Paredzams, ka ēkas rekonstrukciju īstenos vairākās kārtās apmēram desmit gadu garumā. Pašlaik nauda atrasta tikai pirmajai kārtai – tie ir trīs miljoni eiro no Eiropas fondu naudas ēku energoefektivitātes stiprināšanai.
Kultūras ministrija sola, ka turpmākajos gados aktīvi cīnīsies par papildu naudas piesaisti, taču kopējās cirka pārbūves izmaksas pirms projekta izstrādes nav skaidras. Plānots, ka pēc rekonstrukcijas vēsturiskajā ēkā līdzās izrāžu arēnai būs arī piemērotas telpas mākslinieku rezidencēm un cirka izglītībai.
Metu konkursa žūrijas komisijas priekšsēdētājs ir Latvijas Arhitektu savienības pārstāvis Jānis Dripe.
„Ir jautājums ne tikai par Baumaņa atstāto mantojumu un cirka ēku, bet par visu kvartālu. Šī ir UNESCO teritorija, un mēs skatāmies uz jaunu iespēju Rīgas centrā vienam kvartālam atdzimt kā publiski atvērtai vietai ar elegantu fasādi pret kādreizējo Pauluči bulvāri, tagad Merķeļa ielu, ar iespēju iet cauri šim kvartālam un savienot to ar Kalniņa ielu. Būt klātesošiem daudzās kultūras norisēs, sākot ar cirku un teātri un beidzot ar gastronomiskām izklaidēm. Tas viss būtu jāizvērtē šajā projektā, tāpēc tam ir dots diezgan nozīmīgs laiks – no šīs dienas trīs mēneši un trīs dienas,” sacīja Dripe.
Kaut arī Rīgas cirks savā ēkā tiks ne ātrāk kā pēc sešiem gadiem, tas turpina aktīvi darboties uz citām skatuvēm un transformējas laikmetīgā virzienā. Par to liecina arī piektdien prezentētais jaunais logo, kurā zirga atveidojumu ir nomainījis manēžas kupols.
“Ideoloģijas pamata maiņa notika pagājušā gadā, kad tika aizliegti savvaļas dzīvnieki cirkā,” sacīja VSIA “Rīgas cirks” valdes locekle Ināra Kehre.
Tagad vadība veido cirku laikmetīgā virzienā, “tāpēc mēs ar jauno logo gribējām piešķirt viņam jaunu enerģiju”, sacīja Kehre.
Tuvākais zem jaunā logo rīkotais Rīgas cirka pasākums gaidāms 10. martā, kad ar izrādi “Krustām šķērsām” topošajā mākslas centrā “Zuzeum” viesosies zviedru cirka mākslinieki.
