Šī likuma mērķis ir nodrošināt valsts aizsargājamu kultūras pieminekļu statusā esošu kulta celtņu, tajā skaitā Latvijas dievnamu un reliģisko rituālu priekšmetu kā nacionāli nozīmīgas kultūras mantojuma daļas saglabāšanu nākamajām paaudzēm.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags norāda, ka šī programma ir ārkārtīgi svarīga – gan tāpēc, ka kultūras pieminekļi saglabā latviešu identitāti, gan arī tālab, ka tas ir nesaraujami saistīts ar dievnamiem, kas turpina darboties kā cilvēku pulcēšanās vietas.
Sakrālā mantojuma saglabāšanas finansēšanas programmā 2018. gadā atbalstīta 28 objektu izpēte, konservācija un restaurācija. Notiks atjaunošanas darbi un dokumentācijas izstrāde kopumā viena miljona eiro apmērā.
Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs Juris Dambis stāsta: “Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu kopskaits ir gandrīz 9000. Tas ir liels mantojuma apjoms, un, ja skatāmies uz sakrālo mantojumu, protams, tā ir ne tik liela daļa, bet katrā ziņā nozīmīgākā daļa, kur tā oriģinālā substance un vērtības līmenis ir tik nozīmīgs, ka nevaram to atstāt novārtā un par to nerūpēties.”
Diskusijas par nepieciešamību restaurēt sakrālā mantojuma vērtības ir notikušas ilgstoši. To gaitā izkristalizējusies nepieciešamība pēc stabilitātes un programmas, kura darbojas vienā konkrētā virzienā un nav atkarīga no īslaicīgiem politiskiem lēmumiem. Līdz ar to šī sakrālā mantojuma programma ir jaunas kārtības ieviešana Latvijā, un tas ļoti labi sakrīt un ir saistāms ar simtgades svinībām – un vēl jo īpaši ar Eiropas Kultūras mantojuma gadu.
Nozīmīgus restaurācijas darbus piedzīvo ne tikai Rīgas Doms. Pērn uzsākta Rīgas Svētā Jēkaba katedrāles restaurācija. Kā pastāstīja Romas Katoļu baznīcas kūrijas būvinženieris Aleksandrs Manakovs, nākamajos gados tiek plānots atjaunot baznīcas jumtu un pakāpeniski pāriet uz interjera un inženierkomunikācijas darbiem. Sv. Jēkaba katedrāles atjaunošanas darbus plānots pabeigt četru gadu laikā.
Tāpat šogad sakrālā mantojuma saglabāšanas programmas ietvaros notiks arī Sv. Pestītāja Anglikāņu baznīcas izpēte un atjaunošanas darbu projektēšana. Resataurators Andris Lagzdukalns uzsver, ka darbs Anglikāņu baznīcā jau ir sākts – ir atjaunoti bastiona mūri pagrabstāvā, uz kuriem baznīca ir uzbūvēta, atjaunots arī tornis un sākts darbs pie krāsojuma atjaunošanas.
Šodien par atbilstošām iekļaušanā aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā tika atzītas arī trīs šajā gadsimtā tapušas ēkas. Kā norādīja Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis: “21.gadsimts ir visu iepriekšējo gadsimtu mantinieks, tāpēc tajā ir svarīgi saglabāt proporcionalitāti un neļaut pazust nevienam slānim - nedz no arheoloģijas, nedz no viduslaiku, nedz baroka un klasicisma laiku piļu un muižu kultūras mantojuma.”
Viens no centrālajiem Eiropas Kultūras mantojuma gada notikumiem Latvijā šogad būs Eiropas diena 9. maijā, kad durvis vērs tie kultūras pieminekļi, kas atjaunošanai saņēmuši Eiropas Savienības finansiālo atbalstu.
