Balvas pasniegšanas ceremonija tiešraidē no Latgales vēstniecības “Gors” būs skatāma Latvijas Televīzijā un portālā LSM.lv 6. martā pulksten 21.05, kad tiks paziņoti vēl 10 latgaliešu kultūras gada balvas “Boņuks 2020” saņēmēji – svarīgāko un spilgtāko latgaliešu kultūras notikumu, aktivitāšu veidotāji un personības.
Kā norādīja balvas organizatori, Voldemārs Voguls ir viens no Latgales keramikas vecmeistariem. Dzimis 1952. gadā, mācījies Rēzeknes Mākslas vidusskolā, savas profesionālās prasmes tālāk pilnveidojis pie tādiem Latgales dižmeistariem kā Jānis Backāns, Ādams Kāpostiņš un Antons Ušpelis. Kopš 1976. gada Voldemārs Voguls darbojas savu vecāku mājās uzbūvētajā keramikas ceplī un darbnīcā Rēzeknes novada “Ceplīšos”, kur viņa iesākto darbu pie podnieka virpas turpina ne tikai viņa sieva Olga Vogule, bet arī abi dēli – dvīņi Jānis un Māris. Pats mākslinieks, raksturojot savu darbību, ir teicis: “Man sirdī ir mūsu Latgale – Latvija. Mūsu valoda.
Dvēselē ir prieks par to, ka tā ir saglabājusies, dažreiz skumji, ka pilnībā to nenovērtējam. Latvija man ir – mani senči, mana sieva un dēli un viņu nākotne.”
“Jau daiļrades sākumā Voldemārs Voguls piesaka sevi kā formās skaidru, rotājumos nepārblīvētu, kolorītā izteiksmīgu keramiķi,” uzsvēra “Boņuka” rīkotāji. “Astoņdesmito gadu sākumā, meklējot jaunus iespaidus, viņš studē neolīta keramiku, Ludzas keramiķu radošo mantojumu un, liekot lietā Ādama Kāpostiņa padomus, pirmais savā ceplī atjauno melnās svēpētās keramikas apdedzināšanas tehnoloģiju.” Keramiķa Voldemāra Vogula darbi ir tikuši izstādīti lietišķās mākslas izstādēs Latvijā un ārzemēs – Austrijā, Bulgārijā, Francijā, Vācijā, Čehijā, Zviedrijā, Somijā, Norvēģijā, Lietuvā un Krievijā. Par savu darbību apbalvots ar vairākiem diplomiem un 2005. gadā ar Triju Zvaigžņu ordeni.
Dzejniece Anna Rancāne sauc Voldemāru Vogulu par “Ceplīšu” filozofu ar dzejnieka dvēseli, jo savu ieceru un interešu plašumu Voldemārs realizē ne vien keramikā, bet arī dzejā.
“Viņa latgaliski vienkāršie, nesamākslotie un pārlieku neizsmalcinātie dzejoļi ir skanīgi kā paša virpotie podi,” atzīmēja “Boņuka” pārstāvji. Ir izdoti pieci Voldemāra Vogula dzejoļu krājumi – “Uz zvaigžņu tylta” (1998), “Mēs vīnā laikā” (2002), “Aglyunas patvārumā” (2005), “Sirds bolss” (2013) un 2019. gada izskaņā – piektais dzejas krājums “Dzeiveibas sola”.
Latgaliešu kultūras gada balva “Boņuks” pirmo reizi pasniegta 2009. gadā, bet kopš 2013. gada balvu rīko Latgales vēstniecības “Gors” komanda. Balvas norisi atbalsta Kultūras ministrija, Valsts kultūrkapitāla fonds, Valsts kultūrkapitāla fonda Latgales kultūras programma ar AS “Latvijas valsts meži” un Latgales reģiona attīstības aģentūras atbalstu, kā arī Rēzeknes pilsētas dome, Aglonas novada, Balvu novada, Baltinavas novada, Dagdas novada, Līvānu novada, Rēzeknes novada un Viļānu novada pašvaldības, biedrība “Partitūra“, Latvijas Televīzija, latgaliešu kultūras ziņu portāls lakuga.lv un Latvijas Radio Latgales studija.
Līdz šim Latgaliešu kultūras gada balvā “Boņuks“ par ieguldījumu latgaliešu kultūras attīstībā godināti grāmatizdevējs Jānis Elksnis, dzejnieks un literatūrzinātnieks Osvalds Kravalis, sabiedriskais darbinieks, Latgaliešu rakstniecības muzeja vadītājs Pēteris Locis, dzejnieks, folklorists un sabiedriskais darbinieks Antons Slišāns, radio raidījuma “Latgolys vuords“ veidotājs Broņislavs Spridzāns, etnogrāfiskā ansambļa “Rikova“ ilggadējā vadītāja Janīna Mičule, Atašienes etnogrāfiskā ansambļa “Vīraksne“ vadītāja Valentīna Mičule, kordiriģente Terēze Broka, žurnāliste, žurnāla “Katōļu Dzeive“ redaktore Maruta Latkovska, katoļu prāvests, kultūrvēsturnieks un sabiedriskais darbinieks Alberts Budže, kordiriģenti un pedagogi Antoņina un Vitolds Milaševiči, skolotājs, publicists un literāts Alberts Spoģis, valodniece Lidija Leikuma, mākslinieks Osvalds Zvejsalnieks un tēlnieks Indulis Folkmanis.
