ĪSUMĀ:
- Koncertzāles projekts atkal iestrēdzis.
- Kultūras ministrija nav uzrunājusi Rūpniecības preču tirgu.
- Kultūras ministrija nav devusi skaidru atbildi Rīgas domei par Kongresu namu.
- Rīgas mērs Mārtiņš Staķis gatavs pozitīvas atbildes gadījumā pārtraukt Kongresu nama pārbūvi, rēķinoties ar vismaz 2 miljonu eiro zaudējumiem, ko būs radījusi ministrijas kavēšanās.
- Andrejsala aktīvi strādā, lai Kultūras ministrijas izvēlē uzvarētu.
- Arhitektu Andri Kronbergu izbrīna, ka starp potenciālo koncertzāles novietņu finālistiem nenosauca Arhitektu savienības rīkoto paneļdiskusiju līderi – AB dambi.
- Kultūras ministrijas valsts sekretāre Dace Vilsone nekādus jaunus pavērsienus novietņu izvēlē nesola.
- Komponists Pēteris Vasks Kultūras ministrijas centienus koncertzāles projekta virzīšanā dēvē par “remdeniem”.
Kultūras ministrija pēc Arhitektu savienības atzinuma nesteidzas
Šis gads viesa cerības, ka koncertzāles projekts tomēr izkustēsies no vietas. Kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība) pēc sabiedrības pretrunīgās reakcijas pret koncertzāli bijušajā kompartijas Centrālkomitejas ēkā Elizabetes ielā 2 Latvijas Arhitektu savienībai uzdeva pēc gadu gaitā jau kartē iezīmētām koncertzāles novietnēm sniegt profesionāļu gala slēdzienu. Jūnija sākumā Arhitektu savienības pieaicinātie lietuviešu eksperti paziņoja, ka koncertzāle jāceļ vai nu Andrejsalā, koncertzāles vajadzībām jāpiemēro Kongresu nams vai jaunajai mūzikas citadelei jāslejas Rūpniecības preču tirgus teritorijā.
Izrādās, ka pēdējā no vietām nekādas ziņas no Kultūras ministrijas nav saņēmusi.
SIA “Rīgas Centrāltirgus” Mārketinga un attīstības daļas vadītāja Renāta Petrova rakstiskā atbildē LTV raidījumam “Kultūršoks” norāda, ka viņu plānos lietuviešu izraudzītais rajons nākotnē varētu būt jaunā Centrāltirgus rūpniecības preču tirdzniecības vieta un stāvvieta: “Starp Rīgas Centrāltirgus būtiskiem trūkumiem dažādās aptaujās jau ilgstoši minēta nesakārtota vide, produktu izvietojums un autotransporta stāvvietu trūkums. Lai sakārtotu Spīķeru ielu, kas būtu piemērota gājējiem, izveidojot mūsdienīgus infrastruktūras risinājumus tirdzniecībai, sakārtotu produktu pievilcīgāku izvietošanu, ir nepieciešams pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu tirdzniecības kioskus demontēt, atbrīvot spīķeru fasādes, pārcelt tirgotājus uz rūpniecības preču tirdzniecībai piemērotu vietu.”
Kultūras ministrijas valsts sekretāre Dace Vilsone norāda, ka par Rūpniecības preču tirgus teritoriju esot runāts ar Rīgas domi un Iekšlietu ministriju: “Gan mēs, gan Latvijas Arhitektu savienība bija informēta par to, ka attiecībā uz Rūpniecības preču tirgus teritoriju attīstības plānos iezīmēti citi scenāriji, tajā pašā laikā tas nav traucējis savienību šo novietni izvirzīt kā piemērotu un izvērtējamu koncertzāles projekta attīstībai.”
Rīgas dome, nesagaidot lēmumu, sāk Kongresu nama pārbūvi
Pagājušā gada novembrī Rīgas mērs Mārtiņš Staķis (“Par!/Progresīvie”) apstādināja Kongresu nama rekonstrukcijas plānus, piesakot ēku kā potenciālo koncertzāles novietni.
Pēc Kongresu nama iekļaušanas uzvarētāju trijniekā Rīgas mērs paziņoja, ka gaidīs Kultūras ministrijas galīgo atbildi līdz Jāņiem. Tās joprojām nav.
