„Made arhitekti” projekta autori ir arhitekti Miķelis Putrāms, Linda Krūmiņa, Evelīna Ozola, Mārtiņš Vaskis un Krists Lūkins, grafiskais dizainers Edgars Zvirgzdiņš.
Autoru piedāvātā tāme ir vairāk nekā trīs miljoni eiro. Konkursa komisijas pārstāvis, arhitekts Jānis Lejnieks stāsta, ka uzvarētāju darbs vislabāk spējis rast kompromisu starp iedzīvotāju un teātra vajadzībām un Martas Staņas mantojumu.
„Virkne darbu nāca ar interesantiem piedāvājumiem, piemēram, Staņas portrets vai ļoti izvērsta dārzu māksla, vai kāds skulpturāls veidojums. Tas apliecina arhitekta ambīcijas, bet neatbilst šai vietai. (..) Protams, jāatzīst, ka padomju laika būvdarbi ir bijuši nekvalitatīvi, un šo 40 gadu laikā, kā mēs dabā redzam, ir iebrukušas atbalsta sienas, soliņi ir salūzuši un novāktas.
Labiekārtojums bija veidots tā, ka zināmā mērā mums bija jāveic tāds kā labirints, lai aizietu uz teātri no Šarlotes ielas puses. Tagad tur dominēs taisnas līnijas. Mēs iegūsim pārskatāmāku laukumu,” stāsta Lejnieks.
„Par Dailes teātra teritorijas atjaunošanu tika diskutēts jau vairākus gadus un Rīgas pašvaldībai kopā ar valsts institūcijām ir izdevies rast vienotu risinājumu teritorijas atjaunošanā. Gandarījums, ka metu konkursā projektus iesniedza jauni un talantīgi Latvijas arhitekti. Jau šogad plānojam sākt projekta realizēšanu pašvaldībai piederošajā teritorijas daļā - Brīvības ielas pusē - no teātra kasēm līdz Matīsa ielai," stāsta Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Oļegs Burovs.
Dailes teātra direktors Andris Vītols saka: „Dailes teātris un tās teritorija ir vienots ansamblis, un tā ir vienoti jāatjauno līdz teātra simtgadei. Konkursā uzvarējušais autoru darbs visprecīzāk atbilst Dailes teātra moto „Skaidrība, Vienkāršība, Kaislība.””
„Projekts ir detalizēti izstrādāts un sniedz argumentētas atbildes uz visiem metu konkursa pamatjautājumiem. Autori respektē modernisma arhitektes Martas Zigrīdas Staņas pamatideju. Ir saglabāts, bet vienkāršots terasējums, tā virziens ir atbilstošs teātra ēkas novietnei. Laukuma risinājums ir reizē demokrātisks un Dailes teātri kā būtisku sabiedrisku ēku respektējošs. Rekreācijas funkcijas Šarlotes ielas areālā veiksmīgi atrisinātas, tāpat transporta un loģistikas jautājumi. Mākslinieka Irbītes piemineklis integrēts laukuma plānojumā. Tematiskas galerijas piedāvājums telpā zem galvenā foajē apjoma ir apsveicams,” savu vērtējumu par metu konkursa uzvarētājiem sniedz Dailes teātra teritorijas labiekārtojuma metu konkursa žūrijas priekšsēdētājs un Latvijas Republikas Kultūras ministrijas arhitektūras eksperts Jānis Dripe.
Otrās vietas godalgu saņēma darbs ar devīzi „MSVV1269”, kura autori ir SIA „Ainavu projektēšanas darbnīca ALPS”. Metu projektu veidojuši ainavu arhitekti Ilze Rukšāne, Mētra Augškāpa, Māris Bušs, Indra Ozoliņa, Alise Zālīte, Helēna Gūtmane, Marks Geldofs, piedaloties ainavu arhitektūras studentiem Agnesei Ozolai, Annai Laganovskai. Mēbeļu un elementu dizaina autore ir Ilze Ķēniņa, gaismas dizaina - Ilze Leduskrasta, mediju specialists - Edijs Vucens, vizualizācijas autore - Santa Aulmane, bet projekta arhitekte ir Mārīte Spurdzāne.
Godpilno trešo vietu ieguva projekts ar devīzi „DALT 2019”, kura autori ir personu apvienība SIA „SUDRABA ARHITEKTŪRA” un ainavu arhitekte Linda Zaļā („ZALA LANDSCAPE ARCHITECTURE”).
