ĪSUMĀ:
- Valdība 2. septembra sēdē iespējamo atteikšanos no autoratlīdzībām nevērtēja.
- Nacionālā kultūras padome: Jāveido vienkāršs un saprotams nodokļu nomaksas modelis.
- Kultūras ministrija: FM priekšlikums autoratlīdzību jomā nozīmē nodokļu būtisku paaugstināšanu kultūras jomā nodarbinātajiem bez pārejas perioda.
- Mediju politikas konsultatīvā padome: Jārisina pastāvošā sociālā apdrošināšanas režīma efektīvāka piemērošana, nevis jāievieš pilnīga autoratlīdzību saņēmēju izslēgšana no tā.
- Latvijas Rakstnieku savienība: FM piedāvājums tā patreizējā variantā nevis uzlabos situāciju, bet gan iznīcinās grāmatniecības nozari.
Finanšu ministrijas rosinātās izmaiņas nodokļu sistēmā paredz no nākamā gada autoratlīdzībām likvidēt speciālo režīmu, proti, autoratlīdzību saņēmējiem būs jāreģistrē saimnieciskā darbība vai jāizvēlas tāds pats režīms kā personām, kuras saņem atlīdzību uz uzņēmuma līguma pamata. Pēc ministrijas sniegtās informācijas, izmaiņas varētu skart gandrīz 40 tūkstošus radošo personu.
Šis ierosinājums izraisīja sašutuma vilni. Latvijas Pasākumu producentu asociācija to salīdzināja ar spērienu ar kāju jau tā mirstošajai pasākumu nozarei. Savukārt Latvijas Rakstnieku savienība uzskata – ja valdība atbalstīs Finanšu ministrijas ierosinājumu, iznīcībai būs pakļauta profesionālās latviešu literatūras daļa, kas iztiek no autordarba. Arī Kultūras ministrijas Mediju politikas konsultatīvā padome iebildusi šim priekšlikumam, norādot, ka plašsaziņas līdzekļu uzņēmumi nevarēs “absorbēt” reformas izraisīto darbaspēka izmaksu pieaugumu. Pret Jāņa Reira ("Jaunā vienotība") vadītās ministrijas ieceri iebilst arī Kultūras ministrija, kuras ieskatā Finanšu ministrijas piedāvājums radīs papildus šoku kultūras nozarei.
Finanšu ministrs plāno piedāvāt jaunu risinājumu
Valdība, trešdien, 2. septembrī, lemjot par nodokļu izmaiņām no 2021. gada, tomēr vēl nevērtēja iespējamo atteikšanos no autoratlīdzībām.
Sākoties valdības sēdei, kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība) rosināja no šīs dienas valdības sēdes dienaskārtības neizņemt jautājumu par iecerētajām izmaiņām nodokļos, tomēr mudināja nodokļu izmaiņu kontekstā neskatīt jautājumu par atteikšanos no autoratlīdzībām.
Finanšu ministrs Jānis Reirs atbalstīja kultūras ministra aicinājumu, piebilstot, ka attiecībā uz autoratlīdzībām plānots piedāvāt jaunu risinājumu, par kuru plānots informēt vēlāk.
Nacionālā kultūras padome aicina veidot saprotamu nodokļu nomaksas modeli
Iepazīstoties ar Finanšu ministrijas sagatavotajiem priekšlikumiem attiecībā uz izmaiņām autoratlīdzību sistēmā, Nacionālā kultūras padome iebilst pret to tālāku virzību, informēja padomes pārstāve Aija Lūse.
Pēc Nacionālās kultūras padomes pārstāves Aijas Lūses paustā, padome ir nākusi klajā ar saviem ierosinājumiem, proti, izveidot vienkāršu un saprotamu nodokļu nomaksas modeli, kas nodrošinātu tiem saimnieciskās darbības veicējiem, kuru ienākumi ir saistīti ar māksliniecisko jaunradi, valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu un citu nodokļu un nodevu ieturēšanu no saimnieciskās darbības veicēja ieņēmumiem, kas ienāk saimnieciskās darbības kontā, vienlaikus nosakot sociālās apdrošināšanas veidus un procentuālo apmēru. Līdz brīdim, kamēr šāds nodokļu nomaksas modelis tiek izstrādāts, noteikt moratoriju izmaiņām esošajā nodokļu nomaksas sistēmā, ar padomes priekšlikumu iepazīstināja Lūse.
