Stokholmas ielā Mežaparkā pie nama, ko Skulmju dzimta būvējusi 60. gadu sākumā, šobrīd zied sniegpulkstenītes. Džemmai Skulmei tā bijusi ne vien māja, bet arī garīgā telpa, kurā dzima māksla. Tagad, vien dažus mēnešus pēc mākslinieces aiziešanas mūžībā, no izskata jau mazliet panīkušais nams izlikts pārdošanā par 1,3 miljoniem eiro.
Vai kāds pircējs ir interesējies? Džemmas Skulmes dēls, mākslinieks Juris Dimiters atklāj:
“Nu, ir kādi pāris zvani bijuši, bet vairāk jau komentāri, kas tie par idiotiem, kas grib tādu naudu.”
Juris Dimiters saka, ka tādas tās māju cenas Mežaparka rajonā ir, un īstenībā tas ir pavisam cits vēstījums: “Neviens jau to māju šobrīd nepirks un negatavojas pirkt, bet tas mūsu iekšējais ideāls un iekšējā vēlēšanās būtu, lai šeit ierīko muzeju. Nu, es nelūgšos nevienu, jo tas nebūtu tā solīdi. Domāju, ka to vajadzētu darīt kādām kultūras iestādēm, valstij – ja tas ir svarīgi! Ja sabiedrībai tas nav vajadzīgs, nu tad… bez šaubām tā māja būs jāpārdod, jo tik dārgā rajonā to uzturēt mēs vienkārši nespējam.”
Vēl dzīves laikā māksliniece izteikusi vēlēšanos nākotnē te iekārtot dzimtas muzeju – tas bijis viņas mūža sapnis!
“Bet nelika nekāda lielās cerības, jo viņa saprata, ka tas prasa milzu ieguldījumu un atkal kādu cilvēku lielu entuziasmu,” bilst Dimiters.
Muzeju var izveidot valsts, pašvaldība vai par privātiem līdzekļiem. Piemēram, valsts paspārnē kā jaunākais dzimis Sutas un Beļcovas memoriālais muzejs, bet Imantam Ziedonim muzejs izveidots ar privāta fonda palīdzību.
Līdz ar mājas nākotni neskaidra ir arī mākslas darbu nākotne. Mākslinieces mantinieki apsver iespēju tos pārdot, ja būs nepieciešami līdzekļi mājas uzturēšanai.
Juris Dimiters uzsver: “Ja tas būtu muzejs, tad tas būtu savādāk, tie darbi paliktu šeit.”