“Ja toreiz mēs vedām šīs pārrunas, šo projektu pilnībā apstādinot, un gaidījām Kultūras ministrijas atbildi, tad šobrīd mēs Kultūras ministrijas atbildi gaidām, neapstādinot projektu. Ja gadījumā Kultūras ministrija teiks – mēs esam pieņēmuši lēmumu un tas ir Kongresu nams, tad mēs sēdīsimies pie galda un domāsim, kā šo projektu apstādināt. Iespējams, būs kāda līguma laušanas procedūra, bet tas viss ir risināms,” pārliecināts ir Mārtiņš Staķis.
Kultūras ministrijas valsts sekretāre Dace Vilsone prognozē, ka atbilde varētu būt jāgaida vēl vismaz pusotru mēnesi, jo patlaban ministrijas uzdevumā SIA “NAMS” veic izpēti, vai Kongresu namā koncertzāle iederētos: “Atbilstoši tam, ko mēs ieraudzīsim SIA “NAMS” izvērtējumā, secinājumu apstrādei mums noteikti nepieciešamas vēl vismaz dažas nedēļas. Būs konsultācijas, un pēc tam mēs virzīsim jautājumu skatīšanai dažādos formātos gan koncertorganizācijām, gan Latvijas Mūzikas padomes pārstāvjiem, gan ar Latvijas Arhitektu savienības pārstāvjiem, lai pēc tam virzītu politiķiem jau lemšanai.
Es teiktu tā, ka gala lēmumu pieņemšanas termiņu mēs varētu noteikt līdz valsts svētkiem.”
Jāatzīmē, ka tādā pašā termiņā – līdz 18. novembrim – kultūras ministrs solījis rast atbildi tam, kā visjēgpilnāk Latvijā izveidot Laikmetīgās mākslas muzeju. Risinājumus muzeja būvēšanai līdz valsts svētkiem meklē Kultūras ministrijas un Rīgas domes darba grupa.
Pagaidām Staķis nespēj pateikt, cik ilgi Kultūras ministrija var kavēties, līdz uzsākto rekonstrukciju vairs nevarēs apstādināt: “Nevaru šobrīd atbildēt, jo mēs neesam rēķinājuši. Mēs nezinām, cik maksātu jaunā koncertzāle, šīs izmaksas rēķina ministrija. Grūti pateikt, kurš ir tas aprēķinu punkts, pie cik miljoniem stopkrānu raut nost vairs nebūtu izdevīgi.” Ja Kongresu nama rekonstrukcijas projekts tiktu apturēts patlaban, tad zaudējumi būtu lēšami 2 miljonu apmērā. “Varbūt, ja 2 miljoni būtu jānoraksta, bet 60 vai cik miljoni tiktu ietaupīti, būvējot šo koncertzāli šeit, to vienalga būtu tā vērts darīt,” uzskata Rīgas mērs.
Andrejsala visaktīvākā par “vietu zem saules”
Šobrīd bez noilguma Kultūras ministrijas lēmumu gatavi gaidīt Andrejsalas attīstītāji, kuriem ir lieli plāni 55 ha plašajā teritorijā, kurā koncertzāle varētu būt viens no “enkura” objektiem. Koncertzālei noskatītie 9 ha pieder valstij. “Rīga Port City” pārstāvis Juris Pētersons stāsta, ka Kultūras ministrijai iesnieguši visu vajadzīgo informāciju: “Kultūras ministrijā ir arī visa aktuālā informācija par to, ko mēs kā privātie attīstītāji plānojam darīt, gan par to, kādas ir iespējas šajā zemes gabalā. Un mēs arī esam nosūtījuši visu informāciju Kultūras ministrijai par to, ka privātais īpašnieks ir gatavs par saviem līdzekļiem nojaukt tās ēkas, kas šobrīd pieder privātīpašniekam un atrodas uz valsts zemes, līdz ar to atbrīvot teritoriju pilnībā koncertzāles būvniecībai, ja tāds lēmums tiek pieņemts.”
