Skaidrojot pieejamo atbalstu kultūras nozarei, Uldis Zariņš izšķir divu veidu atbalsta mehānismus – viens no tiem paredzēts "pārziemošanai" jeb darbības nepārtrauktības nodrošināšanai, bet otrs jaunu kultūras produktu un piedāvājumu tapšanai. Jebkurš kultūras nozares darbadevējs un pašnodarbināta persona var pieteikties arī Valsts ieņēmumu dienesta pārvaldītajiem vispārīgajiem jeb horizontālajiem atbalsta mehānismiem – dīkstāves pabalstam, subsidētajām darbavietām un apgrozāmo līdzekļu grantam. Kultūras ministrija kopā ar nozari turpina izvērtēt vispārīgo atbalsta mehānismu atbilstību nozares specifikai. Nepieciešamības gadījumā iespējams noteikt vajadzīgās korekcijas un rast atbilstošus risinājumus.
Piemēram, šobrīd tiek sekots līdzi kultūras nozarē pašnodarbināto spējai sekmīgi izmantot dīkstāves pabalsta instrumentus.
Atbalsta instrumenti kultūras nozarei
Kultūras vietu un kultūras pasākumu organizatoriem drīzumā kļūs pieejamas divas atbalsta programmas no Valsts kultūrkapitāla fonda. “Viena programma būs turpinājums jau pagājušajā gadā iesāktajai programmai, kur kultūras nozares uzņēmumiem var tikt sniegts atbalsts apgrozāmo līdzekļu papildināšanai, proti, daļēji kompensējot izdevumus, kas ir neizbēgami, piemēram, īres maksa vai apkure un arī darbinieku algas gadījumā, ja šis uzņēmums nav pieteicies dīkstāves pabalstiem,” skaidroja Uldis Zariņš.
Otra programma, kā uzsver Zariņš, ir jaunums. Tās ietvaros kultūras pasākumu organizatori varēs atgūt skatītājiem atgriezto biļešu naudu 80% apmērā, tādējādi kompensējot izdevumus, kas ieguldīti pasākuma sagatavošanā.
Jāuzsver, ka nauda par biļetēm tiks atgriezta par atceltajiem, nevis pārceltajiem pasākumiem, kas notikuši no otrās ārkārtējās situācijas izsludināšanas līdz pat brīdim, kad valdība atcels pastāvošos ierobežojumus.
Jaunu atbalsta instrumentu drīzumā piedāvās arī finanšu institūcija “Altum”. Kultūras nozares uzņēmumiem būs iespēja saņemt līdzfinansējumu – daļēji grantu, daļēji aizdevumu – jaunu kultūras pasākumu sarīkošanai turpmāko divu gadu laikā.
Atbalsta iespēju uzskaitījumu Uldis Zariņš noslēdz ar Valsts kultūrkapitāla fonda pagājušajā gadā iedibināto instrumentu nākotnes kultūras piedāvājuma radīšanai. Jāatzīmē, ka šī instrumenta atgriešana, kas tostarp pieejams arī nevalstiskajām organizācijām un pašnodarbinātajiem, vēl tiek apspriesta finanšu ministra vadītajā darba grupā.
Komersanti, biedrības un nodibinājumi, kuru darbība saistīta ar pastāvīgu publisku kultūras norišu nodrošināšanu un bijusi ierobežota Covid-19 valstī noteikto drošības pasākumu dēļ, arī 2021. gadā varēs pieteikties atbalstam Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammā "Covid-19 ietekmēto kultūras institūciju ilgtspēja”, kam valdība lēma piešķirt 3 000 000 eiro no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.
Lai uzsāktu finansējuma piešķīrumu vēl nepieciešams sagaidīt pozitīvu Eiropas Komisijas lēmumu.
Kultūras ministrija izsaka cerības, ka lēmums varētu tapt zināms tuvāko dienu laikā.
Atvērti palīdzības sniegšanai
Arī šajos krīzes apstākļos Kultūras ministrijas mērķis ir saglabāt daudzveidīgu un interesantu kultūras piedāvājumu, uzsvēra Zariņš.
Atbalsts nozarei solīts tik ilgi, cik tas būs nepieciešams, nevis līdz kādam konkrētam datumam, kā tas bija pavasarī.
Uldis Zariņš aicina visus kultūras nozares darbiniekus meklēt aktuālo informāciju Valsts kultūrkapitāla fonda mājaslapā, kā arī neskaidrību gadījumā droši sazināties ar fonda programmu kuratoriem.
KONTEKSTS:
Covid-19 uzliesmojuma laikā 2020. gada pavasarī Latvijā bija izsludināta ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai. Situācija vasarā bija stabila, bet septembra beigās saslimstība strauji pieauga. Valdība atkārtoti noteica ārkārtējo situāciju, kuras laikā bija stingrāki ierobežojumi. Par spīti tam saslimstība ar Covid-19 turpināja pieaugt. Tādēļ ārkārtējā situācija ir pagarināta līdz 7. februārim. Līdz 7. februārim pagarināti arī spēkā esošie drošības pasākumi.
Ierobežojumi attiecas arī uz kultūras iestādēm – no 12. janvāra grāmatu izsniegšanu atsākušas bibliotēkas, tomēr bibliotēku lasītavas apmeklētājiem arī turpmāk ir slēgtas. Klātienē drīkst apmeklēt muzeju ārtelpu ekspozīcijas, bet pārējās kultūrvietas un kultūras pakalpojumi aizvien pieejami tikai attālināti.
Latvijas uzņēmējiem pašreizējās ārkārtējās situācijas laikā ir trīs atbalsta veidi – dīkstāves pabalsti, subsidētās darbavietas un vienreizējā subsīdija apgrozāmajiem līdzekļiem. Sīkāk par to, kādi ir nosacījumi dīkstāves pabalstu un algu subsīdiju saņemšanai lasiet šeit.
Covid-19 izraisītās krīzes pārvarēšanai un ekonomikas atlabšanai investīcijām kultūrā 2020. gadā tika lemts piešķirt 32 miljonus eiro: 10,6 miljonus eiro Covid-19 radīto seku mazināšanai valsts kultūras iestādēs un radošo personu atbalstam; 10,4 miljonus eiro modernizācijas pasākumiem kultūras nozarē – valsts pasūtījumiem jaunu kultūras vērtību radīšanā, kā arī 11 miljonus eiro kultūras infrastruktūrai.
