Žūrijas pamatojumā, piešķirot galveno balvu Kārlim Vērdiņam, teikts: "Vērdiņa recenzijas nav akadēmiskas, tomēr nedaudzos ietilpīgos vārdos viņam izdodas precīzi pateikt ko būtisku par strāvojumiem, procesiem un aktualitātēm. Šāda izteiksmes vienkāršība, vieglums un skaidrība ir iespējama vienīgi tad, ja rakstītājs saprot un zina daudz vairāk, nekā izsaka. Tāpat kā Vērdiņa dzejai, arī viņa recenzijām raksturīga ironija, kas liedz ar pārlieku nopietnību attiekties pret šedevriem, klasiķiem un autoram pašam pret sevi, taču šķietami nenopietnajā atmosfērā nereti tiek risināti jautājumi, kurus citiem autoriem nebūtu drosmes cilāt.
Cilvēki, kas lasa Vērdiņu, ar katru rakstu kļūst nedaudz zinošāki arī tad, ja paši to nepamana."
"Es ar savām recenzijām cenšos norādīt [lasītājiem] uz to, kas tāds jauns un interesants iznācis un kas ir tā vērts, lai par to domātu un diskutētu," rītā pēc balvas pasniegšanas sarunā ar Latvijas Radio atzīmēja Kārlis Vērdiņš.
Balvas ieguvējs arī skaidroja: "Cilvēkiem varbūt liekas, ka kritiķis ir tas, kam vienmēr kaut kas nepatīk un kas dusmīgs staigā apkārt un visus lamā. Bet es domāju, ka tas tā nav. Tas, kas ir dusmīgs un visus lamā, to sauc par trolli. Kurš sēž uz dīvāna un tur arī to visu dara. Manuprāt, kritiķim ir ļoti jāmīl tā joma, kurā viņš strādā, un jāprot atrast viss jaunais, labais un interesantais šajā jomā un jāļauj tam parādīties un uzplaukt!"
Kopā ar balvu Kārlis Vērdiņš saņem 1500 eiro stipendiju, kuru atbalsta valodu tehnoloģiju uzņēmums "Tilde". Savukārt Agneses Lipskas Jaunās kritiķes veicināšanas balvu ar 500 eiro stipendiju atbalsta SIA "Kurekss".
Šī gada balvai bija nominēti un Normunda Naumaņa vārdā nosauktās Gada balvas mākslas kritikā nozīmītes saņēma arī vizuālās mākslas kritiķe Rasa Jansone, teātra kritiķe Zane Radzobe un literatūras un kino vērtētāja Ieva Melgalve.
Gada balvas mākslas kritikā žūrijas priekšsēdētājs Ilmārs Šlāpins uzsvēra: "Man ir prieks, ka arī šajos laikos, kad kultūras nozarei jāmeklē jauni izdzīvošanas veidi, kritika joprojām turpina vētīt un analizēt notiekošo dažādās mākslas jomās. Strīdos un diskusijās žūrija ir spējusi pamanīt un izcelt nozīmīgākos autorus, kuru raksti par literatūru, kino, mākslu un teātri ir piesaistījuši mūsu uzmanību un atzīti par labākajiem. Zināšanu plašums un analīzes dziļums tajos apvienots ar prasmi pasniegt savas domas pārliecinoši un saistoši, saglabājot personisko stilu un labu literāru valodu.
Nominēto kritiķu vārdi ir labi zināmi, taču tieši 2021. gadā viņu rakstītais mākslas kritikas laukā ir ieguvis īpašu svaru. Un ieguvēji no tā esam mēs visi."
Normunda Naumaņa vārdā nosauktajai Gada balvai mākslas kritikā Kultūras ministrija ir piešķīrusi nacionālās nozīmes balvas statusu un atbalsta balvas pasniegšanas ceremoniju "NN Nakts". Tā norisinājās Jaunajā Rīgas teātrī, pasākuma režisors bija Toms Treinis. "NN Nakts" ceremonijas ierakstu iespējams noskatīties portālā Satori.lv.
Pieteikumus Gada balvai kritikā un jaunā kritiķa balvai izvērtēja un laureātus izraudzījās žūrija, kurā darbojas filozofs un rakstnieks Ilmārs Šlāpins, Nacionālā kino centra direktore Dita Rietuma, izdevniecības "Neputns" galvenā redaktore Laima Slava, Valsts kamerorķestra "Sinfonietta Rīga" producente, muzikoloģe Baiba Kurpniece, publicists Valdis Ābols, teātra kritiķe Undīne Adamaite, literatūras kritiķe Anda Baklāne un Normunda Naumaņa biedrības valdes priekšsēdētāja Sarmīte Ēlerte.
Normunda Naumaņa Gada balvai mākslas kritikā un Jaunā kritiķa/es veicināšanas balvai varēja pieteikt autorus, kas aizvadītā gada laikā darbojušies teātra, kino, literatūras, mūzikas, vizuālās mākslas, arhitektūras, dizaina un dejas mākslas kritikas jomā. Balvu ir dibinājusi Normunda Naumaņa biedrība, tā tiek pasniegta reizi gadā.
Normunda Naumaņa biedrības mērķis ir izcilā teātra un kino kritiķa, publicista Normunda Naumaņa (1962–2014) radošā mantojuma popularizēšana, kritiskās domāšanas veicināšana Latvijā un kultūras vērtību popularizēšana.
