Populārā grupa "Prāta vētra" šīs vasaras koncerttūri atklāja dzimtajā Jelgavā, kur sapulcināja vairāk nekā 23 tūkstošus klausītāju. Tā kā biļetes cena koncertos ir ap 30 eiro, lēšams, ka grupa vienā koncertā nopelnījusi ap 700 tūkstošiem eiro. Jelgavas pašvaldība rakstiskā atbildē Latvijas Radio atzina, ka "Prāta vētras" koncertam tikusi arī budžeta nauda: "Vienmēr esam lepojušies, ka "Prāta vētra" nāk no Jelgavas un nes pilsētas vārdu pasaulē. Pašvaldība sagatavoja koncerta norises vietu un tehnisko nodrošinājumu. Līgumu kopējā summa ir 54 tūkstoši eiro. Finansējums ņemts no pašvaldības budžeta."
Jelgavas dome lepojas, ka ar reklāmas kampaņu daudzināts pilsētas vārds, kopumā sasniedzot aptuveni miljonu lielu auditoriju. Koncerts palīdzējis arī vietējai ekonomikai, uz Jelgavu atvedot vairākus tūkstošus viesu. Un tādus iemeslus "Prāta vētras" dotēšanai min arī Ventspils domē. Tur gan atzīst, ka ar publisko naudu piedalījušies, lai grupu vispār uz Ventspili dabūtu, jo konkurentes bijušas arī citas pilsētas. Koncerts notiks Reņķa dārzā. Domes uzņēmums "Kurzemes filharmonija" tam tērēs vairāk nekā 30 tūkstošus eiro, ko saņēmis Covid-19 izraisītās pandēmijas seku mazināšanai koncertzālē "Latvija". "Mēs piedalījāmies projektā daudzpusīgās profesionālās mākslas pieejamības nodrošināšanai teātra namā "Jūras vārti" un koncertzālē "Latvija"," skaidro uzņēmuma vadītāja Sigita Migoļa, atklājot, ka Kultūras ministrija atbalstījusi pilnīgi visus uzņēmuma iesniegtos pasākumus, tostarp "Prāta vētras" koncertu.
Kultūras ministrijas valsts sekretāres vietnieks kultūrpolitikas jautājumos Uldis Zariņš atklāj, ka lielākajām koncertzālēm sadalīti gandrīz četri miljoni eiro. Galvenais mērķis bijis pēc Covid-19 krīzes noturēt koncertzāļu dzīvotspēju.
Pieteikto pasākumu plānu vērtējusi speciāla darba grupa paša Zariņa vadībā, bet nevienam izklaides pasākumam publiskā nauda nav atteikta.
Zariņš gan uzsver, ka šādu finansējuma dalījumu nevar dēvēt par "helikoptera naudu": "Ja atminamies, "helikoptera nauda" kovida pabalstu kontekstā tiek lietota tādā izpratnē, ka nauda tiek piešķirta bez jebkādas izvērtēšanas." Praksē gan 4 miljonus eiro lielais finansējums ticis vienkārši sadalīts uz septiņām koncertzālēm. "Tāda ir šīs programmas būtība," uzsver Zariņš.
Vaicāts, kā "Prāta vētras" koncerts Ventspilī palīdzēs atkopties "Kurzemes filharmonijai", Zariņš norāda:
""Prāta vētras" iekļaušana šajā plānā ir, lai raisītu lielāku interesi par kultūras pasākumu apmeklēšanu jaunākas auditorijas vidū. [..]
Pieļauju, ka bez šī Eiropas Savienības finansējuma šāds koncerts varētu arī nenotikt Ventspilī."
Līdz šim līdzīgas naudas dalīšanas programmas ir administrējis Valsts kultūrkapitāla fonds (VKKF). Direktora vietniece Linda Karlina teic, ka tur atbilstību profesionālajai mākslai izvērtē eksperti. "Pirmkārt, valsts pienākums, manuprāt, ir izglītot kultūras patērētājus un piedāvāt viņam kvalitatīvu produktu, nevis vienkārši labi pavadīt laiku," uzsver Karlina. Komentējot, vai "Prāta vētras" koncerts ir izglītošanās vai laba laika pavadīšana, VKKF pārstāve teic: "Es domāju, ka "Prāta vētra" to, ko viņi dara, dara profesionālā līmenī.
Bet līdz šim, kad mēs administrējām to mērķprogrammu, kas saucās ļoti līdzīgi, tur nebija iekšā "Prāta vētras". Tur vispār bija ļoti maz populārās mūzikas pasākumu."
Nozares speciālisti atzīst, ka publiskā nauda koncertzālēm ir dalīta arī iepriekš, jo bez tās šīs iestādes nevarētu izdzīvot. Šoreiz vienkārši sadalāmajiem miljoniem dots cits nosaukums.
KONTEKSTS:
Kultūras pasākumu organizēšanai Vidzemes koncertzālē "Cēsis", Kurzemes koncertzālē "Latvija", Latgales vēstniecībā "Gors", Liepājas koncertzālē "Lielais Dzintars", Liepājas teātrī un Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā 2022. un 2023. gadā valdība piešķīrusi 3,85 miljonus eiro REACT–EU finansējuma. Tas reģionālajiem kultūras dzīves flagmaņiem, pārvarot Covid-19 pandēmijas izraisītās negatīvās sekas, ļaus bagātināt kultūras piedāvājumu ārpus Rīgas.
Katrs no septiņiem reģionālajiem kultūras dzīves organizatoriem šī un nākamā gada laikā var organizēt kultūras norises līdz 550 000 eiro vērtībā.
No kopumā aktivitātē esošajiem 3 850 000 eiro Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums sastāda 3 272 500 eiro, savukārt valsts budžeta finansējums – 577 500 eiro.
