"Valstī noteiktie ierobežojumi ir saistoši arī koncertzālēm, bet ir arī pasākumi, kuri atceļas arī tādēļ, ka nav nopirktas biļetes, lai būtu rentabli rīkot," sarunā norāda SIA “Dzintaru koncertzāle” direktors un VSIA “Latvijas koncerti” direktors Guntars Ķirsis.
"Šobrīd aizliegums ir spēkā līdz 9. jūnijam, kad ir iezīmētas ārkārtas situācijas beigas, kaut kādā mērā kustība ir notikusi un noteikti sanitārie protokoli, kādu ievējot, kaut ko var sākt darīt," turpina Ķirsis.
Viņš min, ka Dzintaru koncertzāle plāno darbu pēc 9. jūnija, kad paredzētas ārkārtas situācijas beigas, bet koncerti tādā izpratnē, kā visi ir pieraduši tos redzēt Dzintaru koncertzālē, visticamāk, nenotiks.
"Mums būtu noderīga tālejoša informācija par to, cik ilgi būs ierobežojumi spēkā, lai varētu formāli rīkoties," norāda Ķirsis.
Lai arī Liepājas koncertzāle "Lielais dzintars" 26. maijā aicina uz tiešraides koncertu "Imanta Kalniņa dzimšanas diena", koncertzāles valdes priekšsēdētājs Timurs Tomsons atzīst, ka, visticamāk, ir jāmana visa darbības stratēģija līdz gada beigām.
"Šobrīd pārceļam koncertus, gaidām valdības lēmumus, kas notiks vasarā. Koncerti, kas bijā paredzēti līdz 9. jūnijam, lielākoties ir pārcelti. Mainām vasaras programmu un adaptējamies digitālajai videi," skaidro Tomsons.
Raksturojot situāciju Vācijā, ērģelniece Iveta Apkalna uzteic, ka radoši cilvēki atradīs izeju jebkurā situācijā.
"Vācijā, kur ir tik daudz profesionālo orķestru, kas uztur savu aktivitāti specifiski. Orķestra mūziķi piedāvā interneta mājaslapās plašu izglītojošo programmu, gan hrestomātiskus ierakstus, piemēram, apvienojot viena komponista darbus vienā ierakstā, to raida tiešraidē internetā, gan varbūt arī izdos diskā. Dokumentē šo laiku šādā veidā," stāsta Apkalna.
"Galvenais, neviens koncertu vadītājs, mūziķis nevēlas nolaist kvalitātes latiņu. Tomēr digitālā vide, lai kāda būtu skaņas un bildes kvalitāte, neļauj aiznest līdz klausītājiem [iecerēto] tā, ka vēlētos," vērtē Apkalna.
Mūziķe ir gandarīta, ka palēnām notiek atgriešanās pie klausītājiem, arī viņa pati drīz dosies uz Hamburgu, Frankfurti, arī Drēzdeni, kur šobrīd, kad jau ir atļauts kvartetam un arī nedaudz lielākam sastāvam sanākt kopā, tiks internetā tiešraidīti koncerti.
"Latvijas koncerti" piedāvā koncertu ierakstu arhīvu sadarbībā ar Latvijas Televīziju. Ķirsis norāda, ka koncertorganizācija izmantos jebkādu iespēju klausītāju sasniegšanai, iespējams, arī aicinot 25 laimīgos skatīties koncertu klātienē. Bet primārā ir drošība: katra mūziķa un darbinieka drošība, un, tikai vadoties no tā, atsāks darbu ierastajā režīmā.
Ķirsis ir gandarīts, ka Kultūras ministrija piedāvā iespēju pieteikties radušos zaudējumu un izdevumu kompensācijai, bet tajā pašā laikā norāda, ka arī kultūras nozarē ir valsts, pašvaldību un privātie uzņēmumi un katrai jomai ir atšķirīgi nosacījumi.
