ĪSUMĀ:
- Atkal tiek pārlikti termiņi lēmumam par Nacionālās koncertzāles vietu.
- Aug atbalstītāju skaits Kongresu nama piemērošanai Nacionālās koncertzāles vajadzībām.
- Rīgas mērs gatavs apturēt Kongresa nama pārbūvi par Kronvalda koncertzāli.
- Kongresa nama piemērošana Nacionālās koncertzāles vajadzībām – lētākais risinājums.
- Kongresu nams atzīts par kultūrvēsturisku vērtību, bet eksperti pieļauj tā pārbūvi.
- Kultūras ministrs prognozē, ka sabiedrības attieksme pret Kongresu nama pārbūvi būs piekāpīgāka nekā pret ēkas nojaukšanu Elizabetes ielā 2.
Solītais lēmums par koncertzāles vietu uz valsts svētkiem izpaliek
Lai gan Kultūras ministrijas valsts sekretāre Dace Vilsone septembrī LTV raidījumam “Kultūršoks” solīja, ka valsts svētku nedēļā paziņos lēmumu, kuru no trim Arhitektu savienības pavasarī piedāvātajām koncertzāles novietnēm virzīs apstiprināšanai valdībā, tas nenotika. Kuluāru sarunas liecina, ka pat ministrijas iekšienē notiek deķa stiepšana katram savas vēlamās vietas virzienā. Kultūras ministrs Nauris Puntulis ir piesardzīgs un tuvākajā laikā konkrētu lēmumu nesola: “Es nedomāju, ka mēs varam pagūt līdz gada beigām pieņemt gala lēmumu par vienu no novietnēm.
Prognozēju, ka šis lēmums varētu būt nākamā gada pirmajos mēnešos.”
Kongresu nams izvirzās priekšplānā
No trim fināla pretendentiem šobrīd ir atmesta iespējamā koncertzāles novietne Rūpniecības preču tirgus teritorijā, jo tur Rīgas domei ir citi attīstības plāni. Andrejsalas novietnes izvērtējums vēl nav pabeigts. Tikmēr plusiņu skaits strauji aug iepretim Kongresu nama vārdam, un, visticamāk, tieši šīs vietas piemērošanu akustiskās koncertzāles vajadzībām Kultūras ministrija ieteiks valdībai. “Mums būtu nepieciešams vēl arhitektu pastiprināts vērtējums. Iespējams, vizualizācijas. Iespējams, mums ir jāatrisina šis jautājums kontekstā ar loģistiku, ar piegādi, un es šobrīd neko nesasteigtu,” uzsver Nauris Puntulis, vienlaikus norādot, ka lēmums ir jāpieņem līdz šīs valdības termiņa beigām.
SIA “Arhitektu biroja “Nams”'' šoruden veiktajā izpētē konstatēts, ka, Kongresu namu pārbūvējot, akustiskās koncertzāles vajadzības tajā iespējams ietilpināt, pat pārsniedzot koncertzāles darbībai nepieciešamo apjomu par 124,8%. Kongresu nama pārbūvei piekrīt arī Latvijas Mūzikas padome. Tās priekšsēdētājs Egīls Šēfers atzīst, ka ir radusies pārliecība, ka Kongresu namā iespējams ietvert gandrīz visu vajadzīgo: “Vienīgais kompromiss ir tas, ka mums pazūd atsevišķa Mazā zāle un atsevišķa mēģinājumu zāle. Šīs funkcijas būtu apvienojamas, ja mazā zāle un mēģinājumu zāle būtu viena un tā pati telpa.”
Kongresu nama pārbūvei ir Rīgas mēra atbalsts
Lai gan decembrī plānots sākt Kongresa nama pārbūvi par Kronvalda koncertzāli, Rīgas mērs Mārtiņš Staķis (“Attīstībai/Par!'') dod priekšroku pašvaldības īpašumā esošās ēkas pārtapšanai par Nacionālo koncertzāli: “Mēs vēl neesam ķērušies klāt ne pie kādiem saskaņojumiem. Šobrīd visvairāk tiek runāts politiskā līmenī, kurā mēs izsakām savu apņemšanos. Šie jautājumi par zemju piederību, zemju piederības maiņu vai kā savādāk, tie visi ir risināmi.
Rīgas domes, koalīcijas deputātu vairākuma atbalsts izmaiņām, kas būtu eventuāli jāveic, ir.”