Nacionālās kultūras padomes priekšsēdētāja, Latvijas Kultūras akadēmijas rektore Rūta Muktupāvela akcentēja, ka padome pilnībā izprot un atbalsta nodokļu maksāšanas pienākuma nozīmi ikvienai personai, to skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu nepieciešamību, nodrošinot visu nodokļu maksātāju sociālo aizsardzību.
Viņas ieskatā, šis virsmērķis ir īpaši aktuāls kultūras nozarē, kam raksturīgs jauktā tipa nodarbinātības modelis. Covid-19 pandēmijas izraisītā ekonomiskā krīze atklāja, ka tie kultūras darbinieki, kas gūst ienākumus no vairākiem avotiem un vienlaikus ir gan darba ņēmēji, gan uzņēmēji, kas gūst ieņēmumus no saimnieciskās darbības, kā arī pašnodarbinātās personas, tai skaitā autoratlīdzības saņēmēji, kļūst par īpaši sociāli neaizsargāto grupu, padomes viedokli pauda Muktupāvela, vienlaikus uzsverot, ka FM 2.septembrī valdībā virzītais piedāvājums nav pieņemams.
Kultūras ministrija neatbalsta Finanšu ministrijas izstrādātos priekšlikumus
Savukārt Kultūras ministrijas (KM) ieskatā, FM piedāvātais risinājums un laika grafiks attiecībā uz izmaiņām autoratlīdzību sistēmā radīs papildu šoku kultūras nozarei.
.@KM_kultura ieskatā @Finmin piedāvātais risinājums un laika grafiks attiecībā uz izmaiņām autoratlīdzību sistēmā radīs papildu šoku kultūras nozarē, kas vēl nav atguvusies no Covid-19, un nav atbalstāms. Arī Nacionālā kultūras padome paudusi viedokli:https://t.co/7aZxK3c1Le
— Kultūras ministrija (@KM_kultura) September 2, 2020
Pēc KM paustā, kultūras nozare joprojām vēl nav pārvarējusi Covid-19 radītās krīzes sekas, radot būtisku risku, ka nozīmīgs skaits pašnodarbināto kultūras nozarē, vēl vairāk samazinoties iespējai nopelnīt sev iztiku ar radošo darbību, varētu pārtraukt darbību kultūras jomā. Tas savukārt radītu būtisku triecienu kultūras daudzveidība un ilgtspējai.
Ministrijas ieskatā, FM priekšlikums autoratlīdzību jomā ir vērtējams kā nodokļu būtiska paaugstināšana kultūras jomā nodarbinātajiem bez pārejas perioda, un to paredzēts ieviest drīz – jau pēc četriem mēnešiem, no 2021.gada.
KM neatbalsta FM izstrādātos priekšlikumus un to turpmāku virzību. Kultūras ministrs Nauris Puntulis aicināja ministru prezidentu šo FM izstrādāto informatīvo ziņojumu, par kuru padziļinātas konsultācijas ar kultūras nozari nav veiktas, neiekļaut 2. septembrī gaidāmās valdības sēdes darba kārtībā.
Plānotais regulējums būtiski skar arī mediju nozari
Savukārt Kultūras ministrijas Mediju politikas konsultatīvā padome 27. augusta sēdē, diskutējot par Finanšu ministrijas priekšlikumu, secinājusi, ka plānotais regulējums būtiski skar arī mediju nozari un ka, iesaistot šo nozari, būtu jārisina pastāvošā sociālā apdrošināšanas režīma efektīvāka piemērošana, nevis jāievieš pilnīga autoratlīdzību saņēmēju izslēgšana no tā.
