Arkas Uzvaras parkā varēs apskatīt no 3. maija līdz 31. maijam. Tā kā projekts ilgs mēnesi, tā autori aicina skatītājus nesteigties pirmajos mēneša datumos, tāpat ikviens apmeklētājs ir aicināts ievērot visus drošības noteikumus.
Reinis Suhanovs atklāj: “Mūsu mērķis ir ar katru no šīm arkām “kustināt” sarunu, atrast kaut kādu reakciju un pēc iespējas daudzveidīgu. Tieši šī iemesla dēļ ir uzaicināti astoņi dramaturgi, lai būtu dažādas tēmas, lai arkas nebūtu, tā teikt, “vienā grāvī”.”
Pirmais uzstādītais objekts bija dramaturģes Linda Rudenes arka. Tā ir viscaur apdarināta ar maziem spogulīšiem un līdzās saturiskajam vēstījumam ir arī ļoti dekoratīva un rotaļīga, atspoguļojot visapkārt esošo parka vidi.
“Droši vien, ka viņas tas spoguļošanās efekts būs arī kaut kādā ziņā tāds pietiekami vizuāls magnēts, kur cilvēki vēlēsies nobildēties, tātad turpinot šādā veidā to stāstu,” paskaidro Suhanovs.
Lindas Rudenes veikums varētu piederēt arkām, kas vērstas uz apceri saistībā ar uzvaras tēmu, un tādas ir vairākas, bet ir arī sociālpolitiskiem, aktuāliem notikumiem veltītas arkas, to vidū arī paša Reiņa Suhanova darbs “Maiguma triumfs”, kas veltīts baltkrievu sievietēm. Viņš atklāj ideju: “Stāsts par to, ka... Minska... Nakts...
Un baltkrievu sievietes iziet ielās, lai sasietu lentītes žogā sava karoga krāsās. Aust rīts, un kādu brīdi tas ir simbols brīvībai.
Man tas emocionāli sasaucās ar tiem gadījumiem, kad arī mums okupācijas laikā tika uzvilkts sarkanbaltsarkanais karogs un dēļ tā varēja nonākt čekas pagrabos. Un tas ir skarbi, ka tepat 300 kilometru attālumā tas joprojām notiek.”
Tā kā būt par arku idejas autoriem uzrunāti dramaturgi, tad projektu caurauž arī teātra elementi, viens no tiem ir saspēle ar vidi, jo Uzvaras parks kā vieta, protams, izraudzīts ļoti apzināti. Vietas vēsture ļoti simboliski atspoguļo, kā uzvaras mijas ar zaudējumiem un cik daudz tajā visā paradoksu. Parks sākotnēji saukts par Pētera I parku par godu Krievijas caram. Pēc Latvijas brīvības cīņām pirmās brīvvalsts laikā to pārdēvēja par Uzvaras laukumu. Tad padomju varas gados vispirms par PSKP XXII kongresa parku un tad par Uzvaras parku, kā to sauc joprojām.
“Tātad šī tēma visu laiku – kas vienam uzvara, otram zaudējums. Parka konteksts ir pietiekami “kutelīgs” un vienmēr, kad tas medijos tiek “kustināts”, tad būtībā tas vienmēr notiek šī konflikta kontekstā. Šobrīd pasaulē mēs visi alkstam vienas uzvaras – uzvaras pār vīrusu, triumfa pār vīrusu, mēs gribētu tam visam iziet cauri triumfējoši, tad
šajā projektā gribējās akcentēt tās lietas, tās uzvaras, kas šobrīd ikdienā paliek ēnā, bet kas joprojām kaut kādā ziņā ietekmē arī mūsu dzīvi un sadzīvi,”
atklāj Suhanovs.
Režisors un dramaturgs Kārlis Krūmiņš savu arku veltījis ļoti konkrētam notikumam pirms nu jau vairāk nekā 20 gadiem – vēsturiskajam hokeja mačam Sanktpēterburgā, kad Latvija uzvarēja Krieviju. Šis ļoti konkrētais notikums vienlaicīgi dod iespēju runāt arī par daudz plašāku jēdziena “uzvara” būtību.
Kārlis Krūmiņš norāda: “Toreiz es vēl biju stipri jaunāks, biju vienā benzīntankā, un tā bija diena, ko es no sava mūža, kurš ir no 1986. gada, nekad neaizmirsīšu. Visspilgtāk atceros tādu nacionālu pacēlumu. Cilvēki ar karogiem gāja. Man liekas – tur bija tas triumfs. Tur bija tā uzvara. Un, protams, otrā pusē bija kāds, kurš zaudēja. Un toreiz ārzemju presē tie virsraksti bija visai interesanti. Bez politikas tur nevarēja iztikt. Piemēram, Krievijā rakstīja, ka tādas šausmas Pēterburga nav piedzīvojusi kopš 1917. gada. Un starptautiskajā presē rakstīja, ka Latvija beidzot ir uzvarējusi gadiem nīsto okupantu. Un, ja tagad mēs to bildi salīdzinām ar to, ka mūsdienās kāds mēģina apgalvot, ka sports un politika nav saistīti, nu, diez vai... Tie tādi vārdi, bet patiesībā vienmēr, it sevišķi ja ir runa par nacionālām izlasēm, tas ir blakus stāvoši. Un tad likās, ka būtu ļoti jauki, ja šāda arka atrastu vietu šeit blakus šim Uzvaras objektam, kas, protams, nav viennozīmīgs.”
Dramaturgs Matīss Gricmanis izveidojis Mūžības arku, jo uzvarēt nozīmē iegūt mūžību:
“Uzvaras potenciāls ir mūžīgā pasaulē atrasties, mainoties un pielāgojoties tai, un tieši caur šo pielāgošanos mēs pāršķeļam laiku un caur laiku iegūstam mūžību.
Un tātad – mūžība ir uzvara pār laiku.”
Arkas veidojuši arī Jānis Balodis, Ivo Briedis, apvienība “IevaKrish” un Krista Burāne. Pie katras no tām būs arī informācija latviešu, krievu un angļu valodā. Arkas Uzvaras parkā varēs apskatīt no 3. maija līdz 31. maijam, tā kā projekts ilgs mēnesi, tā autori aicina skatītājus nesteigties pirmajos mēneša datumos; tāpat ikviens ir aicināts ievērot visus drošības noteikumus – apmeklējot arkādi, nepieciešams lietot sejas maskas un ievērot 2 metru distanci no citiem apmeklētājiem. Notikumu producē "Dirty Deal Teatro" un atbalsta Rīgas dome.