Vairāki metu projekti saņēma veicināšanas balvas. Tie ir: projekts ar devīzi „VIDE 1111” (autori SIA „RUUME arhitekti”, SIA „IE.LA inženieri”, SIA “CMB”), projekts ar devīzi „MART2020” (autori „VP ARHITEKTS”), projekts ar devīzi „DAIM2020” (autors SIA „Mailītis A.I.I.M”), projekts ar devīzi “DTL19” (autori SIA „Zenico Projekts” - meta autori R.J.Mucenieks, K. Dortāns, T. Stuce, V. Valgums, V. Valgums) un projekts ar devīzi „CUBE 1001” (meta autori ir Andis Špaks, Natalija Ņitavska, Madara Markova, Artūrs Mengots un Rēzija Jurševska).
Lai iegūtu arhitektoniski augstvērtīgu un funkcionāli pārdomātu Dailes teātra publiskās ārtelpas risinājumu, Rīgas domes Īpašuma departaments no 16. janvāra līdz 5. martam izsludināja metu konkursu zemesgabaliem Brīvības ielā 75 un Šarlotes ielā 5. Izsludinātajā metu konkursā tika saņemti astoņi piedāvājumi.
Skvērs pie Dailes teātra izveidots 1976. gadā, kad pēc arhitektes Martas Staņas projekta tika uzbūvēta Dailes teātra ēka. Jau vēstīts, ka, lai iegūtu arhitektoniski augstvērtīgu un funkcionāli pārdomātu Dailes teātra publiskās ārtelpas risinājumu, konkursa dalībniekiem bija jāņem vērā virkne nosacījumu un jāatrod līdzsvars starp vēsturisko un mūsdienīgo, neaizmirstot arī par teātra vajadzībām, gatavojoties Dailes teātra simtajai jubilejai.
Dailes teātra teritorijas labiekārtojuma metu konkursa komisiju vadīja Latvijas Republikas Kultūras ministrijas arhitektūras eksperts Jānis Dripe. Komisijas priekšsēdētāja vietnieks ir Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Oļegs Burovs. Komisijas sastāvā ir Valsts akciju sabiedrības „Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes locekle Kitija Gruškevica, VSIA „Dailes teātris” direktors Andris Vītols, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes priekšnieks Juris Dambis, Rīgas pilsētas būvvaldes pārstāvis Viesturs Brūzis, kā arī arhitekti - Ineta Tumaševska, Jānis Lejnieks, Ieva Zībarte un Daiga Veinberga.
Tikmēr VNĪ informē, ka apjomīgus būvniecības darbus Dailes teātra energoefektivitātes palielināšanai un vienlaikus - darbus pie teātrim piegulošās teritorijas sakārtošanas projekta īstenošanas plānots uzsākt šā gada nogalē.
Teātrim piegulošā teritorija iekļaujas Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonā, kuras rekonstrukcijā un labiekārtošanā ir jāņem vērā gan Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes lēmumi, gan arī jārespektē abu teritorijas īpašnieku – valsts un pašvaldības - intereses, uzsver VNĪ valdes locekle Kitija Gruškevica.
VNĪ pauž gandarījumu, ka kopīgiem spēkiem ar Kultūras ministriju un Rīgas Domi izdosies atrisināt degradēto betona plātņu seguma nomaiņu un sakārtot visu Šarlotes un Brīvības ielas krustojumam piegulošo laukumu. Uzņēmums ir pārliecināts, ka visas Dailes teātrim piegulošās teritorijas labiekārtošana tiks risināta kompleksi, sadarbojoties abiem zemes īpašniekiem.
Atbilstoši plānam Dailes teātra ēkas energoefektivitātes palielināšanas projektā patlaban noslēgumam tuvojas projektēšanas darbi. Projekta ietvaros tiks siltinātas ārsienas, mainītas ārdurvis, logi, vārti, jumts, pārbūvēta apkures sistēma, kā arī pilnveidots apgaismojums gan uz skatuves, gan ēkā kopumā. Kopējais projekta budžets ir 1,714 miljoni eiro, VNĪ tam ir piesaistījusi Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumu. Būvniecības darbi sāksies 2019. gada nogalē. Darbu norises gaita tiek pieskaņota Dailes teātra sezonai.
