Kultūras ABC
LTV “Kultūrdevas" ABC skaidro ievērojamu Latvijas kultūras faktu vēsturi un nozīmi.
Sākotnēji Mīlenbahs vēlējās papildināt Kārļa Kristiana Ulmaņa 1872. gadā izdoto "Latviešu – vācu" vārdnīcu, bet secināja, ka latviešu valodai nepieciešams jauns, daudz apjomīgāks darbs. Viņam tā arī neizdevās iegūt stipendiju, tāpēc materiālo apstākļu dēļ ar pētniecību Mīlenbahs nodarbojās no skolotāja darba brīvajā laikā.
Uzsākot darbu pie latviešu valodas vārdnīcas, Mīlenbahs publicēja uzsaukumu, aicinot cilvēkus no visiem Latvijas novadiem iesūtīt vārdus, kas būt jāiekļauj topošajā iespieddarbā.
Žurnālā "Austrums" tika izveidota īpaša "Valodniecības drusku" nodaļa, kurā tika publicēti vārdi, par kuriem Mīlenbahs cerēja no lasītājiem saņemt sīkākus skaidrojumus.
Drīz vārdnīcas tapšanai sāka sekot arī prese – piemēram, 1905. gadā žurnāls "Apskats" ziņoja, ka "cītīgais valodas urkņis un pētnieks" jau sācis kārtot vārdus ar burtu a. Katram vārdnīcas vārdam Mīlenbahs norādīja etimoloģiju, avotu un tulkojumu vācu valodā, kā arī pievienoja lietošanas konteksta piemērus, izmantojot tautasdziesmu, pasaku, senu rakstu un literatūras tekstus. Vārdnīcā gandrīz netika iekļauti ģermānismi un slāvismi, kā arī tā laika jaunvārdi, kas vēl savu dzīvotspēju sabiedrībā nebija apliecinājuši.
Mīlenbaha vārdnīca tapa vienā laikā ar citu nozīmīgu latviešu kultūras pieminekli – latvju dainu skapi. Arī Mīlenbahs tāpat kā Krišjānis Barons vārdu šķirkļu sakārtošanai bija spiests pasūtīt īpašu skapi – turklāt ne vienu, bet veselus trīs.
Vidēji dienā Mīlenbahs esot apstrādājis 10 vārdnīcas šķirkļus. Viņš ir autors arī vairākām latviešu valodas gramatikas grāmatām un esot tas, kurš radījis valodniecības terminu "divdabis".
Pateicoties Mīlenbaham un Endzelīnam, tika veikta ortogrāfijas reforma, kuras dēļ, piemēram, skaņa "š" vairs mūsdienās netiek apzīmēta ar "sch".
Mīlenbahs mira 1916. gadā, nesagaidījis savas vārdnīcas publicēšanu. Pēdējais šķirklis, ko Mīlenbahs paguva uzrakstīt, bija veltīts vārdam "patumšs". Viņš pats uz vārdnīcas autoru skatījās kā uz biogrāfu, kurš seko dažādu vārdu likteņiem. Pabeigt Mīlenbaha vārdnīcu Izglītības ministrija aicināja viņa kolēģi un domubiedru Jāni Endzelīnu, kura rīcībā tika nodotas 66 burtnīcas ar šķirkļiem līdz burtam "P" un skapis ar 10 atvilktnēm ar vārdiem līdz burtam "Z". Endzelīns valodas veidošanā turpināja iesaistīt sabiedrību, publicējot sarakstus ar neskaidrajiem vārdiem, par kuriem bija nepieciešamas papildu ziņas.
"Latviešu valodas vārdnīca" atsevišķās burtnīcās un pēc tam arī četros biezos sējumos tika izdota laikā no 1923. līdz 1932. gadam.
Vēlāk Endzelīns kopā ar valodnieci Edīti Hauzenbergu-Šturmu klajā laida vēl divus sējumus ar nosaukumu "Papildinājumi un labojumi K. Mīlenbaha Latviešu valodas vārdnīcai". Darbs pie šīs vārdnīcas Mīlenbaham ar Endzelīnu aizņēma vairāk nekā 60 gadu.
Mīlenbaha un Endzelīna "Latviešu valodas vārdnīca" ir starptautiski visvairāk zināmais darbs latviešu valodniecībā – indoeiropiešu valodu speciālisti latviešu valodas datus joprojām gūst galvenokārt no šī darba.
Dažādos rakstos atsauce uz šo vārdnīcu tiek apzīmēta ar abu veidotāju uzvārdu pirmajiem burtiem – "ME". Kopumā "Latviešu valodas vārdnīcas" 5480 lappusēs fiksēti ap 120 tūkstoši vārdu. Diemžēl vārdnīcas manuskriptu – ap 70 biezu burtnīcu – atrašanās vieta nav zināma, saglabājušies tikai atsevišķi fragmenti. Nākamgad Mīlenbaha–Endzelīna vārdnīca svinēs 100 gadu jubileju. Mīlenbaha vārdā nosaukta Kandavas vidusskola un iela Talsos. Šobrīd plašākā latviešu valodas vārdnīca pieejama interneta vietnē tezaurs.lv.
Kultūras ABC
