Šloime Vovsi, kura pseidonīms bija Solomons Mihoelss, Daugavpilī dzimis 1890.gada 16. martā. Viņš sevi pierādījis kā viens no labākajiem tā laika režisoriem un aktieriem, Krievijā vadījis Valsts ebreju teātri.
Lai arī lielāko daļu dzīves sabiedriskais darbinieks pavadīja Rīgā un Maskavā, arī daugavpilieši viņu uzskata par savējo. Vienai no pilsētas ielām dots Mihoelsa vārds, vēl aizvien, tagad gan kā 2. speciālā pirmsskolas izglītības iestāde, darbojas māja, kurā Mihoelss dzīvoja bērnībā un jau deviņu gadu vecumā uzrakstīja pirmo lugu.
Daugavpils pilsētas Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Vita Viļevko stāsta, ka “tieši šajā mājā ir parādīti pirmie viņa aktiera meistarības teiksim šedevri”.
“Tad, kad viņš vēl bija bērns, viņš iestudēja jau savas izrādes un rādīja saviem mājiniekiem un viesiem savas uzstāšanās. Un šī ir tā ēka, kur sākās viņa radošā darbība,” stāsta Viļeko.
Teātrī Mihoelss radījis 14 uzvedumus un nospēlējis vairāk nekā 30 dažādas lomas.
Daugavpils Universitātes Humanitārās fakultātes asociētā profesore Elīna Vasiļjeva stāsta, ka Mihoels bija “viens no pasaulē slavenākajiem aktieriem, kurš ieguva savu popularitāti, spēlējot jidiša valodā, visiem nesaprotamā valodā, kļuvis par vienu no pasaulē labākajiem Karaļiem Līriem”.
Mākslinieks pratis arī dziedāt, un ieraksti ar viņa balsi saglabāti līdz pat mūsdienām.
Par nozīmīgu tradīciju Daugavpilī kļuvuši Mihoelsa dienu pasākumi. Ierasti tie veltīti bērnu un jauniešu radošo prasmju attīstībai. Šogad formāts mainīts, un Daugavpils Universitātē organizēti praktiski tālākizglītības kursi pedagogiem.
“Es gribu parādīt to, ka teātris var būt dažāds, un šodien mēs strādājam pie teātra improvizācijas. Konkrēti pie teātra sporta. Un mēs pildām visādus vingrinājumus, ar ko nodarbojas šī teātra virziena pārstāvji,” saka Daugavpils teātra aktrise Kristīne Veinšteina.
Bet Latgales Centrālajā bibliotēkā izveidota izstāde “Teātra ģēnijs no Dvinskas”. Tajā apkopoti vietējo novadnieku pētnieciskie darbi par Solomona Mihoelsa dzīves gājumu, daiļradi un ieguldījumu teātra mākslā.
Latgales Centrālās bibliotēkas lasītāju apkalpošanas nodaļas vadītāja Inese Vaivare norāda, ka “īpaši var izcelt mūsu vietējā novadnieka Alekseja Guzika ieguldījumu un devumu tieši Mihoelsa dzīves izpētē, kurš ir izdevis veselu monogrāfiju par Mihoelsa traģisko bojāeju”.
“Viņš dzīvoja tajā laikā, kas bija diezgan tāds sarežģīts laiks. Un ne vienmēr varēja runāt to, ko gribējās. Un arī tāpēc viņa nāve saistīta ar ļoti noslēpumainiem apstākļiem,” saka Vita Viļevko.
Nāves apstākļi ir noslēpumaini, jo Mihoelss gāja bojā satiksmes negadījumā, un ir bažas, ka tas bija inscenēts.
Ceturtdien, godinot Solomonu Mihoelsu, Daugavpilī pie viņa piemiņas plāksnes gulst ziedi. Un tā kā Mihoelss spēlējis lomas Šekspīra lugās, vakarā tam veltīta arī viena no Daugavpils teātra izrādēm.
