Strīds starp KM un Gaismas pils būvnieku pilnsabiedrību "Nacionālā būvkompāniju apvienība" par, viņuprāt, nesamaksātiem darbiem ilgst kopš 2016. gada. Pērn būvnieki tiesā iesniedza prasību par vairāk nekā 22 miljoniem eiro, pēc tam summu samazināja par pusi. Pavasarī tiesa lēma, ka no valsts par labu būvniekiem piedzenami deviņi miljoni eiro. Spriedumu pārsūdzēja abas puses un tagad cer uz taisnīgu iznākumu apelācijas instancē.
Apelācijas instances trešajā tiesas sēdē bija negaidīts pavērsiens – būvnieku pārstāvis pieprasīja noraidīt vienu no tiesnešiem – Daigu Vilsoni, pārmetot viņai lietas steidzināšanu un iespējamu neobjektivitāti lietā. Tiesnese Vilsone šobrīd kandidē uz tiesas priekšsēdētājas amatu.
"Pastāvot skaidri redzamam tiesas mērķim pabeigt lietas iztiesāšanu šodien, radušās pamatotas šaubas par tiesneša objektivitāti. (..)
Kādēļ šādi jāsasteidz lietas izskatīšana?" vaicāja advokāts, būvnieku pārstāvis tiesvedībā Viktors Tihonovs.
Tikmēr advokāts, KM pārstāvis tiesvedībā Romualds Vonsovičs tiesas sēdē šo prasību vērtēja "kā spiediena izdarīšanu uz tiesas sastāvu".
Tiesa būvnieku prasību – noraidīt tiesnesi – nepieņēma. Būvnieku juridiskais pārstāvis no plašākiem komentāriem Latvijas Televīzijai atteicās.
"Šodienas lūgums par noraidījumu man izskatās pēc mēģinājuma vilkt laiku. Mēs zinām to, ka mainās ministri Kultūras ministrijā. Protams, mēs arī zinām, cik ir spēcīgs būvnieku lobijs Latvijas Republikā. Līdz ar to – kādi ir plāni, tas jāprasa pašiem prasības sniedzējiem – kāpēc viņi nevēlas ātru lietas izskatīšanas apelācijas instancē," sprieda KM pārstāvis.
Līgumā par bibliotēkas celtniecību bija noteiktas korekcijas summas, par kurām palielināma vai samazināma veikto darbu cena inflācijas vai deflācijas gadījumā. Proti, piemēroja būvniecības izmaksu indeksu. Būvnieki uzskata, ka viņiem atlīdzība bija jāaprēķina pēc cita – darbaspēka izmaksu indeksa.
"Indeksācija, kāda noteikta līgumā, mūsuprāt, netika piemērota tam, kāda ir reālā situācija. Neizmantojām visas iespējas līgumā prasīt pilnu summu," iepriekš skaidroja "Nacionālās būvkompāniju apvienības" pārstāvis Māris Saukāns.
Tikmēr valsti pārstāvošā puse uzskata – ar būvniekiem ministrija ir pilnībā norēķinājusies. Pēdējais maksājums par Gaismas pili noticis 2016. gadā.
"Es esmu pārliecināts, ka Kultūras ministrijai nekas nebūs jāmaksā.
Kultūras ministrija jeb Latvijas valsts jau ir samaksājusi 196 miljonus eiro būvniekiem par Nacionālo bibliotēku, līdz ar to tagad šī prasība, manā ieskatā, ir pilnīgi nepamatota," norādīja Vonsovičs.
To, kad šajā lietā gaidāms spriedums, šobrīd grūti prognozēt. Zināms, ka būvnieki lietā pieteikuši arī lieciniekus. Par to vēl jālemj tiesai. Arī šis apstāklis ietekmēs lietas skatīšanas tempu.
