Filmas "Izlaiduma gads" veidotāji uzskata, ka gan Latvijā, gan ārvalstīs neapstrīdamu popularitāti guvusī filma “Izlaiduma gads” uztaisīta par sviestmaizi uz entuziasma rēķina. Kultūrkapitāla fonds bija vienīgais valstiskais finansiālais atbalstītājs, kas kinolentes vajadzībām piešķīra desmito daļu no kopējā nepieciešamā budžeta.
Nākamgad kino finansējumu paaugstina par nedaudz vairāk kā vienu miljonu, tie būs četri miljoni eiro gadā. Papildus aptuveni 270 tūkstoši eiro piešķirti konkursam "Latvijas filmas Latvijas simtgadei", tomēr protestētāji pārliecināti, tuvāko gadu laikā kino nozares budžets jāpieckāršo, sasniedzot vismaz 15 miljonus.
Režisora Andra Gaujas filma "Izlaiduma gads" jau pirmajā izrādīšanas mēnesī iekļuvusi kopš Latvijas neatkarības atgūšanas 1993. gadā veidota Latvijas populārāko filmu Top-10. Kopējās filmas izmaksas bija 350 tūkstoši eiro, no tām desmito daļu jeb 35 000 eiro piešķīra Valsts kultūrkapitāla fonds. Adekvātu samaksu par darbu pie filmas neesot saņēmis neviens. Kamēr visu nozari "izvelk" entuziastu brigādes" nedrīkst lietot jēdzienu "Latvijas kino industrija", pārliecināti filmas autori.
"Nacionāļi tikko bija iznākuši un staltās pozās teica, ka būs, bet mēs neticam, ka būs. Vispirms parādiet, ka būs, tad parunāsim," saka režisors Andris Gauja. "Tas ir pirmais paaugstinājums uz 4,4 miljoniem, bet tas jau arī nav nopietni, ja mums gadā jābūt 10 spēlfilmām. 15 miljoni - tas būtu nopietns paaugstinājums."
Savukārt Latvijas Kinematogrāfistu savienības priekšsēdētājs Reinis Kalnaellis norāda, ka Eiropā kino nozare lielākoties top ar valsts atbalstu. Eiropas Savienības valstu vidū Latvijā kino mākslai ir viszemākais finansējums.
Liels trūkums, pēc Kalnaeļļa domām, ir arī tas, ka kino radīšanas nozarē strādājošajiem nav savas arodbiedrības, kas aizstāvētu viņu intereses un tiesības.
