Muzeja darbinieki mūsdienīgus risinājumus sasaistījuši ar dabas materiāliem un izveidojuši digitālus ekrānus, kur atmiņās dalās tie, kuri ieguldījuši savu artavu vietas atjaunošanā.
Jaunajā ekspozīcijā uzmanību piesaista kāds koka gabals ar uzrakstu, tas senāk atradies pie nopostītā Oskara Kalpaka pieminekļa pamatnes līdz brīdim, kamēr pieminekli atjaunoja.
Mmuzeja vadītājs Roberts Sipenieks stāsta, kas uz tā rakstīts: “Liktenīgajā 1919. gada 6. martā šeit pārtrūka Oskara Kalpaka varoņgaitas. Vandāliski nopostīto pieminekli atjaunos. Tas arī tika izdarīts 1989. gada 11. novembrī.”
Par brīvprātīgo saziedotajiem līdzekļiem pulkvedim Oskaram Kalpakam pieminekli atklāja 1922. gadā. Vēlāk tika uzcelta arī muzeja ēka.
Roberts Sipenieks stāsta par laiku, kad piemiņas vieta “Airītēs” tika iznīcināta: “Sākot jau ar 1950. gada periodu, piemiņas vieta tiek iznīcināta, pieminekļi tiek sagāzti no paaugstinājumiem, daļa aprakti un daļa tā arī nav atrasti. Ja mēs runājam Latvijas vēstures kontekstā, tad “Airītēs” piemiņas vieta ir viena no tām, kas visvairāk cietusi no padomju laika okupācijas perioda.”
Kā notika piemiņas vieta atjaunošana, tas atklāsies laikabiedru stāstos nelielos digitālajos ekrānos, kas iestrādāti koka baļķos. Caur sūnu paklāju, kas izlikts uz muzeja grīdas, tie iznirst gluži kā no meža dzīlēm un stāsta par piedzīvoto.
Muzejā ir ziņas par neatkarības cīņām un pašu piemiņas vietu, taču mazāk pievērsta uzmanība Trešajai atmodai, tāpēc radusies ideja par atmiņu stāstu dokumentēšanu, kas saistīti ar piemiņas vietas atjaunošanas laiku “Airītēs”. Piecās planšetēs var dzirdēt novadpētnieka un filmētāja Inta Folkmaņa, mācītāja Pētera Kalka, akmeņkaļu Rolanda Berga, Aināra Kleinberga un citu cilvēku stāstīto.
“Sākumā bija grūti iegūt informāciju, kāda bija piemiņas vieta, pieminekļa izmēri. Kalpaka piemineklis bija vienīgais, kurš nav oriģināls,” atzīmē Roberts Sipenieks.
Fiksēti arī cilvēki, kuri veikuši praktiskus darbus. Gala iznākums ir komandas darbs, uzsver muzeja vadītājs.
Lai noklausītos stāstus, kurus papildina arhīva video un foto materiāli par piemiņas vietas atjaunošanu, vajadzīga aptuveni stunda.
KONTEKSTS:
Tā kā Covid-19 izplatība par spīti novembrī izsludinātajai ārkārtējai situācijai nemazinās, valdība pagarināja ārkārtējās situācijas termiņu līdz 11. janvārim, ieviešot arī jaunus drošības pasākumus.
Līdz 21. decembrim muzeji, tiem radniecīgas mākslas darbu eksponēšanas vietas un bibliotēkas darbu var turpināt kā līdz šim, strikti ievērojot visas epidemioloģiskās prasības. Pārējās kultūrvietas ir slēgtas.
Laikā no 21. decembra līdz 11. janvārim būs slēgtas visas kultūrvietas, bet turpinās darboties muzeju brīvdabas teritorijas, kurās būs jānodrošina cilvēku vienvirziena kustību, jānovērš cilvēku plūsmu sastapšanās un jānodrošina vismaz 2 metru distancēšanās.
