Kā pirmie grāmatu sainīšus saņēma kultūras un finanšu ministri.
Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas (LGA) izpilddirektore Marika Celma skaidroja: “Mēs esam ļoti nelabvēlīgā situācijā, un mēs vēlamies atgriezties pie likmes, kura tika pieņemta par optimālu, kad mēs iestājāmies Eiropas Savienībā. Tie bija pieci procenti.”
2009. gadā, kad 5% PVN likme grāmatām uz nepilnu gadu tika nomainīta pret 21%, nozares kopējais apgrozījums kritās par vairāk nekā 30% un grāmatu tirāža samazinājās uz pusi. Pašlaik Latvijā grāmatām tiek piemērota pazemināta pievienotās vērtības likme – 12%, bet tā tik un tā ir divas reizes augstāka nekā vidēji Eiropā, kur tā ir 6,1 %.
“Vajag politisko drosmi atzīt, ka šis nav fiskāls jautājums. Ka šis ir nacionāls jautājums,” uzsvēra Marika Celma.
Tikmēr kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība) norādīja, ka viņa ministrija šo jautājumu ir aktualizējusi jau vairākus gadus un ka “tā nav tikai politiska izšķiršanās”.
“Jebkurā gadījumā, tas ir budžeta jautājums. Un mēs to jautājumu nevaram atrisināt ātrāk kā vien nākamā gada budžeta kontekstā.
Šī gada budžetā būs Kultūras ministrijas prioritāte, un tas jautājums budžeta lemšanas kontekstā būs jāatrisina visiem kopā,” sacīja ministrs.
Līdz šim ar rosinājumu samazināt PVN likmi latviešu oriģinālliteratūrai un plašsaziņas līdzekļiem latviešu valodā pie valdības vērsies arī Latvijas Valsts prezidents Egils Levits. Spītējot lietum, rūpīgi iesaiņotās grāmatas 26. maijā tika nodotas arī finanšu ministram Jānim Reiram (“Jaunā Vienotība”). LTV filmēšanas grupai klātbūtne tika liegta, taču, kā pēc sarunas atzina grāmatizdevēji, tā bija ilga un smaga, bet noteikti to var dēvēt par ledus izkustēšanos teju trīs gadus ilgajā pārrunu procesā.
“Mēs saņēmām būtībā skaidru pozīciju, ka finanšu ministrs atbalsta prezidenta nostāju par pievienotās vērtības likmes – 5% atgriešanu oriģinālliteratūrai,” secināja izdevniecības “Zvaigzne ABC” valdes priekšsēdētāja Vija Kilbloka.
Tas nozīmē, ka PVN samazināšana neattiektos, piemēram, uz tulkojumiem un uzziņu literatūru. Pēc Finanšu ministra domām, tikai oriģinālliteratūra stiprina latviešu valodu un veicina tās attīstību un
par Latvijas nodokļu maksātāju naudu nav jāatbalsta Latvijai nedraudzīgu kaimiņvalstu grāmatu un preses izdevumu izdošana.
Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas izpilddirektore Marika Celma norādīja: “Nozares iekšienē ir jāizdiskutē, vai mēs tomēr turpināsim diskusiju par grāmatniecības nozares veselību vai apmierināsimies ar šo latviešu oriģinālliteratūru.”
Tomēr Finanšu ministrijas izplatītajā paziņojumā pēc tikšanās ar LGA pārstāvjiem PVN likmes samazināšana tiešos vārdos nav minēta. Paziņojumā norādīts, ka finanšu ministrs atbalsta Valsts prezidenta aicinājumu veicināt latviešu oriģinālliteratūras izdošanu un pieejamību, uzskata, ka ir nepieciešams stiprināt latviešu valodu un veicināt tās attīstību, un piekrīt, ka valsts valodas politikai mērķtiecīgi jāveicina kvalitatīva satura valsts valodā pieejamība. Tāpat finanšu ministrs tiekoties norādīja, ka ir gatavs atbalstīt konstruktīvus risinājumus, kas sniegtu nepieciešamo atbalstu latviešu grāmatniecībai, un gaida priekšlikumus no Kultūras ministrijas, kas atbild par kultūrpolitikas veidošanu valstī.
