“Šajās fotogrāfijās redzami ebreji, kuri pašlaik dzīvo Rēzeknē, kā arī tie, kuri pilsētu atstājuši un tagad dzīvo ārzemēs. Ir arī Rēzeknes izcelsmes ebreju fotogrāfiju no ģimenes albumiem reprodukcijas. Izstāde ir daļa no Latgales ebreju vēsturei veltītās Rēzeknes teātra “Joriks” izrādes. Pirmizrāde notika vasarā, un Mārtiņa Eihes izrāde novembrī saņēma “Spēlmaņu nakts” balvu,” Rus.lsm.lv pastāstīja fotogrāfiju autors Andris Uškāns.
Fotogrāfijas ir senajā ambrotipijas tehnikā, kas radusies 19. gadsimta 50. gados. Fotogrāfs izmanto īpašu kameru, stiklu un sudrabu. “Latvijā bez manis tā strādā tikai trīs cilvēki,” uzsvēra Uškāns.
“Ebreju kopiena izveidojās Rēzeknē 18. gadsimta pēdējā ceturksnī. 1815. gadā 90% pilsētas iedzīvotāju bija ebreji – tie bija 1072 cilvēki. 19. gadsimta beigās ebreju īpatsvars bija kļuvis mazāks – 60%, taču jāņem vērā iedzīvotāju skaita pieaugums – tie bija gandrīz sešarpus tūkstoši cilvēku. 20. gadsimtā Rēzeknes ebreji sāka aktīvi izceļot uz ASV un Palestīnu; daudzi pēc Pirmā pasaules kara pārcēlās uz Krieviju. 1935. gadā pilsētā dzīvoja 3342 ebreji – 25 iedzīvotāju.
Rēzeknē bija skolas, kurās mācības notika jidišā un ivritā, daudzas ebreju sabiedriskās organizācijas un deviņas darbojošās sinagogas.
Otrā pasaules kara gados Rēzeknē un apkārtnē tika iznīcināti vairāki tūkstoši ebreju. Tagad Rēzeknes ebreju kopiena ir ļoti maza, tie ir pāris desmiti cilvēku,” Rus.lsm.lv pastāstīja vēsturnieks, muzeja “Ebreji Daugavpilī un Latgalē” izveidotājs un vadītājs Josifs Ročko.
Izstāde “Mans kaimiņš ebrejs” Daugavpils sinagogā “Kadiš” būs apskatāma vismaz līdz pavasarim, bet pēc tam tā pārcelsies uz Ludzas sinagogu.