"Situācija saspringta," vērtē Tomsons situāciju "Lielajā dzintarā" un kopumā, runājot par reģionālajām koncertzālēm un ikdienas maksājumiem.
"Cieši strādājam ar četrām reģionālajām koncertzālēm gan politiskajā darbā, gan konsultējoties, gan arī sniedzot zināmā mērā viens otram psiholoģisko atbalstu."
Tomsons atzīst, ka Liepājā koncertzāles infrastruktūra ir jauna, bet liela, kas prasa konkrētu finansējumu
"Visas četras koncertzāles līdz minimumam samazinājušas administratīvos, komunālos izdevumus, arī algas. Tādā veidā varam uzturēt savu darbību līdz konkrētam laikam, bet esam aprēķinājuši – šī gada finansējums nepietiek ar pašvaldību apsolīto dotāciju," norāda Tomsons.
Koncertzāļu budžetos rodas lieli mīnusi arī tāpēc, ka nevar izīrēt telpas citiem pasākumu. Notiek sarunas ar Kultūras ministriju, vai iespējams iekļaut pašvaldību reģionālās zāles atbalsta mehānismā.
"Pagaidām tas notiek skaudri. Ceru, ka atradīsim risinājumu, jo tieši pašvaldību kapitālsabiedrības statuss ir traucēklis," skaidro Tomsons.
Tajā pašā laikā Tomsons atzīst, ka "Lielais dzintars" pie labiem nosacījumiem gribētu vērt durvis vaļā nākamnedēļ, jo, piemēram, izstāžu zāli ir iespējams apmeklēt, tāpat kā muzejus, bibliotēkas vai arhīvus.
Kad varētu atgriezties ierastās iespējas apmeklēt koncertus, šobrīd nav iespējams prognozēt. Apkalna atzīst, ka viņai atcelti daudzi koncerti līdz nākamās sezonas sākumam.
"Visiem, kas šobrīd turpina strādāt arī tukšās koncertzālēs, tie rada elpu, auru un atmosfēru. Tas, ko viņi dara šobrīd, šo kultūras telpu vēl vairāk sasilda un varbūt tad, kad mēs atgriezīsimies, šīs telpas būs vēl saistošākas un aicinošākas šo grūto soļu dēļ, kuriem esam gājuši cauri," norāda Apkalna.
Viņa cer, ka klausītāji koncertzālēs atgriezties un baudīt klātienē mākslinieku uzstāšanos varēs rudenī.
KONTEKSTS:
Ārkārtējo situāciju Covid-19 dēļ Latvijā izsludināja 12. martā. Tās laikā noteikta virkne ierobežojumu un aizliegumu, tai skaitā aizliegti visi publiskie pasākumi un ierobežota pulcēšanās.
Vēlāk ārkārtējā situācija pagarināta līdz 9. jūnijam, bet ir mīkstināti iepriekš noteiktie striktie ierobežojumi - atļauta pulcēšanās līdz 25 cilvēku lielām grupām, ievērojot divu metru distanci. No 12. maija varēs notikt nelieli kultūras pasākumi, pakāpeniski atsāks darboties muzeji un bibliotēkas
Pandēmijas ekonomisko seku pārvarēšanai Latvijā paredzēti īpaši valsts atbalsta mehānismi Covid-19 skartajiem uzņēmumiem, to darbiniekiem, Covid-19 pacientiem un arī visiem uzņēmumiem. Tālab valsts mobilizējusi līdzekļus aptuveni 4 miljardu eiro apmērā.
Kultūras nozares pārstāvji atklātā vēstulē brīdinājuši par krīzi nozarē un aicinājuši valdību un Saeimu ieviest risinājumus krīzes pārvarēšanai, palielinot kultūras nozares budžetu Latvijā un daļēji sedzot negūtos ieņēmumus.
Kultūras ministrija valdībā prasīs izmaksāt zaudējumu kompensāciju par Covid-19 krīzes dēļ nenotikušajiem vai atceltajiem kultūras pasākumiem.