"Lai gan mediju nozarē ir novērojama prakse, ka žurnālisti un citi satura veidošanā iesaistītie netiek nodarbināti, pamatojoties uz pušu noslēgtiem darba līgumiem, bet tiek piemērotas citas formas, piemēram, uzņēmuma līgumi, autoratlīdzību līgumi u.c., kas faktiski neatbilst normatīvajos aktos noteiktajām tiesisko attiecību pazīmēm, pastāv arī gadījumi, kuros žurnālisti atbilstoši režīma būtībai izpilda gabaldarbus. Līdz ar to ir jāpanāk darba ņēmēju nodarbināšana atbilstoši tai formai, kādu nosaka faktiskajai situācijai piemērojamie tiesību akti, izskaužot nepamatoto autoratlīdzību saņēmēju speciālo valsts sociālās apdrošināšanas režīma piemērošanu," paziņojumā medijiem norādīja padomes pārstāvji.
Tāpat Mediju politikas konsultatīvās padomes sēdē tika konstatēts, ka autoratlīdzību saņēmēju speciālā valsts sociālās apdrošināšanas režīma izslēgšana no normatīvajiem aktiem per se neuzlabos žurnālistu sociālo drošību.
"Minētais pamatojams ar mediju uzņēmumu negatīvajiem finanšu rādītājiem, it īpaši, ievērojot Covid-19 radīto ietekmi. Proti, mediju uzņēmumi nav spējīgi absorbēt darbaspēka izmaksas, kas tiktu palielinātas ar piedāvātajām izmaiņām. Turklāt attiecībā uz izmaiņām autoratlīdzību saņēmēju speciālo valsts sociālās apdrošināšanas režīmā nav sniegts jebkāds izvērtējums par izmaiņu ietekmi uz valsts budžetu, kā arī uz žurnālistiem un satura veidošanā iesaistītajiem autoratlīdzību saņēmējiem un Latvijas mediju vidi kopumā," skaidroja padomē.
Mediju politikas konsultatīvās padomes mediju nozares pārstāvji vienoti izteica nostāju, ka šādas būtiskas tiesiskās izmaiņas nedrīkst paredzēt tik strauji, tas ir, no 2021. gada, un šāds regulējums jāizstrādā, pieaicinot visu to nozaru pārstāvjus, kuras būtiski skartu attiecīgās izmaiņas, tostarp mediju nozari.
Rakstnieku savienība: Tiek piedāvāti modeļi, kas krasi pastiprinās autoru sociālās problēmas
Latvijas Rakstnieku savienības paziņojumā medijiem paustas bažas par Finanšu ministrijas plāniem no 2021. gada likvidēt autoratlīdzību speciālo režīmu, aizstājot to ar uzņēmuma līgumu vai reģistrēšanos par saimnieciskās darbības veicējiem.
"Diemžēl iecerētā reforma neatrisinās cerēto iedzīvotāju sociālo vienlīdzību, par ko tagad runā valdības pārstāvji. Finanšu ministrijas piedāvājums tā patreizējā variantā nevis uzlabos situāciju, bet gan iznīcinās grāmatniecības nozari, vienlīdz skarot gan profesionālus oriģinālliteratūras rakstītājus, gan profesionālus cittautu literatūras tulkotājus, gan grāmatu izdevējus un tirgotājus," norādīja Rakstnieku savienībā.
Rakstnieku savienības pārstāvji uskata, ka presē izskanējusī informācija liecina par nevēlēšanos iedziļināties autoru – rakstnieku, dzejnieku, tulkotāju – darbības reālajās problēmās, jo kā alternatīva tiek piedāvāti modeļi, kas tikai krasi pastiprinās autoru sociālās problēmas, jo ignorē autoratlīdzības specifiku: ienākumu apjomus un neregularitāti.
Paziņojumā arī norādīts, ka, lai gan Latvijas Rakstnieku savienība ir lielākā rakstnieku organizācija Latvijā, "pēdējo gadu laikā neviens Finanšu ministrijas vai VID pārstāvis nav pat mēģinājis noskaidrot, kāda ir mūsu pārstāvēto autoru patiesā situācija."
