Ieejot "Rīgas Jūgendstila centra" viesistabā, pārņem Ziemassvētku sajūta, ko rada gaisā virmojošā svētku egles smarža. Trīs metrus augstajā un kuplajā dabas dāvinājumā karājas mākslinieču Janas Kopeikinas un Olgas Santīnas vairāki desmiti unikālu, ar rokām darinātu karalienes Viktorijas laikmetam raksturīgu eglīšu rotājumu. Tās ir dažāda izmēra papīra fejas un eņģeļi, kuplās kleitās tērptas dāmas, tūtas ar saldumiem, stikla bumbas un Ziemassvētku vecīši. Var pamanīt arī kādu spēka vīru ar spārniem un Indijas un arābu kultūrām raksturīgos tērpos ģērbtos kungus.
Muzeja pārstāvji stāsta, ka jūgendstila laikā, tātad 20. gadsimta sākumā, rotājumus darināja ar rokām, jo stikla priekšmeti bija pārāk dārgi.
Muzeja projektu vadītāja Jūlija Trofimova skaidro: "Visas tās mežģīnes, pērlītes tas ir ļoti tāds sīks darbs. Rotāja arī ar simboliskiem [rotājumiem], piemēram, pārpilnības ragiem, kaut kādiem laimes novēlējumiem. Ja mēs paskatāmies šeit mazliet tuvāk – salavecis, kurš bāž nerātno zēnu maisā. Tas ir darināts pēc atklātnes, kas toreiz bija ļoti populāra. Labiem bērniem, protams, tika dāvanas. Sliktos bērnus varēja ielikt maisā un dabūt žagarus."
Tradīcija rotāt Ziemassvētku egli aizsākusies 19. gadsimta vidū Apvienotās Karalistes karalienes Viktorijas valdīšanas laikā.
Precīzāk sakot, tradīciju ieviesis viņas vīrs Koburgas princis Alberts, kurš uzstājis, ka viņu pilī ir jābūt svētku eglei. Informācija par to nonāca preses izdevumos, un tādējādi Apvienotajā Karalistē parādījusies jauna Ziemassvētku paraža. Trofimova stāsta, ka tā laika rotājumi ietekmējuši arī mūsdienas: "Pārmantojot to tradīciju, ka mēs rotājam eglīti visi kopā. Tas rada svētku sajūtu. Protams, mēs gribas redzēt kaut ko krāšņu, kaut ko siltu, kas atsauc atmiņas par mūsu bērnību. Lai vai cik gadu cilvēkam būtu, pat ja viņam ir 80 gadi, viņi silti atminas: "Tieši tas bija manai vecmāmiņai." Ja viņai ir ap 80, tad viņas vecmāmiņa jūgendstila laikmetā arī dzīvojusi."
Trofimovas teikto papildina muzeja direktore Agrita Tipāne, norādot, ka Viktorijas laikmetam raksturīgie Ziemassvētku dekori mūsdienās ir pieprasīti:
"Mēs vienmēr rosinām cilvēkus – nāciet, skatieties un gatavojiet mājās kopā ar bērniem. Labi, nebūs tik skaisti, bet tā lietiņa, kas būs izgatavota ģimenē, to bērns atcerēsies, un tas būs īpašs notikums.
Pēc tam eglē tie [rotājumi] citādāk izskatīsies. Noteikti tiks glabāti. Tas ir brīnišķīgs laiks, kad mēs varam būt kopā ar ģimeni, nevis tikai domāt, kā tur nopirkt dārgās vai nedārgās dāvanas, bet sagatavot šo egli kā dāvanu mums pašiem."
Ziemassvētku lielā egle "Rīgas Jūgendstila centrā" nav vienīgais svētku elements. Iespējams apskatīt arī 20. gadsimta sākuma oriģinālos stikla un porcelāna rotājumus un dažādās valodās uzrakstītas atklātnes, piemēram, kādā no tām ir attēlots Ziemassvētku vecītis, kas, pārmetis pār plecu egli, sēž kabrioletā ar kādu dāmu.
Muzejā viesojas arī Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikuma audzēkņi. Viņu pasniedzēja Inese Tomase Latvijas Radio stāsta, ka audzēkņu grupas uz muzeju viņa ved jau kārtējo reizi: "Diemžēl ne visi bērni ir informēti par šo periodu. Viņiem tās vecās lietas, vecās mēbeles… Tad, kad atnāk šurp, kad tu redzi, ka tas viss ir sakārots un ir kopsakarībā, tad veidojas pavisam cita sajūta."
Nokāpjot pagrabstāvā, ir iespējams aplūkot vēl vienu Ziemassvētku egli. Tā izdekorēta ar mākslinieces Elitas Šmēdiņas darinātiem rotājumiem. Tie ir miniatūra izmēra baloži, gaiļi, vistas un dažādi puzuri. Uzmanību piesaista arī sirds formā veidoti dekori, – apskatot tuvumā, šķiet, ka tās ir piparkūkas. Trūkst tikai tām raksturīgās smaržas. Īstenībā tie ir no māla veidoti rotājumi, kuriem vienā pusē ir arī kaut kas iegravēts, piemēram, kāda puķe vai sniega pārsla. Savukārt uz grīdas zem egļu zariem ir izslējušies no salmiem veidoti āži.
"Āzītis principā ir no Somijas Ziemassvētkiem. Ar āzi parasti brauc somu Santaklauss – Joulupukki. Bet āži ir auglības simbols. Dažreiz ir spītīgi. Mūsu laika apstākļos jābūt tādiem izturīgiem," teic Trofimova.
"Rīgas jūgendstila centrā" iejusties tā laika svētku atmosfērā varēs līdz janvāra vidum.
