ĪSUMĀ:
- Jaunā “zaļā” režīma dēļ festivāls ''Riga IFF'' paredz zaudējumus vairāku desmitu tūkstošu apmērā.
- Kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība) izņēmuma gadījumus noteikumiem kultūrtelpās nepieļaus.
- Nacionālais teātris nerādīs nevienu izrādi jaunajā režīmā, kas būs zem pašizmaksas.
- Kultūras ministrija strādā pie atbalsta mehānismiem 6 miljonu eiro apmērā.
- Pētījumi liecina, ka pēc katra Covid-19 ierobežojumu viļņa kultūras patēriņš krītas.
- Pandēmijas laikā veidojas jauni paradumi – virtuālā realitāte gūst arvien lielāku uzvaru pār reālo dzīvi.
- Nacionālā teātra direktors Jānis Vimba prognozē, ka esam krīzes priekšā un cilvēkiem drīz būs jāskaidro, kāpēc kultūra ir vajadzīga.
Starptautiskajam Rīgas kino festivālam milzīgi zaudējumi
Pagājušajā nedēļā, atklājot Rīgas Starptautisko kinofestivālu, rīkotāji melno paklāju izritināja ar smagu sirdi. Ilgi gatavotie svētki kino gardēžiem valdības jauno rīkojumu dēļ izvērtušies murgā ar vairāku desmitu tūkstošu eiro apmērā paredzamiem zaudējumiem. Rīgas Starptautiskā kino festivāla vadītāja Liene Treimane atzīst, ka no 19. oktobra spēkā esošo ierobežojumu dēļ festivāls drīkstēs uzņemt tikai pusi no plānotās publikas, kas nozīmē plānoto ienākumu kritumu: “Tādēļ sākotnēji mēs Kultūras ministrijai, Ministru prezidentam un Valsts kancelejai lūdzām divas lietas. Pagarināt pārejas periodu, dot mums adaptācijas laiku, lai festivāls varētu tomēr notikt līdz pēdējai dienai iepriekšējā režīmā, ņemot vērā to, ka mēs jau ļoti rūpīgi gatavojām festivāla norises “zaļajā” režīmā.“ Kinofestivāls pandēmijas dēļ spērienu piedzīvo jau otro reizi. Kino svētku organizētāji cerēja, ka šoruden ar pilnām zālēm un festivālu jaunā kvalitātē pagājušā gada zaudējumus nedaudz atpelnīs. ”Šobrīd cerības zudušas. Un jādzīvo ar divu gadu bēdīgiem rezultātiem,” vīlusies ir Liene Treimane, pieļaujot, ka bez būtiska atbalsta festivāla nākotne ir apdraudēta.
Izņēmumu nebūs, jaunā kārtība attieksies uz visiem
Rīgas Starptautiskais kino festivāls nav vienīgais, kas vērsies pie Kultūras ministrijas un citām valsts iestādēm ar lūgumu pārvērtēt noteiktās prasības. Kultūras ministrijas dati liecina, ka pirms ārkārtas stāvokļa izsludināšanas no 11. oktobra bija izziņoti 1332 pasākumi un pārdoti gandrīz 140 000 biļešu. Kultūras ministrs Nauris Puntulis 13. oktobrī LTV raidījumā “Šodienas jautājums” atzina, ka viņa e-pastā pieprasījumu pēc izņēmuma gadījumiem ir ļoti daudz: “(..) katrs šāds izņēmums lietu kārtību tikai sabojā. Diemžēl šīs pašas neērtības ir jāpiedzīvo ne tikai konkrētajam kino festivālam, bet arī daudzām citām nozīmīgām kultūras norisēm.”
Daļā valsts dotēto kultūras iestāžu panikas (vēl) nav
Kultūras dzīves organizatoriem trešais Covid-19 radītais trieciena vilnis būs krietni smagāks nekā citiem amatbrāļiem Eiropā, kur vakcinācijas aptveres dēļ ierobežojumi ir minimāli vai vispār atcelti.
Kamēr pasākumu rīkotāji un daļa kultūras darbinieku raksta publiskas vēstules, Nacionālais teātris trešo ierobežojumu vilni ar jauno “zaļo” režīmu vecā vietā uzņem teju jau stoiciskā mierā. Nacionālā teātra direktoram Jānim Vimbam ir vismaz divi krīzes vadības plāni: “Viena daļa izrāžu mums nebija izpārdotas līdz galam, ar tām bija daudz vieglāk tikt galā jeb saprast, ko darīt. Bet ir daļa izrādes, kuras ir izpārdotas, un tie ir pārsvarā mazie spēles laukumi. Šajā gadījumā Nacionālais teātris lēmis, ka ar katru no skatītājiem sazināsies personiski un mēģinās rast risinājumu, atdodot naudu vai piedāvājot nākt uz kādu citu izrādi.” Teātris darīs visu, lai ar savu darbību neradītu papildu slogu jau tā noliesējušajam maciņam. “Katrai izrādei mēs esam izrēķinājuši pašizmaksu, kas sastāv no elektrības, telpas, siltuma un aktieru piemaksām, tā vakara izrādīšanas vēl papildu resursiem, kas ir jāpiesaista. Mēs šo ciparu aptuveni zinām.
