Nākamajā rītā pēc vērienīgajiem pilsētas svētkiem, kas bijuši kuplākie kopš Cēsu astoņsimtgades un pulcējuši apmēram 20 000 cilvēku, Cēsis nebūt nav miegaina mazpilsēta, kas guļ uz veiksmīgo svētku lauriem.
"Salīdzinot Cēsu pilsētas apjomus un Cēsu pilsētas budžetu, mēs tomēr esam labais piemērs, kā caur ieguldījumiem kultūrā panākt reģionālo attīstību, piesaistīt jaunus cilvēkus pilsētai, radošus cilvēkus, kas spēj radīt darbus ar augstu pievienoto vērtību, kā arī popularizēt pilsētu kā pievilcīgu kultūras tūrisma galamērķi," uzskata Cēsu Kultūras un tūrisma centra pārstāve Ilona Asare.
Cēsinieki ne tikai bauda galvaspilsētas un ārzemju mākslinieku sarūpētus pasākumus, kas sev līdzi atved arī lielu skaitu Rīgas publikas, bet arī paši iesaistās amatiermākslas kolektīvos, kuru mēģinājumi un darbs norit jaunās koncertzāles ēkā. Starp citu, cēsinieki sev piemērotu vaļasprieku var izvēlēties starp 13 dažādiem amatiermākslas kolektīviem. Vienā pilsētā ir pat pieci kori.
"Mēs neesam investējuši daudz līdzekļu mārketinga kampaņās, bet Cēsu tēls pēdējā laikā ir tik labi izskanējis Latvijas mērogā, ka man liekas tas skan tā, ka Cēsīs ir vienkārši jābūt," turpina Ilona Asare.
Arhitekti Evelīna Ozola un Toms Kokins ir vieni no tiem rīdziniekiem, kas pakāpeniski pārcēlušies uz dzīvi Cēsīs un rīko pilsētā starptautisku arhitektūras studentu vasaras skolu.
"Dzīvojot šeit, mani ļoti apmierina, ka šeit brauc daudzi no Rīgas, tai skaitā mani draugi. Mani šeit apciemo biežāk nekā tad, kad es dzīvoju Rīgā. Un es esmu ļoti apmierināta, ka man nekur tālu nav jāiet, lai apmeklētu augstvērtīgus kultūras pasākumus," stāsta Evelīna Ozola.
"Mums ir bijis konstants politiskais atbalsts, ir veikti šie ieguldījumi kultūrā, jo pēdējos deviņos gados apmēram 20 miljoni investēti tieši lielo objektu sakopšanā. Protams, arī veiksmīgi piesaistot Eiropas līdzekļus. Tad, protams, tas arī ir ļoti svarīgi, kādas prioritātes tiek pašvaldībā noteiktas," skaidro Asare.
Cēsīs uzskata, ka 70 Eiropas labāko kultūras lielpilsētu sarakstā iekļuvuši, jo prot novērtēt bagātīgo senatnes mantojumu un piešķirt tam mūsdienīgu pievienoto vērtību.
Cēsis vilina ar kultūru
Pilsēta vilina ne tikai vienas dienas viesus. No Rīgas uz dzīvi Cēsīs pēdējā gada laikā pārcēlušās 10 ģimenes. Pilsēta turpina aicināt mājās kādreizējos cēsiniekus un labprāt uzņem ienācējus. Rīko diasporas tematiem veltītas konferences un ārzemēs mītošu latviešu mākslas darbu izstādes.
Mākslinieku rezidenci Ruckas muižā, kur savulaik bijusi Cēsu tuberkulozes sanatorijā, izveidojis fotogrāfs un dabas pētnieks Kaspars Goba. Šeit notiek starptautiski mākslas plenēri. Šobrīd – vasaras skola arhitektūras studentiem no Eiropas, Indonēzijas, Singapūras un Brazīlijas. Jau ceturto gadu to rīko arhitekti Toms Kokins un Evelīna Ozola, kas no Rīgas pārcēlušies uz dzīvi Cēsīs.
"Emocionālie apsvērumi ir tādi, ka skaista pilsēta, nav mums bieži tāds viduslaiku kodols mazām pilsētām Latvijā. Daba viscaur riņķī. Blakus Gauja, vakarā var aizbraukt pamakšķerēt," stāsta arhitekts Toms Kokins. "Transportam nav nekas jātērē. Līdz jebkuram galamērķim pilsētā ir divas, piecas minūtes kājām, ar mašīnu vai ar velosipēdu."
Cēsu pašvaldība ir viena no pirmajām Latvijā, kas sākusi reālu darbu pie pasaulē aizklīdušo cēsinieku aicināšanas mājās, sākotnēji ieguldot vien tik, cik maksā lidmašīnas biļetes, lai aizbrauktu aprunāties ar aizbraukušajiem. Jauna biznesa uzsācējiem pieejamas atbalsta stipendijas un uzņēmējdarbības konsultanta pakalpojumi.
"Mums ir aptuveni kaut kādas desmit atgriezušās ģimenes gada laikā," norāda Cēsu novada pašvaldības pārstāvis Kārlis Pots. "Mums ir, ja nemaldos, kādi pieci septiņi uzņēmumi atvērti, kas ir tieši ar diasporas līdzekļiem atvērti."
Starp iemesliem, kāpēc cilvēki labprāt apmetas uz dzīvi Cēsīs ir arī iespējas baudīt modernu dzīves vidi, kas aizvien progresē.
Lai arī cik pievilcīgas izskatās Cēsis zaļojošā vasarā, pilsētas iedzīvotāji tomēr piekodina - nostalģisku jūtu uzplūdā pārgalvīgi steigties atpakaļ nevajadzētu.
"Vajag tiešām sagatavot šo vietu sev šeit," turpina Pots. "Daudzi ir pārdevuši savus īpašumus, viņiem te nekā nav. Mēs neaicinām atgriezties tikai ar koferiem un skatīties, ko tad tālāk darīt. Tas pamatiņš sev ir jāuzceļ jau laikus."