Andrejosta kā koncertzāles vieta bija starp pirmajām Kultūras ministra Naura Puntuļa izvēlēm pēc stāšanās amatā, ignorējot savas partijas biedres Daces Melbārdes lēmumu par AB dambi. Toreiz žurnālisti sāka uzdot jautājumus par Andrejostas saistību ar Šķēles ģimeni un negaidīti Andrejosta tika aizstāta ar bijušās kompartijas Centrālkomitejas ēku Elizabetes ielā 2. “Visi zemes gabalu īpašnieki ir reģistros redzami, es domāju, ka tur nevienam nevajadzētu būt nekādiem pārsteigumiem,” norāda Juris Pētersons.
Pēc Andrejsalas attīstītāju aicinājuma teritorijā patlaban apskatāmas Rīgas Tehniskās universitātes studentu visaugstāk novērtētās koncertzāles skiču idejas. RTU Arhitektūras fakultātes docente Ilze Rukmane-Poča atzīst, ka koncertzāles projektēšana ir viens no studentu uzdevumiem jau vairākus gadus: “Tas ir tieši šis maģistra studiju 1. kurss, kurā mēs dodam projektēt sabiedriski nozīmīgu ēku, publisku būvi. Šogad ir kopā kādi seši darbi Andrejsalā, bet iepriekšējos gados ir ļoti daudz te bijuši. Varbūt pāri 200, varbūt pat 300 koncertzāles projekti.”
Kur palika AB dambis?
Kamēr Andrejsalas attīstītāji demonstrē piemēra cienīgu apņēmību īstenot savas ieceres, intrigu par koncertzāles vietu sabiedriskajā telpā palielinājusi arhitekta Andra Kronberga intervija Latvijas Radio, kurā viņš stāsta, ka Arhitektu savienības stundām ilgajās paneļdiskusijās izkristalizējās tikai viena koncertzāles vieta, kura gala ziņojumā nav parādījusies. Tas ir AB dambis. “Man tas ir pārsteigums, jo tie ļoti dažādie ļaudis, kas bija fokusgrupā, galu galā arī man par lielu pārsteigumu tajā brīdī nonāca pie vienas vietas, kuru viņi atzina par vislabāko kompromisu. Visas vietas ir ar zināmiem kompromisiem, nekādi ideāli pasaulē nepastāv, bet viņi tiešām, būdami ļoti dažādi cilvēki no dažādām sfērām – gan režisori, gan diriģenti, pilsētplānotāji, ainavu arhitekti, producenti, dramatiskie režisori, un beigu beigās, izejot cauri ļoti dažādajām kritēriju kopām, nonāca pie viena varianta. Bet kāpēc tas neparādījās tajā oficiālajā pētījumā, to man ir grūti komentēt. Es nezinu,” stāsta Andris Kronbergs.
Par AB dambi dažādas valdības ar vairāk nekā 10 gadu pārtraukumu vienojušās divas reizes. Tā ir vieta, kurai izstrādāts projekts, vieta, kuras apspriešanā un virzīšanā ir iztērēts vismaz miljons eiro. “Pēctecības lietas mēs īsti nekopjam, mums tomēr vajadzētu kaut kādus dažus savus lēmumus arī cienīt, nevis atkal mesties jaunā virzienā un līdz ar to sākt visu no jauna,” situāciju ap koncertzāles vietas meklēšanu vērtē Andris Kronbergs.
Kultūras ministrijas valsts sekretāre Dace Vilsone noraida iespēju, ka AB dambis atkal varētu parādieties potenciālo novietņu sarakstā. Valdībai līdz valsts svētkiem būs sagatavota izšķiršanās tikai starp Andrejsalu, Kongresu namu un Rūpniecības preču tirgu:
“Kultūras ministrija uzticas profesionāļiem, uzticas Latvijas Arhitektu savienībai un profesionāļu veiktajam darbam un turpmāk strādās ar šīm trim novietnēm.”
Andris Kronbergs neslēpj, ka katrai no tām ir dažādas problēmas: “Es gandrīz neredzu nevienu no viņām pietiekami reālu. Tāpēc jau droši vien notiek tā padziļinātā pētīšana.”