Un mēs nerādīsim nevienu izrādi, kas ir zem pašizmaksas,“ uzsver Jānis Vimba.
Bez redzamas panikas ir arī Leļļu teātris. Vienīgās izmaiņas šobrīd – bērniem uz izrādēm nevar nākt līdzi vecāki ar testiem. Leļļu teātra direktors Vilnis Beķeris atzīst, ka teātris bija gatavojies, ka tiks uz laiku slēgts: “(..) paldies tiem, kas sprieda, lēma un atļāva bērniem teātri apmeklēt. Mēs jau no šīs sezonas sākuma strādājam “dzeltenajā” režīmā, līdz ar to mums būtībā jaunie noteikumi neko jaunu neienes. Tā kā mēs strādājam, tā mēs arī strādāsim šos trīs mēnešus, ja mums atļaus.”
Kultūras ministrija sola 6 miljonus eiro
Lai gan kultūras iestādes ierobežotā “zaļā” režīmā var strādāt, pilnas zāles gadījumā tas nozīmē ienākumu kritumu par 50%. Kultūras ministrija sola, ka bada nāve nevienu negaida. Ministrijas parlamentārais sekretārs Ritvars Jansons lēš, ka līdz gada beigām atbalsta apmērs sasniegs 6 miljonus eiro:
“Mēs prasīsim tos pašus mehānismus, kas bija Covid-19 pirmajos viļņos Latvijā. Tas ir gan biļešu kompensācijas mehānisms, gan kultūras institūciju darbības stabilizācijas mehānisms, gan radošo personu atbalsta programma.
Šie mehānismi jau lieliski tika pārvadīti ar Valsts kultūrkapitāla fonda palīdzību.“ Ap 2 miljoniem eiro iecerēts novirzīt biļešu kompensācijai, vēl ap 2 miljoniem paredzēti kultūras institūciju ilgtspējas programmai, kā atbalsts par nenotikušiem pasākumiem, 2,41 miljonus eiro iecerēts izmaksāt stipendijās 1200 radošo personu atbalstam. “Par katru šo programmu būs jācīnās vēl, lai pierādītu to nepieciešamību. Šis ceļš parasti nav viegls, un tas nav bijis viegls arī iepriekšējos Covid-19 viļņos, bet Kultūras ministrija ir gatava gan saistībā ar biļešu kompensāciju, gan institūciju ilgtspēju, gan ar radošo personu atbalstu aizstāvēt savas intereses un cīnīties par to, lai šīs lietas tiktu īstenotas un cilvēki varētu ar drošu sirdi gaidīt gan valsts svētkus, gan Ziemassvētkus,” stāsta Ritvars Jansons.
Pēc katra Covid-19 viļņa kultūras patēriņš krītas
Kamēr Kultūras ministrijas ierēdņi rēķina un domā, kā nozarei palīdzēt pārdzīvot jauno ārkārtas situāciju, kultūras dzīves dalībnieki ir arī publika.
Pētījumi liecina, ka jau pēc pirmajiem ierobežojumu viļņiem kultūras patēriņš kritās.
Latvijas Kultūras akadēmijas vadošā pētniece Baiba Tjarve norāda, ka jau 2020. gada nogalē būtiski saruka apmeklētāju skaits visdažādākajām klātienes kultūras aktivitātēm – gan muzeju, gan teātru, gan koncertu apmeklējumam: “Bija gan objektīvi, gan arī subjektīvi iemesli. Objektīvi iemesli bija tādi, ka bieži vien šīs kultūras institūcijas bija ciet. Subjektīvi faktori bija tādi, ka cilvēkiem ne vienmēr patīk tādos ierobežojošos apstākļos un arī pie šādiem epidemioloģiskajiem draudiem iet un pulcēties.”
Pēc otrā ierobežojumu viļņa publikas trūkums kļuva vēl acīmredzamāks, un apmeklētāji palēnām sāka atgriezties tikai uz rudens pusi.
Šovasar uz koncertiem un brīvdabas pasākumiem pārdoto biļešu skaits nesasniedza pat piekto daļu no tām, kas iztirgotas 2019. gada vasarā pirms Covid-19 pandēmijas.