"Latvijas Rakstnieku savienībai nav pieņemami viedokļi par rakstniekiem kā "pelēkās zonas" pārstāvjiem vai nodokļu nemaksātājiem, kādi pēdējā laikā ir izskanējuši masu medijos saistībā ar Covid-19 pabalstiem.
Mēs neesam atbildīgi arī par to, ka autoratlīdzības jēdziens ir izstaipīts tā, ka to piemēro nozarēs, kam ar autora darbu nav nekāda sakara. Uzvelt par to vainu radošo profesiju pārstāvjiem ir mazākais nekorekti," uzsvēra Rakstnieku savienībā.
Latvijas Rakstnieku savienība aicināja valdību nepieņemt Finanšu ministrijas piedāvājumu un "beigt demagoģiju, kas var iznīcināt literatūru, valodu un valsti. Lai sakārtotu autoratlīdzību jautājumus, ir nepieciešamas trīs lietas – visu ieinteresēto pušu iesaiste, labā griba un laiks labāko risinājumu izstrādei."
KONTEKSTS:
FM izstrādātajās izmaiņās nodokļos rosināts ar 2021. gadu atteikties no speciālā režīma autoratlīdzībām.
FM ziņojumā par piedāvātajām izmaiņām nodokļos norāda, ka izmaiņu mērķis ir veicināt iedzīvotāju sociālo aizsardzību. Līdzīgi kā citos alternatīvajos režīmos arī autoratlīdzību saņēmēju sociālās iemaksas patlaban ir zemas, tādējādi palielinot to iedzīvotāju skaitu, kuri nākotnē var nebūt sociāli nodrošināti. FM piebilda, ka autoratlīdzības nereti tiek izmantotas nodokļu optimizācijas nolūkos.
Ar izmaiņām nodokļos rosināts paredzēt, ka no 2021. gada vairs nav speciālais režīms autoratlīdzībām. Plānots, ka turpmāk autoratlīdzību saņēmēji varēs izvēlēties vai nu reģistrēt saimniecisko darbību vai piemērot tādu pašu režīmu kā pašlaik personām, kuras saņem atlīdzību uz uzņēmuma līguma pamata, nereģistrējot saimniecisko darbību, proti, tādu pašu nodokļu režīmu kā algota darba ienākumam. "Tāpēc autoratlīdzības kā īpašs ienākumu veids Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā vairs netiks izdalīts," uzsvēra FM.
Izmaiņas paredz, ka gadījumā, ja tagadējie autoratlīdzības saņēmēji reģistrēsies kā saimnieciskās darbības veicēji, viņiem ar 2021. gadu piemēros iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) progresīvo likmi, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju.
"Ņemot vērā, ka radošā darbība ir specifiska un izdevumu uzskaiti tajā ne vienmēr iespējams veikt pēc parastajiem saimnieciskās darbības principiem, šiem saimnieciskās darbības veicējiem pēc izvēles saglabāsies iespēja piemērot normatīvajā aktā noteiktu izdevumu normu 25% apmērā no ieņēmumiem," atzina FM.
Tāpat tagadējiem autoratlīdzību saņēmējiem ar 2021. gadu valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) būs jāmaksā kā visiem saimnieciskās darbības veicējiem.
Ja tagadējie autoratlīdzības saņēmēji nereģistrēsies kā saimnieciskās darbības veicēji, viņiem ar 2021. gadu piemēros tādu pašu režīmu kā pašlaik personām, kuras saņem atlīdzību uz uzņēmuma līguma pamata, nereģistrējot saimniecisko darbību.
Plānots arī paredzēt izņēmumus, proti, IIN progresīvā likme un VSAOI netiks piemērota autortiesību mantiniekiem un gadījumos, ja nodokļu maksātājs gūst ienākumus no licences līguma/licences par darba izmantošanas tiesībām Autortiesību likuma izpratnē.
Pēc FM sniegtās informācijas 2019. gadā 39 006 personas bija reģistrētas kā autoratlīdzību saņēmēji.
