Jānis Žāklis bija viņa īstais vārds, bet savas aktīvās revolucionārās darbības laikā viņš izmantoja ļoti daudzus segvārdus – Mērnieks, Tālbergs, Pjotrs Pjatkovs, Pēteris Krāsotājs un citus.
Tieši ar Pētera Krāsotāja vārdu viņš figurē kā iespējamais līderis tā sauktajos Sidnejstrītas notikumos Londonā pirms 110 gadiem, kas izvērtās traģiski un šokējoši, bet joprojām ir apvīti ar noslēpumiem.
Tāds kopumā ir arī Jānis Žāklis – joprojām noslēpums ir arī viņa dzīve pēc 27 gadu vecuma, kad viņš pazuda bez pēdām.
Izstādes muzikālo noformējumu veidojis komponists Toms Auniņš. Izstāde kopumā ir ļoti daudzu cilvēku kopdarbs – muzeja darbiniekiem talkā nācis rakstnieks Andris Kalnozols, aktieris Edgars Samītis, Talsu vietējie mediji un vēl daudzi citi sadarbības partneri.
Rezultātā izstāde būs nevis vēsturisks atskats, bet gan piedzīvojums, pakaļdzīšanās un izmeklēšana ar skatītāju iesaisti, kā to raksturo izstādes idejas autors, Talsu novada muzeja direktors Uldis Jaunzems-Pētersons.
Izstādes kodols būs britu pētnieka Filipa Rufa pirms sešiem gadiem izdotā grāmata “Pa stāvu liesmu debesīs”, kas šķetina Jāņa Žākļa noslēpumus un vētraino dzīvi.
Šis stāsts ir vairāk nekā pateicīgs, lai ne tik pierastā veidā runātu par vēsturi un jo īpaši 20. gadsimta sākumu un 1905. gada notikumiem – uzskata Uldis Jaunzems-Pētersons. Viņš skaidro: “Tik neviennozīmīgi vērtēta personība ar tik daudzpusīgām šķautnēm, īpašībām, spējām. Būtībā viņš ir 21. gadsimta cilvēks, kurš dzīvoja 20. gadsimta sākumā. Līdz ar to, protams, viņš ir pateicīgs kā izstādes tēls. Viņam nav vietas piederības, viņš nav “piesējis” sevi kaut kādai vienai vietai, viņš ir pasaules pilsonis. Bet paskatīsimies uz to laiku – ir tikai salīdzinoši neliela daļa cilvēku, kas vispār var atļauties pārvietoties, ceļot tālāk par savas teritorijas robežām. Bet Žāklis… te viņš ir Talsos, te viņš ir Bobruiskā, te viņš ir Sabilē, Rīgā, te Marseļā, Parīzē, Ņujorkā, Londonā. Un tas viss notiek salīdzinoši īsā laika posmā.”
Kad Jānis Žāklis ar dažādiem segvārdiem aktīvi darbojas Latvijā un citviet pasaulē, viņš ir divdesmitgadnieks.
Viņam ir tikai 22 gadi, kad viņš 1905. gadā noorganizē pārdrošu uzbrukumu Centrālcietumam, atbrīvojot no tā divus savus biedrus, revolucionārus.
Bet visplašāk viņa vārds izskanējis saistībā ar tā sauktajiem Londonas Sidnejstrītas notikumiem 1910. gada nogalē, kad anarhistu grupa revolūcijas mērķiem aplaupa juvelierveikalu Londonā, uzbrukuma laikā nošaujot trīs policistus.
Lai izrēķinātos ar anarhistiem, seko plaša Skotlendjarda kaujas operācija, saukta par Sidnejstrītas aplenkumu, kas beidzas ar kaujinieku ieņemtās mājas nodedzināšanu un divu anarhistu nogalināšanu, bet viņu vidū nav Jāņa Žākļa vai Pētera Krāsotāja, kā viņš sevi tajā laikā dēvēja.
Nav arī pierādījumu, ka viņš bijis organizators, taču Pētera Krāsotāja ģīmetne ir izlīmēta pa visiem Londonas rajoniem un tajā laikā kļūst par biedu nepaklausīgiem bērniem.
1911. gadā arī pazūd visas ziņas par Žākli, tobrīd viņam ir 27 gadi.
Publikācijās viņam allaž piekabina dažādus apzīmējumus – anarhists, terorists, noziedznieks, latviešu bin Ladens, bet viens no izstādes veidotājiem Andris Kalnozols uzsver, ka izstādes stāstā viņi no dažādām birkām centušies izvairīties, paturot prātā gan tā laika kontekstu, gan to, ka likumīgi Žāklis nav atzīts par vainīgu: “Es teiktu, ka viņš bija avantūrists pēc dabas, kuram vēstures notikumi piespēlēja fantastisku fonu, uz kura parādīties, attīstīties jau kā idejas cilvēkam. Bet tas viņa dzinulis, manuprāt, bija tāda jaunības avantūra, piedzīvojumu meklētāja gars. Tas viņa izejas punkts.”
Izstādes veidotāji Jāni Žākli ne nosodīs, ne attaisnos, bet dos iespēju arī skatītājiem kļūt par izmeklētājiem.
Izstādi veidos divas daļas – pirmā būs lietišķo pierādījumu noliktava, kas caur dažādiem priekšmetiem atspoguļos laikmetu. Otrā – izmeklēšanas kabinets. Uldis Jaunzems-Pētersons paskaidro: “Izmeklēšanas kabinets sniegs šo iespēju interesentiem iesaistīties tādā piedzīvojumā vai kā moderni saka – tādā kvestā, izejot dažādus soļus.”
Kā atzīmē Andris Kalnozols: “Izmeklēšana visu izstādes laiku būs procesā, un šai personai tas ir visatbilstošākais formāts. Kāpēc šādi? Tad ir arī iespēja, ka cilvēki, kas atnāk uz šo izstādi, viņi var dot savu artavu izmeklēšanas attīstībā. Jo daudzi vietējie Talsu pusē pat nenojauš, ka šāda persona ir bijusi, bet ļoti iespējams kaut kad, kaut kur no vecvecākiem ir dzirdējuši stāstus, ko viņi tagad varēs pievienot izmeklēšanas lietai.
Lieta ir atklāta, lieta nav noslēgta.”
Izmeklēšanas kabinetā būs arī izmeklēšanas siena, uz kuras būs redzami dažādi šobrīd zināmie fakti par Jāni Žākli. Ja kāds apmeklētājs atnāks ar atšķirīgiem vai jauniem faktiem, ko spēs pamatot, tad izstādes veidotāji ir gatavi veikt izmaiņas izmeklēšanas sienā, pievienojot jaunos atklājumus.
Izstādi “Nenotveramais” Talsu novada muzejā atklās sestdien, 16. oktobrī, un tā būs skatāma aptuveni gadu.