Latvijas Radio 3 "Klasika" direktore, muzikoloģe Gunda Vaivode atzīst, ka Latvija šajā ziņā nav unikāla: "Tas, ko mēs vērojam gan šeit, Latvijā, gan arī pasaulē, ka atgriešanās koncertzālēs tomēr ir ļoti pakāpeniska. Un ir jau arī tā lieta, ka ir ļoti liels kultūras piedāvājums – gan teātros, gan koncertzālēs, un viss notiek vienlaicīgi. Un cik liela tad ir tā maksātspējīgā publika, kas var visu to apmeklēt."
Baiba Tjarve pieļauj, ka daļa auditorijas ir zaudēta: "Arī pēc pētījuma datiem varēja secināt, ka tie, kas bija aktīvie kultūras apmeklētāji, ir tie, kas pēdējie paliks uzticīgi kultūras institūcijām, un tie bija droši vien tie cilvēki, kas šovasar un šajā rudenī apmeklēja kultūras pasākumus. Tā šaubīgā auditorijas daļa, kuru vienalga ir grūti iesaistīt kultūras patēriņā un līdzdalības aktivitātēs, tā ir tā pirmā daļa, kas noteikti atbirs, jo jau pirms pandēmijas šiem cilvēkiem bija vajadzīga papildu motivācija, kaut kāda uzrunāšana no kultūras institūciju puses. Arī tad viņi parasti pētījumos atbildēja, ka ir ļoti daudz dažādu ierobežojumu, kāpēc viņi neapmeklē kultūras pasākumus, vai nu nav naudas, vai nav intereses, vai kompānijas, ar ko doties."
Jaunie paradumi – virtuālā realitāte
Digitālās mārketinga aģentūras “Infinitum Agency” pētījumi liecina, ka
gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju pirmajā Covid-19 ierobežojumu laikā sociālajos tīklos vien pavadīja līdz 6 stundām dienā un vēl vairāk. Šis laiks par 2 stundām pārsniedz pirmspandēmijas datus.
7% aptaujāto norādījuši, ka šajā laikā ietilpinātas arī kultūras pasākumu tiešsaistes. Tikmēr pēc OECD pētījumiem pandēmijas laikā strauji pieaugusi aizraušanās ar videospēlēm tiešsaistē. Globāli "Twitch" spēļu straumēšanas platformā jau pirmajā Covid-19 vilnī lietotāju skaits pieauga par 20%.
Nacionālā teātra direktors Jānis Vimba uzskata, ka esam krīzes priekšā: “Es esmu jau pirmajā krīzē minējis piemēru par piena paciņām. Ja kādu laiku cilvēks netiek pie piena produktiem, visticamāk, pēc kāda gada, pusotra viņš būs izdomājis, kā iztikt vispār bez piena, un tad paies salīdzinoši liels periods, izskaidrošanas darbs, kāpēc cilvēkam ir nepieciešami piena produkti. Stulbs, triviāls salīdzinājums – kultūra ar pienu, bet nu tāds tas ir.”
KONTEKSTS:
Covid-19 saslimstībai Latvijā sasniedzot visu laiku augstāko atzīmi, medicīnas nozarē izsludināja ārkārtējo situāciju. Mediķi cēla trauksmi par tūlītēju nepieciešamību pēc stingriem ierobežojumiem valstī.
Valdība lēma valstī no 11. oktobra uz trim mēnešiem izsludināt ārkārtējo situāciju, kas Covid-19 pandēmijā ir jau trešā reize. Noteikti arī ierobežojumi tirdzniecībā, pakalpojumos, ēdināšanā, kā arī kultūras jomā.
Kultūras jomā epidemioloģiskās drošības prasības paredz pārsvarā darbību “zaļajā” – drošajā režīmā, kad pasākumi un kultūras pakalpojumi klātienē būs sniedzami un pieejami tikai ar vakcinācijas vai Covid-19 pārslimošanas sertifikātu.
Maksimālais pieļaujamais apmeklētāju skaits kultūras pasākumos turpmāk noteikts līdz 1000 personām, un tas nedrīkst pārsniegt 60% aizpildījumu no pasākuma norisei paredzētās publiski pieejamās telpas platības. Tāpat pasākumos turpmāk starp sēdvietām būs jānodrošina distance, kā arī pasākumos iekštelpās jālieto mutes un deguna aizsegi. Noteikts arī, ka kultūras iestādes var strādāt no pulksten 6.00 līdz pulksten 21.00, tomēr teātra izrāde vai filmas seanss drīkst ilgt līdz beigām arī tad, ja tā beigsies, piemēram, pulksten 21.30, bet ne vēlāk par pulksten 23.00.
Jaunie nosacījumi attiecībā uz publiskiem kultūras pasākumiem stāsies spēkā pēc pārejas posma – tas noteikts līdz 18. oktobrim un attieksies tikai uz pasākumiem, kas izsludināti līdz 8. oktobrim.
