“Es uzskatu, ka operas skandāls ir izvērties par visas mūsu kultūras nozares negodu, tas ir pirmkārt, un, otrkārt, tas ir negods tāpēc, ka ir pārkāptas absolūti visas inteliģences saziņas formas un paņēmieni,” – tā Ramona Umblija (kultūras ministre no 1997. līdz 1998.gadam).
„Oi, dieviņ, nu.. kurā pusē nostāties? Kur divi kaujas, ko mums darīt… Būtu labāk, ja viņi būtu paši savā starpā atraduši kopīgu valodu,” uzskata Maestro Raimonds Pauls (kultūras ministrs no 1990. līdz 1993.gadam). „Es cienu Žagaru, man ar Grendi nav bijusi nekāda.. es vispār no kultūras ministrijas neko negaidu un nekad arī droši vien neko nesagaidīšu.”
„Dramaturģijā konflikts var nest atrisinājumu, valsts pārvaldē vai nozares politikas īstenošanā ļoti reti ir bijis tā, ka konflikts palīdz, drīzāk otrādi,” atzīst Kārina Pētersone (kultūras ministre no 1998. līdz 2002.gadam) “Es ļoti ceru, ka nākamajam ministram pietiks izpratnes par to, ka katrs lēmums, katrs vārds, katra rīcība nes ļoti nopietnas sekas.”
„Aicinu jūs arī turpmāk saglabāt cilvēcību, neskatoties uz visiem sitieniem, kas vēl jums ceļā stājas. Un kultūras darbiniekiem es vienkārši aicinātu nekļūt ļauniem,” - Nacionālā kultūras centra vadītāja Dace Melbārde bija viena no tiem, kas pēc ziņām par ministres demisijas pieprasījumu šodien ministrijā pauda atbalstu Jaunzemei-Grendei. Atbalstītāju rindās bija arī Mūzikas akadēmijas, „Latvijas Koncertu” un citu organizāciju vadītāji, lai gan Jaunzemes-Grendes darbu kultūras ministres amatā pavadījuši pastāvīgi skandāli un kritika. Pirms pusotra gada viens no pirmajiem konfliktiem izcēlās ar rakstniekiem darbā pie nozares stratēģijas. Rakstniece Nora Ikstena savas domas par Jaunzemi-Grendi nav mainījusi un dēvē viņu par katastrofu ministres amatā:
„Diemžēl, bija jāpaiet vēl pusotram gadam ar daudziem skandāliem un publiskām ministres uzstāšanām, par kurām ikvienam kultūras cilvēkam Latvijā bija kauns, lai beidzot mūsu premjers pieņemtu šo ļoti drosmīgo un atbildīgo soli. (..) Domāju, ka šis Žanetas Jaunzemes-Grendes valdīšanas laiks ir nesis diezgan lielu postu nozarei.”
Ikstena pauž gandarījumu, ka uzklausīta sociālā kustība „Grende, atkāpies!”, kas prasīja Grendes vietā iecelt kompetentu ministru. Ar topošā politiķa, advokāta Alda Gobzema iesaisti kūrēto iniciatīvu internetā parakstījuši teju 1000 cilvēku, tostarp arī Ilmārs Blumbergs, Knuts Skujenieks un citi.
„Vienotas nostājas nav. Ir organizācija, kas vāc parakstus par ministres demisiju, vietā gan neliekot priekšlikumus, kuri tad ir šie kompetentie cilvēki,” - Dace Bluķe vada Radošo savienību padomi, kas pārstāv 10 organizāciju. Viņa atzīst - ja būtu konkrēts labs kandidāts, Jaunzemes-Grendes nomaiņu varētu arī atbalstīt. Tomēr, tā kā konkrētu vārdu nav, tad budžeta tapšanas procesā tas tomēr nav prāta darbs. Bluķe raksturo noskaņojumu Radošo savienību vidū:
„Esmu sazinājusies ar visu savienību vadītājiem un vismaz mūsu nostāja ir diezgan vienota. Protams, arī radošās savienības sastāv no ļoti spēcīgām individuālām personībām, kam ir visas tiesības paust savu [atšķirīgo] viedokli, bet organizāciju līmenī neviena no radošajām savienībām mani neviena nav aicinājusi pievienoties ministres demisijas pieprasījumiem.”
Radošo savienību padome, tāpat kā laikmetīgās kultūras organizāciju un kultūras institūciju vadītāju apvienība pirms vairākiem gadiem izveidoja Kultūras aliansi, kam sākotnējie konflikti pēc Jaunzemes-Grendes iecelšanas pārauguši konstruktīvā sadarbībā. Tāpēc arī citu aliansē ietilpstošo organizāciju vadītāji Jaunzemes-Grendes nomaiņu šajā brīdī neatbalsta. Turpina Laikmetīgās mākslas NVO apvienības vadītāja Solvita Krese:
„Var piekrist, kas viņas darbībā ir bijušas daudzas kļūdas un arī ir iespējams apšaubīt viņas kompetenci kultūras sfērā, bet kas man liekas vērtējams kā pluss - viņa bija ļoti atvērta sadarbībai ar nozari.”
Runājot par pēdējo skandālu ap operas direktoru Andreju Žagaru, gan aptaujātie atzīst - tas bija neglīti un nekulturāli. Biedrības „Laiks kultūrai” valdes locekle, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce uzsver - nedrīkst pretnostatīt ministru un direktoru, un Žagara ieguldījums ir augstu vērtējams. Tomēr viņai ir arī labi vārdi par ministres darbu pēdējā gada laikā:
„Tomēr gada laikā daudz kas arī tika izdarīts un panākts. Kaut vai tas, ka ir šis solījums par kultūras budžeta palielinājumu, ka ievērojami tika palielināts finansējums Valsts Kultūrkapitāla fondam, kas tomēr ir atbalsts ļoti daudziem radošiem cilvēkiem. Domāju, ka šādas lietas var uzskaitīt diezgan daudzas.”
Sajūsmā par pieprasīto ministres demisiju pirms nākamā gada budžeta pieņemšanas nav arī Kultūras darbinieku arodbiedrību federācijas vadītājs Aldis Misēvičs: „Situācija ir ļoti nepatīkama, un visvairāk ir bažas, ka pastāv apdraudējums visiem labajiem darbiem, kas līdz šim ir izdarīti.”
Latvijas Radio aptaujātie kultūras nozares eksperti ir vienisprātis - nākamajam ministram jābūt plašo kultūras nozari labi pārzinošam, bet vienlaikus labi jāorientējas arī politikas noteikumos, ko nav viegli savienot. Jaunā ministra pirmais uzdevums - nosargāt panākto 10 miljonu latu pieaugumu kultūrai nākamā gada budžetā.
