"Grāmatai pa pēdām. Latviešu grāmatai 500"
Sekojot grāmatu vēstures gaitai, šoreiz raidījumā "Grāmatai pa pēdām. Latviešu grāmatai 500" par Ernsta Glika tulkoto Bībeli latviešu valodā, savam laikam apjomīgu iespieddarbu.
Bībeles teksts ir nozīmīgs vispirms jau katras tautas kristianizēšanā, tās fragmenti parasti ir tulkoti jau krietni pirms pilna Bībeles teksta. Arī latviešu valodā Jaunās Derības lasījumu jeb perikopju – evaņģēliju un citu Jaunās Derības grāmatu fragmentu tulkojumi ir iespiesti jau 1587. gada izdevumā “Evangelia und Episteln”, pēc tam atkārtoti un rediģēti 1615., 1631., 1643., 1673. gada luterāņu rokasgrāmatu izdevumos. Tomēr pilna Bībeles teksta trūka. Tas īpaši svarīgi šķita 17. gadsimtā zviedru pārvaldītajā Vidzemē. Oficiāli luteriskajā Zviedrijā arī rūpējās, lai Bībele būtu pieejama tajā runātajās valodās.
Jau 1662. gadā toreizējais Vidzemes superintendents Juhans Gecels (Johann Gezelius, 1615–1690) rosināja tulkot Bībeli, Vidzemes mācītāju sinode 1664. gadā uzdeva desmit mācītājiem pārtulkot Psalmus jeb Dāvida dziesmu grāmatu kā tulkojuma paraugu. Vai kāds to arī izdarīja, mums drošu ziņu trūkst. 1675. gadā savu Bībeles tulkojuma paraugu izdeva Jānis Reiters (ap 1632–1695 vai 97). Tomēr tikai Vidzemes ģenerālsuperintendenta Johana Fišera (Johann Fischer, 1633–1705) darbības laikā tulkojums realizējas. Taču tam bija nepieciešams cilvēks, kas spētu to paveikt. Par tādu kļuva Saksijā, Vetīnē dzimušais Ernsts Gliks (Ernst Glück, 1654–1705), kas Rīgā ieradās ap 1675. gadu un uztvēra Bībeles tulkošanu latviešu valodā kā savu uzdevumu. Nākamo piecu gadu laikā viņš gan devās papildināt savas seno valodu zināšanas uz Hamburgu, gan apguva latviešu valodu. 1681. gadā tika saņemta Zviedrijas karaļa Kārļa XI rezolūcija Bībeles tulkojuma atbalstam. Tulkošanu Gliks paveica desmit gadu laikā – vispirms 1681.–1682. gadā pārtulkojot Jauno Derību, pēc tam arī Veco Derību. Nozīmīgi, ka tulkojums veikts no oriģinālvalodām – sengrieķu un senebreju. Tulkojumu kopsanāksmēs (1682–1683) akceptēja Vidzemes un Kurzemes garīdznieku grupa, bet iespiešana ilga no 1685. līdz pat 1694. gadam.
Kā latviešu rakstu valodas fonētikas un gramatikas pamats 17. gadsimta otrajā pusē jau bija noteikti nostiprinājusies valoda, kas bija tuva gan Vidzemes, gan Zemgales vidienes runātajām izloksnēm.
Taču sarežģītāks jautājums bija jārisina, izvēloties rakstību, jo pastāvēja vairākas sistēmas, kuras turklāt nebija visai konsekventas.
Gliks labi saprata un centās problēmas risināt. To rāda arī pati Bībele latviešu valodā. Turklāt viss Bībeles pirmizdevums nav vienā rakstībā, jo visagrāk iespiestās Jaunās Derības daļas atšķiras no turpmākajām. Atšķirības, kas visspilgtāk liecina par jaunu ceļu meklējumiem latviešu rakstu valodas izveidē, redzamas Mateja un Marka evaņģēlijos. Te līdz galējībai novests t. s. loģiskais rakstības princips – mēģinājums atšķirīgi rakstīt homonīmas gramatiskās formas, piemēram, vietniekvārda forma tās vsk. ģen. rakstīta thas, bet dsk. nom. un akuz. – tahs; forma to vsk. akuz. rakstīta to, bet dsk. ģen. – tho; forma tā siev. dz. vsk. nom. rakstīta ta, bet vīr. dz. vsk. ģen. – tha.
Neapšaubāmi, ka šāda rakstība ir sarežģīta gan rakstītājam, gan arī lasītājam, tāpēc pārējās Bībeles grāmatās tādas ir daudz mazāk. Turpmāk visai konsekventi tiek šķirtas tikai apstākļa vārda tā forma tà no līdzīgajām vietniekvārdu formām, ko raksta ta, kā arī darbības vārda būt tagadne irr no partikulas ir ‘arī’.
Nenoliedzami, ka Bībeles tulkojums bija nozīmīgs ieguldījums arī latviešu rakstu valodas leksikas attīstībā. Līdz tam tikai Jaunās Derības perikopes un dažas Vecās Derības grāmatas bija tulkotas latviski.
Tāpēc arī tulkotājam bija nepieciešama jauna leksika, īpaši tajās daļās, kur runa ir par latviešu zemēm svešām reālijām un notikumiem.
Tieši Bībeles izdevumā pirmo reizi rakstos lietoti tādi, domājams, tautas valodas vārdi kā piemēram: mazotne, ražens, svārstīt, tēls, vajāt. Iespējams, ka Gliks pats ir radījis tādus vārdus kā apraksts, īslaicīgs, liekulis, noraksts. Bībelē pirmo reizi lietoti aizgūti vārdi priesteris, kamielis. Mūsdienu formai tuvā formā rakstīts vārds pravietis, kas iepriekš atrodams kā prophets vai provets. Protams, tulkojumā lasāmi arī vārdi, kas mūsdienu valodā vairs netiek lietoti, piemēram, gadīgs – krietns, īkstis – nieres, mātīce – sievasmāte, miesloties – spēlēties, pult – krist.
Kā visās kristīgo tautu valodās, arī latviešu valodā ar Bībeles teksta starpniecību ienākusi vesela virkne frazēmu. Kā piemērus var minēt: vilks avju drēbēs, pēc ģīmja un līdzības, zemes sāls, turēt sveci zem pūra, piedauzības akmens.
Ernsta Glika veiktais Bībeles tulkojums latviešu valodā ietekmēja latviešu literatūras, kultūras un valodas attīstību.
Ar izdevumu tika panākta principiāla vienošanās par vienveidīgas latviešu rakstības izveidi, nostabilizējās arī rakstu valodas gramatika.
Tulkojums veicināja latviešu rakstu valodas vienotību politiski un administratīvi sadalītajās luteriskajās latviešu zemēs (zviedru, vēlāk krievu, Vidzemē un Kurzemes hercogistē), kā arī radīja stabilu pamatu valodas tālākai attīstībai.
Raidījums "Grāmatai pa pēdām. Latviešu grāmatai 500"
Gatavojoties 2025. gadam, kad apritēs 500 gadu, kopš iespiesta pirmā grāmata latviešu valodā, Latvijas Radio 1 sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku (LNB) raidījumā "Grāmatai pa pēdām. Latviešu grāmatai 500" pēta, kā piecu gadsimtu garumā attīstījusies latviešu valoda un grāmatniecība, ietekmējot zināšanu, ideju un jaunrades dinamiku Latvijā un veicinot mūsu piederību Eiropas kultūrtelpai.
