ĪSUMĀ:
- Arhitekte Zaiga Gaile ar cerībām raugās uz jauno būvfirmu.
- Plānots, ka teātris varētu atgriezties mājās līdz 2022. gada rudenim.
- Jaunais JRT būvnieks sola izmantot citas tehnoloģijas pāļu izbūvē.
- VNĪ: Jaunajā līgumā ir ietvertas stingras darba drošības prasības un sodi par to neizpildi.
Kā Latvijas Radio 9. jūlija rītā sacīja Jaunā Rīgas teātra rekonstrukcijas tehniskā projekta izstrādātāja, arhitekte Zaiga Gaile, viņa ar cerībām raugās uz jauno būvfirmu un atgādināja, ka projekta izstrādes gaitā ir nomainījušās četras VNĪ komandas. Taču tieši šim pārvaldītājam arhitekte pateicās par saistību pārraušanu ar iepriekšējo būvnieku “RERE būve 1”. Zaiga Gaile arī uzsvēra, ka pirmais solis jaunajam būvniekam ir pabeigt pāļu lauku, otra lieta – būvlaukumā ir veca pilsētas transformatora apakšstacija, kas ir jāpārvieto.
“Man ir cerības uz jauno būvfirmu. Bet es jau neesmu nekāds pareģis, un plāns ir tāds, ka pēc diviem gadiem augustā teātrim nodod telpas un beidzot Jaunais Rīgas teātris var atgriezties savās mājās,” norādīja Gaile. Arhitekte arī piebilda: “Es esmu apņēmības pilna būt būvlaukumā kā miets.”
Plānots, ka teātris varētu atgriezties mājās līdz 2022. gada rudenim. Pēc pārbūves ēka būs atjaunota, mūsdienīga, energoefektīva un aprīkota atbilstīgi 21. gadsimta moderna teātra vajadzībām, informēja VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.
Būvlaukuma nodošanā būvnieki pavēstīja, ka ir gatavi iekļauties termiņā, ja būs laba sadarbība ar “Valsts nekustamajiem īpašumiem”. Pērn darbi JRT būvlaukumā tika pārtraukti, jo pāļu urbšanas laikā sāka plaisāt blakus mājas.
Kā Latvijas Radio pastāstīja “Skonto būve” valdes loceklis Juris Pētersons, jaunais būvnieks izanalizējis plaisāšanas iemeslus un savā darbā izmantos citu tehnoloģiju.
“Mēs strādāsim kopā ar poļu firmu “Keller Polska”, ar ko mums ir laba sadarbība jau vairāk nekā septiņus gadus. Mēs savulaik kopā uzbūvējām dzelzceļu pilnīgā purvā, Bolderājā, uz Krievu salu. Tā ir kompānija, kas specializējas tieši pamatu izbūvē.
Pielietosim šeit vairākas tehnoloģijas, kas atļauj kontrolēt vibrācijas, kas ir postošākais faktors šīm vecajām mājām, kuras ir būvētas diezgan vāji un uz sekliem pamatiem.
(..) Es nekādā gadījumā nesolu, ka nebūs trokšņu un putekļu. Būs, bet tas viss būs iespējami mazā apjomā, ar kontrolētām vibrācijām un nepārtrauktu monitoringu apkārtējai apbūvei,” norādīja Pētersons.
Iepriekšējiem būvniekiem par padarīto samaksāti apmēram trīs miljoni eiro, bet jaunā līguma summa ir 29,9 miljoni eiro, kas ir par deviņiem miljoniem vairāk nekā iepriekš. “Valsts nekustamo īpašumu” valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs skaidroja, ka pieaugumu veido tehnoloģiskās iekārtas, piecu gadu apsaimniekošana un projektēšanas izmaksas. Jaunajā līgumā “SBSC” sadarbosies ar arhitektu biroju “Sarma & Norde”, bet Zaiga Gaile veiks autoruzraudzību. Tas ļaušot ātrāk risināt problēmas.
“Ar šo projektu mēs uzsākam stingrāku kontroli darba drošības ziņā. Šajā līgumā ir ietvertas stingras darba drošības prasības un sodi par to neizpildi. Tas ir fundamentāli atšķirīgs process salīdzinājumā ar to, kā bija iepriekš. Ja termiņi tiks kavēti, ir iekļauti līgumsodi likumiskās robežās, un tie tiks piemēroti, ja šāda situācija būs. Bet es patiešām ticu, ka šoreiz process ies raitāk, jo mums ir kopīga sapratne ar būvnieku, kādus un cik drošus risinājumus mēs sagaidām un cik ātri mēs tos varam atrisināt,” uzsvēra Griškevičs.
Sadarbība ar būvnieku turpmāk notiks pēc principa “Projektē un būvē”. Tas nozīmē līguma izpildītāja visaptverošu atbildību par būvdarbiem un ļaus ātrāk risināt radušos izaicinājumus. Šāda pieeja dod garantiju, ka būvnieks izstrādās un īstenos tikai tādus risinājumus, par kuru realizācijas iespējām un drošības aspektiem būs pilnīgi pārliecināts.
JRT būvniecība turpināsies saskaņā ar pilnsabiedrības "Zaigas Gailes birojs un partneri” izstrādāto projektu.
Kā Latvijas Televīzijai pastāstīja Zaiga Gaile, izstrādātais projekts ir ticis saglabāts, ne no kā nav nācies atteikties: "Nē, patiešām mēs noturējām. Bija brīdis, kad gribēja izņemt ārā otru kravas liftu, kas bija liktenīgā vieta. Teātrim vajag, teātris spēcīgi turēja mugurkaulu. Bija brīdis, kad likās – neiesim pazemē, bet tad teātrim nebūs darbnīcas.
Bet Alvis [Hermanis] no paša sākuma pasludināja, ka šī ir ģimenes lauku sēta, kur visu visi dara, ļoti maza trupa, tikai 100 cilvēki, neko ārā nemet, neglabā angāros ārpus pilsētas."
Saskaņā ar arhitektu ieceri un teātra vajadzībām telpu platība tiks teju divkāršota – no 5146 m2 līdz 9767,1 m2. Teātris varēs izmantot trīs skatītāju zāles, vairākas mēģinājumu zāles, aktieriem un citiem teātra darbiniekiem nodoto “radošo stāvu”, kā arī modernas darbnīcas pagrabstāvā. Tieši pagraba jeb pazemes daļa ir viena no svarīgākajām projekta sastāvdaļām, kas ļauj īstenot ieceri “teātris – māja”, paredzot, ka visu teātra izrādei vajadzīgo, sākot ar dekorācijām un beidzot ar gatavu izrādi, varēs īstenot vienkopus, netērējot liekus transporta, cilvēku un laika resursus.
Vienlaikus ar vēsturiskās ēkas pārbūvi Jaunajam Rīgas teātrim tiks nodrošināts mūsdienīgam teātrim atbilstīgs tehnoloģiskais aprīkojums – energoefektīvs LED skatuves apgaismojums, kvalitatīvi akustiskie risinājumi un modernas skatuves tehnoloģijas ar ērti kontrolējamiem un programmējamiem pacēlājiem, kā arī iebūvētās mēbeles. Lielajai “black-box” zālei ir paredzēti nospriegoto trošu režģa griesti, pa kuriem var staigāt, pielāgojot zāli visdažādākajiem scenogrāfijas iecerēm – šāds risinājums Latvijā līdz šim nav ticis realizēts. Veidojot projektu, ir padomāts arī par visu skatītāju zāļu pieejamību un apskaņošanas sistēmām apmeklētājiem ar dzirdes traucējumiem.
KONTEKSTS:
Iepriekš izskanēja, ka darbus JRT būvlaukumā plāno atsākt jūnijā. Darbi apturēti 2018. gada beigās, jo parādījās plaisas blakus esošajās mājās. Pērn jūlija beigās pasūtītājs – "Valsts nekustamie īpašumi" – līgumu ar būvnieku – pilnsabiedrību “RERE būve 1” lauza, tam sekoja tiesāšanās par līgumu, bet gada beigās panākts mierizlīgums. Pārbūves projekta autore Zaiga Gaile jau vairākkārt norādījusi uz gausajiem projekta attīstības tempiem.
Vēlāk jaunā iepirkumā JRT pārbūvei par saimnieciski izdevīgāko tika atzīts piegādātāju apvienības "SBSC" piedāvājums ar piedāvāto līguma summu - 29,9 miljoni eiro, par ko noslēgts līgums. Līguma summā iekļauti būvdarbu un projektēšanas risinājumi papildu drošībai, būvju informācijas modelēšanas (BIM) tehnoloģiju izmantošana, autoruzraudzība un ēkas apsaimniekošana uz pieciem gadiem par kopējo summu 22 miljoni eiro, kā arī teātrim nepieciešamais tehnoloģiskais aprīkojums un iebūvētas mēbeles par kopējo summu 7,9 miljoni eiro.