Krišjānis Kariņš klusē, komponists Pēteris Vasks joprojām cer
Saskaitīt, cik naudas jau iztērēts dažādos pētījumos, atzinumos un atkārtotos slēdzienos par jaunās koncertzāles novietni, ir sarežģīts uzdevums. Piemēram, 2016. gadā toreizējai Māra Kučinska valdībai iesniegts konceptuālais ziņojums “Par akustiskās koncertzāles īstenošanas modeli Rīgā”, kurā iekļautas aplēses par Kongresu nama piemērošanu koncertzāles vajadzībām. Tomēr Kultūras ministrija atkal un atkal visu izvērtē un pārvērtē. Dace Vilsone uzskata, ka tas ir normāls process daudzās valstīs, kuru paildzinot demokrātija: “Sabiedrība ir ļoti aktīva, sabiedrība ir augusi, demokrātija arī ir progresējusi, un katram ir tiesības izteikt savu viedokli, dalīties savā viedoklī un kopīgi pieņemt lēmumus. Līdz ar to šis kopīgais lēmumu pieņemšanas process ir sarežģītāks, bet mēs ceram, ka rezultāts būs tāds, no kura lielākā daļa sabiedrības būs ieguvēji.”
Pagaidām grūti prognozēt, kādu lēmumu saistībā ar koncertzāli pieņems Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") valdība, kurai koncertzāles projekts kā darāmais darbs ierakstīts valdības deklarācijā un projekta iekustināšanai šobrīd atlikti 7 miljoni eiro. Valdības vadītājs kultūras ministra Naura Puntuļa darbu šajā lietā nekomentē, ar sava preses pārstāvja Sandra Sabajeva starpniecību vien nododot “Kultūršokam” šādu ziņu:
“Sagaidām, ka ministrija valdībā iesniegs izsvērtu un pārdomātu lēmumu par vispiemērotāko vietu koncertzāles celtniecībai un turpmākiem soļiem šī projekta īstenošanā.”
Tikmēr kultūras ļaudis neklusē. Komponists Pēteris Vasks politiķu centienus īstenot mūziķu senloloto sapni raksturo kā “remdenus”: “Es daudz par to domāju – mūsu slavenie dziedātāji, diriģenti, es arī labprāt – es varētu no saviem honorāriem atteikties un atvērt kādu fondu, kurā krātu naudiņu priekš tā. Tāda viena iniciatīva varētu būt, ka mēs dodam savus honorārus koncertzāles būvēšanai.
Esmu pārliecināts, ka daudzi mūziķi rīkotu par velti koncertus, dziedātu, spēlētu.
Lai nebūtu tāda man neizprotamā remdenība – jā, jā, vajag, mēs saprotam, mēs par to domājam, darīsim, bet iekšā esi remdens un negribi darīt. Celsim to lielo ideju, uzturēsim līdz pēdējam.” Tomēr Pēteris Vasks tic, ka pēc 30 gadu stīvēšanās koncertzāle būs: “Kā var nebūt koncertzāle mūsu dzimtenē?! Kā var nebūt koncertzāle mūsu galvaspilsētā?”
KONTEKSTS:
Valdība 2020. gada 16. jūnijā atbalstīja Kultūras ministrijas (KM) rosinājumu attīstīt Rīgas akustiskās koncertzāles būvniecību Elizabetes ielā 2, Kronvalda parkā. Vairāki arhitekti cēla trauksmi par koncertzāles būvniecībai izvēlēto vietu, norādot, ka ēka ir padomju laika modernisma arhitektūras mantojums un to nojaukt nevajadzētu.
Kultūras ministrs vērsās pie Latvijas Arhitektu savienības (LAS), aicinot arhitektu kopienu vienoties par kopīgu nostāju attiecībā uz nacionālo koncertzāli. LAS kā piemērotākās novietnes ar vislielāko potenciālu attiecībā uz stratēģisko un pilsētvides attīstību, kā arī ietekmi uz nākotnes sabiedrību, Nacionālās akustiskās koncertzāles būvniecībai izvirzīja trīs vietas: Andrejsalu, Rīgas Kongresu namu un rūpniecības preču tirgus teritoriju. Ministrs atzina, ka katrai tām ir savi izaicinājumi, taču, viņaprāt, būs iespējams vienoties par vienu no šīm trim piedāvātajām novietnēm.
