Kultūras ministrija izstrādāja plānu, kas paredzēja līdz gada beigām novirzīt kultūras nozares atbalstam 32 miljonus eiro Covid-19 pandēmijas izraisīto seku mazināšanai.
Kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība) informēja, ka koalīcija konceptuāli atbalstīja ieceri palīdzēt kultūras nozarei un valdība darbojas kā komanda, skata visas nozares solidāri un kultūras nozare nav pabērna lomā, kas dod cerību, ka šo plānu atbalstīs arī valdība.
Puntulis skaidroja, ka Kultūras ministrijas plāns paredzēja atbalstu līdz gada beigām, taču Finanšu ministrija aicināja pārskatīt šo plānu, paredzot atbalstu līdz 1.oktobrim. Līdz ar to KM būs jāprecizē plāna izmaksas.
KM plāns paredz kompensēt zaudējumus kultūrorganizācijām (teātriem, muzejiem, koncertorganizācijām), kā arī privātajam sektoram par pilnībā pārtraukto darbību ārkārtējās situācijas laikā, atbalstu radošām personām un valsts pasūtījuma radīšanu gan individuālām personām, gan nozarēm kopumā.
Puntulis informēja, ka plānots kompensēt nevis negūtos ieņēmumus, bet gan izdevumus, kas radušies, organizējot nenotikušos pasākumus. Turklāt pie ministrijas būs izveidota pasākumu padome, kas vērtēs pieteiktos pasākumus, un, piemēram, tāds gadījums kā “Prāta vētras” koncerts Krievijā diez vai būtu kompensējamo sarakstā.
Ministrijas sagatavotais plāns, kas tagad būs jāprecizē, paredzēja 20,1 miljonu eiro novirzīt kultūras institūciju ilgtspējai, kas sevī ietver arī kompensācijas par nenotikušiem pasākumiem, 9,5 miljonus eiro - finanšu situācijas stabilizēšanai valsts kapitālsabiedrībās un iestādēs, 8,2 miljonus eiro - nevalstiskā, reģionālas nozīmes pašvaldību institūciju un privātā sektora atbalstam.
Savukārt 2,3 miljonus eiro paredzēja novirzīt kino sektoram, 5 miljonus eiro - radošo personu atbalstam - jaunrades stipendijām un dīkstāves pabalstiem, 7 miljonus eiro - valsts pasūtījuma nodrošināšanai dažādās kultūras jomās (kultūras digitālo risinājumu, tālākizglītības programmas, pētniecības un dokumentēšanas īstenošanai, Dziesmu un deju svētku procesa ilgtspējai, kā arī investīcijām nākotnes kultūras pakalpojuma attīstībai visās nozarēs - mūzikā, tēlotājmākslā un citās).
KONTEKSTS:
Ārkārtējo situāciju Covid-19 dēļ Latvijā izsludināja 12. martā. Tās laikā noteikta virkne ierobežojumu un aizliegumu, tai skaitā aizliegti visi publiskie pasākumi un ierobežota pulcēšanās. Vēlāk ārkārtējā situācija pagarināta līdz 9. jūnijam, bet ir mīkstināti iepriekš noteiktie striktie ierobežojumi - atļauta pulcēšanās līdz 25 cilvēku lielām grupām, ievērojot divu metru distanci. No 12. maija drīkst notikt nelieli kultūras pasākumi, pakāpeniski atsāks darboties muzeji un bibliotēkas.
Pandēmijas ekonomisko seku pārvarēšanai Latvijā paredzēti īpaši valsts atbalsta mehānismi Covid-19 skartajiem uzņēmumiem, to darbiniekiem, Covid-19 pacientiem un arī visiem uzņēmumiem.
Kultūras nozares pārstāvji atklātā vēstulē brīdinājuši par krīzi nozarē un aicinājuši valdību un Saeimu ieviest risinājumus krīzes pārvarēšanai, palielinot kultūras nozares budžetu Latvijā un daļēji sedzot negūtos ieņēmumus.
Kultūras ministrija valdībā prasīs izmaksāt zaudējumu kompensāciju par Covid-19 krīzes dēļ nenotikušajiem vai atceltajiem kultūras pasākumiem. Covid-19 radītajā krīzē kultūras nozares atbalstam, tostarp zaudējumu kompensācijām, vajadzīgi 32 miljoni eiro - aprēķināts KM.
Igaunija krīzes seku mazināšanai kultūras nozarē jau investējusi 25 miljonus eiro, bet Lietuva – vairāk nekā 12 miljonus eiro.
