Lai gan Imanta Rešņa un LSO ceļi nu jau šķīrušies un pašam līdz šim nav bijis iespējas tajā diriģēt, par jauno koncertzāli diriģents saka: esmu laimīgs, tomēr, pēc viņa domām, „Lielajam dzintaram” pagaidām ļoti trūkst spēcīgas satura vīzijas un izpratnes, ka koncertzāles kodolam ir jābūt Liepājas Simfoniskajam orķestrim (LSO).
„Droši vien vislabāk var salīdzināt ar to, kad tu gaidi bērniņa piedzimšanu. Un, kad bērniņš piedzimst, tad tas brīnums ir noticis,” tā sajūtas pēc koncertzāles „Lielais dzintars” atklāšanas raksturo diriģents Imants Resnis. Viņam sava „bērniņa” piedzimšanu nācās gaidīt apmēram 20 gadu – tik ilgs laiks pagāja līdz no idejas līdz tās piepildījumam.
„Neizcelšos ar lieku kautrību – kad ar Mūzikas akadēmijas orķestri biju Rēzeknes koncertzālē, vadības dāmas teica: patiesībā mums ir jāsaka jums paldies, ka šeit ir zāle. Ja nebūtu jūs visu to lietu iesācis, tad nekā te nebūtu. Tā laikam bija tā sniega pika, ko es iesāku ripināt. Liepāja galu galā uzbūvēja pēdējā,” Resnis īsi atgādina reģionālo koncertzāļu tapšanas vēsturi.
Liepājas simfoniskā orķestra un tā ilggadējā diriģenta ceļi šķīrās 2009.gadā, vēl pirms koncertzāles pamatakmens ielikšanas. Par negribēto aiziešanu no Liepājas Imants Resnis sakās rūgtumu nekrājam, un par jauno koncertzāli ļoti priecājas. Tomēr sāpot, ka orķestris nav tās kodols, kā sākumā bija iecerēts.
„Galu galā impulss un mērķis, kādēļ celt koncertzāli, bija – pilsētai, kurā ir savs simfoniskais orķestris, bet nav zāles. Šobrīd tā lieta ir mazliet, nezinu, vai lietot vārdu „kroplīga”… Bet orķestris tur ir tikai tāds kā piedēklis, dažubrīd liekas – traucēklis,” viņš secina.
Pārlūkojot koncertzāles mājaslapā publicēto repertuāru, redzams, ka divos mēnešos, kopš „Lielais dzintars” vēris durvis, Liepājas Simfoniskais orķestris nospēlējis divus atklāšanas koncertus, spēlējis grupas „Remix” un Jēkaba Ozoliņa jubilejas koncertos, Ziemassvētku un Jaungada programmās. Pēc šā brīža informācijas, janvārī orķestrim paredzēts viens koncerts, februārī – neviens.
Orķestra šā brīža vadība gan norāda, ka iespējas koncertēt “Lielajā dzintarā” orķestrim netiek liegtas. Koncertu trūkums februārī esot vien sakritība, jo plānā ir gan ieraksti, gan koncerts Rundālē un gatavošanās Liepājas Starptautiskajam zvaigžņu festivālam, kas sākas 5.martā.
„Ja nav deklarētas programmas un nekā interesanta no orķestra puses pirmo divu mēnešu laikā nav, tas ir bīstami,” saka Imants Resnis. Viņaprāt, orķestrim savā mājvietā būtu jākoncertē ik nedēļu, bet jaunās koncertzāles valdē būtu jābūt arī orķestra vadībai ar tiesībām lemt par programmas saturu. Pašlaik orķestris „Lielā dzintara” mājaslapā norādīts tikai kā viens no koncertzāles rezidentiem līdzās Emiļa Melngaiļa Liepājas mūzikas vidusskolai.
Ar Imantu Resni tiekamies Rīgā, kur viņš strādā ar topošajiem diriģentiem Mūzikas akadēmijā. Liepājas jaunajā koncertzālē tās idejas autors bijis tikai pirms atklāšanas.
„Atklāšanas koncertā man varēja būt tikai viena vieta. Tā kā man tā netika piedāvāta, tad, protams, es nebraucu,” saka Imants Resnis. Atklāšanas koncertus diriģēja LSO tagadējais mākslinieciskais vadītājs Atvars Lakstīgala.
Imantam Resnim gan piedāvāts diriģēt kādu citu programmu jaunajā koncertzālē. Viņš rosinājis uzvest Hektora Berlioza „Fausta pazudināšanu”, bet atbildi līdz šim neesot saņēmis.
Tomēr diriģents vēlreiz uzsver: galvenais, ka koncertzāle beidzot ir tapusi, un ar gudru vadību tai ir liels potenciāls kļūt par centrālo sabiedrisko telpu Liepājā.
„Prieks un gandarījums par to, kas uzbūvēts, man ir. Es redzu trūkumus, palasu arī interneta komentārus. Daudzi no tiem pārmetumiem un trūkumiem, es palasīju arī Zaigas Gailes pretenzijas, ir vai nu novēršami, vai pēc būtības pagaidu,” saka diriģents.
Taču „Lielais dzintars” nav koncertzāle tikai Liepājai – tas ir visai Latvijai svarīgs projekts, uzsver Imants Resnis.
„Ja Latvija grib būt eiropeiska valsts ar eiropeiskām vērtībām, tad kultūrai jābūt pietiekami augstā līmenī, un tas nozīmē arī kultūras infrastruktūru. Tas nozīmē koncertzāles,” norāda diriģents, veltot mājienu Rīgai. Viņš nešaubās, ka jaunai koncertzālei ir jātop arī Latvijas galvaspilsētā, kas vēl vairāk liktu sasparoties reģionālajām koncertzālēm būt interesantām un konkurētspējīgām savā piedāvājumā.
