Muzeja ēkas pārbūve veikta saskaņā ar muzejam dāvināto latviešu arhitekta Gunāra Birkerta ieceri, kas veido stāstu no tumšās pagātnes uz gaišo nākotni, vēsturisko ēku papildinot ar gaišu piebūvi, sauktu par “Nākotnes namu”.
Ilggadējais Latvijas Okupācijas muzeja biedrības valdes priekšsēdētājs Valters Nollendorfs Latvijas Televīzijai sacīja: “Birkerts gribēja šo tumšo saglabāt... un, paldies dievam, mēs varējām pierunāt celtniekus, ka tos nedrīkst notīrīt, ka tiem ir jāpaliek kā bija. Un tas ir izdevies. Baltais Somijas granīts. Nu, brīnišķīgi! Un kā Birkerts toreiz konstatēja, ka es viņam teicu: “Zini ko, tajā granītā ir melnumiņi.” Viņš teica: “Tā mūsu tagadne arī nav tik tīri balta... nu, bet mēs tieksimies uz stikla sienu, uz gaismu, uz apgaismību!””
Atjaunotais Okupācijas muzejs ir pieņemts ekspluatācijā, taču kā visos lielos objektos vēl ir palikuši veicamie darbi, sarunā ar Latvijas Radio norādīja muzeja direktore Solvita Vība, atzīmējot, ka 13. augustā muzeja atslēgas tiek nodotas simboliski.
Vība pauda cerību, ka atlikušie darbi tiks paveikti ātri, taču atzina, ka par darbu pabeigšanas termiņiem ar būvniekiem vēl rit sarunas. “Mēs arī sāksim darbus no muzeja puses. Mums ir jāuzstāda ekspozīcija, tas aizņems 4–5 mēnešus. Mums ir muzejs jāpievieno pasaulei tehniski, ir jāuzstāda viss mūsu tehniskais aprīkojums, daudz dizaina objektu, izstāžu zāles vitrīnas, tā ka muzejs arī grib sākt savu dzīvi namā pēc iespējas ātrāk,” skaidroja Vība.
Vība prognozēja, ka apmeklētājiem muzejs durvis, visticamāk, vērs tikai nākamgad.
No muzeja pagaidu ēkas Raiņa bulvārī jāpārved 73 tūkstoši priekšmetu.
Komentējot faktu, ka Okupācijas muzejs ir viens no “būvnieku karteļa” lietā nosauktajiem objektiem, Vība Latvijas Radio norādīja: “Es domāju, ka visiem valstī, kas par to atbild, ir iespēja pārdomāt tālāko konkursa norisi. [..] Es teikšu kā parasts cilvēks, vienkārši – man ir svarīgi, lai mans frizieris, mans dakteris, jebkurš cilvēks, ar ko es saskaros, ir godprātīgs, viņam nav nekāda ēna un ir laba reputācija.
Protams, ka mēs būtu ļoti laimīgi, ja šādas ziņas nebūtu.
Mēs esam tik ilgi gaidījuši šo dienu, ka mēs patiešām carpe diem, izbaudām un mēģinām visas problēmas, arī lielās diskusijas “būt vai nebūt [Nākotnes] namam”, “vajag vai nevajag mums tādu muzeju” noliekam vēsturē un sākam, un ejam uz priekšu. Mums ir daudz ko darīt un nav laika diskutēt par to, kas ir bijis.”
Savukārt Valsts prezidents Egils Levits sacīja: “Muzeja nozīme vēstures skaidrošanas darbā tikai pieaugs. Jo trīs desmitgades pēc padomju režīma sabrukuma, mūsu atbrīvošanās, mēs no jauna saskaramies ar mērķtiecīgu vēstures viltošanu, okupācijas laiku romantizēšanu un nepatiesību izplatīšanu. Jaunā muzeja mājvieta palīdzēs pildīt šo ļoti svarīgo nacionālo uzdevumu.”
Vienotu ansambli ar atjaunoto namu veido tam līdzās esošais vides objekts – memoriāls padomju okupācijas upuru piemiņai “Vēstures taktīla” 10 metru augstumā un 18 metru platumā, kas tapis kā simbolisks apliecinājums saiknei starp šodienu un traģisko notikumu Latvijas vēsturē, kad 1941. gadā padomju režīms izsūtīja svešumā vairāk nekā 15 tūkstošus Latvijas pilsoņu. Memoriāls aprīkots ar speciālām audiovizuālām iekārtām, kas veido skaņas, vibrācijas un gaismas efektus, kas iekļausies Rīgas pilsētas vidē un pēc ēkas nodošanas muzejam būs pieejami sabiedrībai. Nama priekšpagalmā uz Daugavas pusi sastādīti bērzi, atspoguļojot ideju par bērzu birzi, kas raksturo latvisko ainavu.
Šogad vēl turpināsies Strēlnieku laukuma atjaunošana. Daļa Latviešu strēlnieku laukuma pieder valstij, daļa pašvaldībai. Līdz ar Okupācijas muzeja kompleksa atjaunošanu VNĪ organizē seguma atjaunošanu topošajam kompleksam līdzās esošajai Rīgas pašvaldības teritorijai. VNĪ un Rīgas domes panāktā vienošanās paredz kopā atjaunot pusi laukuma, ko plānots paveikt šā gada vēlā rudenī, otras laukuma daļas atjaunošanu Rīgas Tehniskās universitātes pusē pašvaldība plāno veikt pati tuvāko gadu laikā.
KONTEKSTS:
Kopumā Latvijas Okupācijas muzeja pārbūvē, Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla kompleksa izveidē un Strēlnieku laukuma sakārtošanā tiks ieguldīti līdz 10 434 869 eiro: Kultūras ministrija piesaistījusi valsts budžeta finansējumu 9 405 196 eiro, Latvijas Okupācijas muzejs līdzfinansējis 160 000 eiro, savukārt Eiropas Savienības fondu, valsts budžeta un Rīgas domes līdzfinansējums ir 869 673 eiro. Būvdarbus veica SIA “Skonto būve” saskaņā ar arhitektu biroja SIA “5. iela” izstrādāto projektu. Memoriāla mākslinieciskās idejas autori ir Kristaps Ģelzis, Ilze Miķelsone un Voldemārs Johansons – SIA “Taktila”, kuru metu 2007. gadā par labāko atzina starptautiska žūrija.
