“Kultūras un izglītības komitejā rosināšu šādam mērķim izmantot ''Radošās Eiropas'' līdzekļus,” uzsver Melbārde, kura ir attiecīgās komitejas priekšsēdētājas vietniece. “Vienlaicīgi, strādājot pie dalībvalstu un Eiropas Savienības kopējiem plānotajiem ekonomiskā atbalsta instrumentiem – atbalsta mazajiem un vidējiem uzņēmējiem, nodokļu atlaidēm, slimības lapu un darbinieku algu apmaksas no valsts budžeta un citiem, jāņem vērā radošo nozaru specifiskā ekosistēma ar daudz pašnodarbinātajiem un ārštatā piesaistītiem profesionāļiem.”
“Īpaša uzmanība jāvelta arī mediju nozarei, kam krīzes situācijā ir neatsverama nozīme sabiedrības informēšanā un mobilizēšanā un kas otrdien vērsās pie Latvijas valdības un sabiedrības, ceļot trauksmi par tuvojošos mediju krīzi un lūdzot steidzami sniegt atbalstu. Tāpēc arī Eiropas Parlamentā un citās ES institūcijas ir jāparedz atbalsts mediju nozarei Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānā,” uzsver Melbārde.
“Kultūras cilvēkiem vēlos pateikt lielu paldies par spēju tik ātri, altruistiski un radoši reaģēt uz ārkārtas situāciju, dodot iespēju sabiedrībai digitālajās platformās baudīt filmas, teātra izrādes, koncertus, dejas, grāmatas, izstādes, muzeju apmeklējumus un citas iedvesmojošas mākslas un kultūras vērtības,” norāda Melbārde, atzīmējot, ka
“īpaši priecē iniciatīvas radīt arī jaunus kultūras piedzīvojumus, piemēram, aktieru uzsāktā grāmatu lasīšana mājās.”
Melbārde uzsver, ka cita būtiska nozare, kurai arī ES līmenī jāpalīdz efektīvi ieviest digitālus un citus attālinātās mācīšanās risinājumus, ir izglītība. Nepieciešams darīt visu iespējamo, lai atbalstītu jauniešus, kas piedalās “Erasmus+” un Eiropas Solidaritātes korpusa brīvprātīgajā darbā, nepieciešamības gadījumā palīdzot viņiem atgriezties mājās.
Eiropas Parlamenta Kultūras un izglītības komiteja aicina Eiropas Savienību un dalībvalstis palīdzēt izglītības un radošajām nozarēm, uzsverot, ka krīze skar radošo nozari tāpat kā restorānu nozari un tai ir vajadzīgs tāds pats atbalsta līmenis.
Melbārde atzīmē, ka radošās personas un radošais un kultūras sektors ir viena no krīzes vissmagāk skartajām jomām. Daudzas radošās personas šobrīd ir sociāli mazaizsargāta sabiedrības grupa. Daudzi radošie cilvēki nav pastāvīgās darba attiecībās, viņi strādā no projekta uz projektu, un tādējādi viņiem nav atbilstošu sociālo garantiju un iespēju saņemt bezdarbnieka pabalstu situācijā, kad izstāde, koncerts vai cits kultūras pasākums tiek atcelts.
Melbārde norāda – Latvijā viens no risinājumiem būtu palielināt finansējumu Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likuma īstenošanas programmai.
