muzeja jaunā patstāvīgā ekspozīcija. Bažas par nākotni gan raisa administratīvi teritoriālā reforma, pēc kuras īstenošanas Baldone tiks iekļauta Ķekavas novadā.

Baldones muzeja vadītāja Elīna Rasnace norāda: “Par daudzām lietām mums īsti nav skaidrības, kā tās norisināsies. Vai tomēr nevarētu būt tā, ka pēc tam, kad būs notikušas vēlēšanas un ievēlēta jaunā Ķekavas dome, vai tur neparādīsies kādas idejas par to, ka nebūs vajadzīgi divi muzeji.”

Likums nosaka, ka pirmreizējā muzeja akreditācija ir jāveic ne ātrāk kā pēc trīs gadiem un ne vēlāk kā pēc pieciem.

Lai maksimāli nodrošinātos pret iespējamām nejaušībām, baldonieši šo procesu jau uzsākuši.

“Ja akreditācijas process jau būs iesācies, mums zināmā mērā būs šī drošības sajūta,” skaidro Rasnace.

Bez Baložu kūdras muzejdzelzceļa, kas ir privāts uzņēmums, pašreizējā Ķekavas novadā jau ir akreditēts novadpētniecības muzejs. Muzeja vadītāja stāsta, ka sadarbība ar Baldones muzeju esot bijusi arī līdz šim un noteikti būšot arī turpmāk, bet vislabāk tomēr katram muzejam palikt atsevišķi, jo katram ir savi mērķi un uzdevumi.

“Jā, neviens nezina, kā tas varētu izvērsties, bet es domāju, ka liela nozīme ir arī pašvaldībai kā vietai, kas nosaka to darbību, un ņemot vērā, ka izglītības, sporta un kultūras pārvaldes vadītājai ir viedoklis, ka šeit būs divi muzeji, tad es paļaujos uz to,” atzīmē Ķekavas novadpētniecības muzeja vadītāja Ināra Rumbina.

Par to, kā saglabāt savu identitāti pēc apvienošanas lielajos novados, bažīgi ir arī citu mazo un ne tikai mazo novadu muzeji. Šis jautājums skatīts arī videokonferencē ar Latvijas Pašvaldību savienību.

Latvijas Muzeju biedrības valdes priekšsēdētāja Zane Grīnvalde uzsver: “Mēs iesakām arī pašiem muzeju speciālistiem iet un runāt ar pašvaldību pārstāvjiem. To pašu mēs esam ieteikuši arī pašvaldībām – runāt un uzklausīt muzeju pārstāvjus.

Jo vairāk būs šī komunikācija, jo vairāk varēs izprast viens otra darbu.”

 Lai apspriestu muzeju nākotni pēc teritoriālās reformas, Latvijas Muzeju biedrība plāno rīkot vēl vienu konferenci, kurā piedalītos arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvji.

KONTEKSTS:

Saeima jūnijā atbalstīja ilgi tapušo un pretrunīgi vērtēto administratīvi teritoriālo reformu. Tā paredz no 2021. gada jūlija Latvijā pašvaldību skaitu samazināt no 119 līdz 42, turpmāk būs 10 valstspilsētas, bet vietējām kopienām vietējo jautājumu risināšanai būs savi vēlētie pārstāvji jeb nulles līmeņa pašvaldības.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti