Festivāla tēma šoreiz ir “Mīti un rituāli”. Tie vienmēr iedvesmojuši māksliniekus, cenšoties pietuvoties patiesības atspulgam un meklējot atbildes uz visnozīmīgākajiem jautājumiem, kas skar arī dzīvības un nāves mistēriju.
“Ir vērts vienmēr runāt par to, kas dotajā brīdī ir gaisā, kas ir aktuāli, kas ir sajūtās. Un nevis vienkārši plikas aktualitātes, bet tas ir sajūtu līmenī. Es domāju, ka šogad programma patiešām rezonē,” norādīja festivāla direktors Juris Žagars. “Divus gadus mēs strādājam pandēmijas apstākļos un, neraugoties uz to, ka viss liecināja par to, ka festivālam, visticamāk, būtu jāapstājas – vai nu apstāsies naudas plūsma, vai nu apstāsies skatītāju plūsma –, tad nav apstājusies ne viena ne otra. Un es pat teiktu, ka skatītāju interese ir zināmā mērā pieaugusi, un tas ir tikai loģiski. Un arī ierobežojumi – tas, ka mēs rīkojam pasākumus tikai vakcinētajiem un ar sertifikātiem izslimojušajiem, arī tas, izrādās, neietekmē apmeklējuma plūsmu.”
Cēsu Laikmetīgās mākslas centrā vērienīgā izstādē “Pielidot tuvāk saulei” septiņi latviešu mākslinieki lielformāta jaundarbos glezniecībā, tēlniecībā, foto un videomākslā rezonē ar laikmeta aktualitātēm un pēta sev nozīmīgus mītus un rituālus.
Izstādes kuratore Daiga Rudzāte skaidroja: “Es domāju, ka mīti un rituāli ir pārlaicīgi.
Tas, kas ir šī laikmeta zīme, ir fakts, ka neapšaubāmi pandēmija, no kuras visi esam noguruši, inspirēja mūs domāt par lielajiem jautājumiem,
par kuriem tādā normālā ikdienas dzīvē 21. gadsimta cilvēks nevēlējās domāt, patiesībā varbūt pat izvairījās kaut kādā mērā.”
Izstādi ievada Andra Eglīša dokumentālās tēlniecības darbs māksliniekam jaunā tehnikā – gāzbetonā, atsaucoties uz pirms desmit gadiem veidoto “Zemes darbu” ciklu. Mākslinieks pastāstīja: “Tas ir pagājušā gada “Savvaļas” izstādes atklāšanas mītiskais, leģendārais brīdis, kas tika pēc tam uzstādīts, ieskenēts, respektīvi – dokumentālā tēlniecība.”
Nebeidzamu videointerviju kaleidoskopu par darbu par vissvarīgākajiem jautājumiem, pasaules iekārtojumu un attieksmi pret to, kas būs pēc nāves, veidojusi Katrīna Neiburga. Viņa uzsvēra: “Šīs tēmas man vienmēr bijušas svarīgas, saistībā ar Covid-19, uzbudinājums un arī manas ģimenes piedzīvojumi, man likās, ka mēs vienkārši satiekoties, reti pieķeramies šīm tēmām. Es šo darbu nosaucu par “Mierinājumu”, jo man tas ir mierinājums.”
Aiju Zariņu mīti un rituāli vienmēr piesaistījuši, šoreiz viņa pievērsusies vēdiskajiem mītiem. “Tās ir purānas, stāsts par to, kā no kosmosa ieradās trīs māsas, baltās rases, kas apmetās trīs vietās, viena no viņām ir gājusi bojā, tā, kas dzīvoja Klusajā okeānā, kas bija ļoti miermīlīga, kuru īstenībā apēda indonēzieši,” ieskicēja māksliniece.
Savukārt Miķelis Fišers, caur citplanētiešu tēmu runājot par mūsdienu sabiedrību, radījis jaunu mitoloģiju un pop-up artefaktus, par kuriem varēs brīnīties nākamās paaudzes. “Man pašam patika tā doma, kad ar šo tēmu strādāju, ka tas materiāls – granīts – vismaz 20 000 gadus saglabāsies. Man patika tā doma – kā mocīsies tie cilvēki, kas viņu atradīs, ka tiešām kāds atradīs un, ja tie būs cilvēki, vēl jo labāk, ja ne… Tas pašam bija interesants uzdevums – to lietu padarīt pēc iespējas sarežģītāku,” stāstīja Fišers.
Festivāla atklāšanas vakarā Cēsu Laikmetīgās mākslas centra pagalmā īpašu notikumu – skaņu un kustību izrādi “Nāves deja” – bija radījis komponists Edgars Mākens radošā kopdarbā ar mākslinieku Krišu Salmani un horeogrāfa Rūdolfu Gediņa vadīto dejotāju grupu, kā uz naža asmens spēlējoties ar dzīvības un nāves tēmām.
“Man šķiet, ka humors ir ļoti svarīgs dzīvē. No vienas puses, mums ir dota nāves neizbēgamības apzināšanās, man šķiet, ka otrā pusē ir humors,” uzsvēra Edgars Mākens. “Un es un Krišs, un Rūdolfs ļoti centāmies to humoru dabūt šajā mūzikā un arī sēru maršu taisīt kā kaut ko grotesku, smieklīgu, kā farsu vienkārši tāpēc, ka mēs esam dzīvi šobrīd un to vajag svinēt.”
Festivāla laikā Raiskuma kroga mākslas telpā skatāma arī SEB stipendijas glezniecībā saņēmējas Madaras Kvēpas jaunāko darbu sērija “Vesels”. Tāpat gaidāmi arī vairāki koncerti, teātra izrādes un kino vakari.