Kongresu namu kā iespējamo koncertzāles novietni savā laikā izvērtēja iepriekšējā kultūras ministre Dace Melbārde. Jau tolaik atzīts, ka Kongresu nams būtu piemērota vieta, taču no šīs ieceres nācās atteikties. “Es arī savā laikā redzēju šo kā visizdevīgāko risinājumu, bet diemžēl mēs nevarējām vienoties ar tā laika Rīgas domi par kopīgu sadarbību,” atceras Dace Melbārde. Toreiz notikušas arī konsultācijas ar juristiem par Kongresu nama atsavināšanu pašvaldībai. “Diemžēl viss atsavināšanas process būtu ļoti dārgs un reāli izmaksātu vairākus miljonus. Tāpēc uz priekšu diemžēl nevarējām virzīties, bet, ņemot vērā, ka šobrīd ir jauns Rīgas domes sastāvs, tad paveras fantastisks iespēju loks,” uzskata bijusī kultūras ministre.
Rīgas mērs Mārtiņš Staķis gatavs sekām, atsakoties no projekta par Kronvalda koncertzāli: “Protams, tam visam būtu daudz dažādu juridisku konsekvenču, ar ko mums būtu jātiek galā, bet, ja mēs tomēr kā pamatmērķi uzstādām to, ka šis ir brīdis, kurā mēs varam pietiekami īsā laikā, saprātīgi investējot, tikt Rīgā pie akustiskās koncertzāles Latvijai, tad esam gatavi iet uz šādu risku.”
Kultūras ministrs Nauris Puntulis ir pārliecināts, ka Kongresu nama pārbūvei būs arī valdību veidojošo koalīcijas partiju atbalsts:
“Es neredzu nevienu iemeslu, kādēļ Kongresu namam varētu nebūt politiska atbalsta.”
Kongresu nama pārbūve – lētākais Nacionālās koncertzāles variants
Kongresu nama pārbūve par akustisko koncertzāli būtu valstij finansiāli visizdevīgākais no iespējamiem risinājumiem. Pirms pieciem gadiem dažādus koncertzāles projekta īstenošanas modeļus izvērtēja Māra Kučinska valdība. Secinājums – Kongresu nama pārbūve izmaksātu gandrīz uz pusi lētāk (48,4 miljoni eiro) nekā jaunas koncertzāles celšana uz AB dambja (89,9 miljoni eiro), un par trešdaļu lētāk, nekā tolaik pieļautā privātā publiskā partnerība nekonkretizētā vietā (70 miljoni eiro). Šobrīd nav aprēķinu, cik varētu izmaksāt koncertzāles celtniecība Andrejsalā, taču te izmaksas, līdzīgi kā AB dambja gadījumā, palielinātu apkārtējās infrastruktūras un ceļu izbūve. Dace Melbārde iesaka cīnīties par Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu: “No savas puses ieteiktu noteikti konkursa nosacījumos integrēt Eiropas “Jaunā Bauhaus” pamatprincipus, kas šobrīd ir aktuāli un atraktīvi. Sākas arī jauns Eiropas Savienības finanšu plānošanas periods. Latvijas valstī ieplūdīs lieli Eiropas Savienības fondu līdzekļi, tai skaitā Eiropas atveseļošanas fondi, un arī finansiāli šis ir pateicīgs laiks, ko nevajadzētu palaist garām.”
Arī Kongresu nams – modernisma arhitektūras vērtība
Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde ir atkārtoti analizējusi Kongresu namu un atzinusi, ka ēka ir kultūrvēsturiski vērtīga. Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes vadītājs Juris Dambis atzīst, ka, salīdzinot ar iepriekš valdības virzīto koncertzāles novietni – bijušo Komunistiskās partijas Centrālkomitejas ēku Elizabetes ielā 2 –, Kongresu nams esot arhitektoniski nozīmīgāka modernisma laika būve:
“Šo ēku ir aizliegts nojaukt.
Protams, šo ēku var pārbūvēt, piemērot mūsdienu vajadzībām, labākai funkcionēšanai, bet cenšoties saglabāt vērtīgāko, kas šajā ēkā ir konstatēts no ekspertu puses.”
Kultūras ministrs Nauris Puntulis prognozē, ka kopumā pret Kongresu namu sabiedrības attieksme varētu būt piekāpīgāka nekā pret kādreizējo Kompartijas galveno mītni: “Patiesībā šīs abas ir komunisma būves un abas kalpoja vienam mērķim, un abas vairāk vai mazāk tika uzbūvētas patvaļīgi vai nerēķinoties ar vidi. Ir mazliet dīvaini, ka diskusijās par Kongresu namu sabiedrība pret šo būvi neizjūt tādu pietāti kā pret Elizabetes ielu 2.”
Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras fakultātes profesore Sandra Treija uzskata, ka atšķirība ir pieejā: “Mēs nedzirdam tādus stāstus, ka vajag nojaukt, demontēt, ka tur nav nekā vērtīga, gluži otrādi, mēs redzam diezgan uzmanīgu pieeju šīm vērtībām.
Katrā ziņā ir vēlme tās ieraudzīt, saglabāt nesabojātas, un vienlaikus ir vēlme, lai ēka iegūst jaunu elpu.”
1982. gadā celtais Kongresu nams jau vairākkārt piedzīvojis izmaiņas – tūkstošgades mijā tam piebūvēja četrus stāvus augstu piebūvi, bet ēkas priekšā – pazemes autostāvvietu. Tāpēc var pieļaut, ka sabiedrība jau ir sagatavota Kongresu nama nākamajai pārbūvei. “Tas, ka pagājušo periodu ēkas tiek pārbūvētas, adaptētas, piemērotas jaunā izmantošanai jaunai funkcijai, pilnīgi noteikti šobrīd ir viena no galvenajām gan arhitektūras, gan būvniecības tendencēm gan Eiropā, gan visur pasaulē. Un es domāju, ka tas ir stāsts par Kongresu namu,” norāda Sandra Treija. Profesore atzīst, ka veiksmes stāstu esot ļoti daudz daudz: “Es domāju, ka tā veiksme slēpjas tieši arhitektu komandas attieksmē. Arhitekts strādā jau ar esošu ēku, tātad ar esošu vērtību.
Tur jābūt tādam ļoti, ļoti jūtīgam šim gājienam, lai tām ambīcijām, sabiedrības gaidām atrastu vietu ļoti ierobežotā vidē. Tas noteikti nebūs viegls uzdevums.”
Būs pretinieki arī Kongresu namam
Lai gan Kongresu nama izredzes kļūt par Nacionālās koncertzāles mājvietu ir reālākas kā jebkad, kultūras ministrs Nauris Puntulis nešaubās, ka šim lēmumam sagaidāma arī pretestība: “Par to es esmu pilnīgi droši, ka tā būs. Cīņa pret Elizabetes ielu 2 nebūt nebija par modernisma arhitektūras aizstāvību, bet iespējams, ka arī tur bija kādas citas intereses, kuru vārdā tad šis tika darīts.”
Par to, ka dažos gadījumos modernisma arhitektūras – Centrālkomitejas ēkas – aizstāvība, iespējams, bijusi saistīta ar ekspremjera Andra Šķēles ģimenes biznesa interesēm panākt koncertzāles celšanu tai piederošās Andrejostas tuvumā, netieši norāda kāda rindiņa aģentūras LETA šovasar publicētā rakstā. Tur teikts, ka Šķēles ģimenei pakārtoti piederošā SIA “Rīgas jahtu centrs "Andrejosta"” plāno Andrejostā būvēt jaunu biroju ēku un divas viesnīcas. Projekta autors – vienam no dedzīgākajiem modernisma arhitektūras aizstāvjiem Uldim Lukševicam vienpersoniski piederošā SIA “F.L.Tadao&Lukševics”.
Puntulis gatavs kompromisam, bet pārliecību par Elizabetes ielas 2 namu nemaina
Kultūras ministrs joprojām ir pārliecināts, ka vispiemērotākā koncertzāles vieta būtu Elizabetes ielas 2 ēka. Tā ir Arhitektu savienības piedāvāto iespējamo novietņu otrajā trijniekā, pie kuras padziļinātas izvērtēšanas teorētiski iespējams nonākt, ja tālākai apstiprināšanai nevirza nevienu no pirmā trijnieka novietnēm – ne Kongresu namu, ne Andrejsalu. Tomēr Nauris Puntulis uzsver, ka tas nav viņa mērķis:
“Ja kompromiss par Kongresu namu izrādīsies labs, jēgpilns un auglīgs, es esmu ar mieru atkāpties no savām ambīcijām, no sava personīgā viedokļa par Elizabetes ielu 2, ja es redzēšu, ka tas ir tā vērts.”
KONTEKSTS:
Valdība 2020. gada 16. jūnijā atbalstīja Kultūras ministrijas (KM) rosinājumu attīstīt Rīgas akustiskās koncertzāles būvniecību Elizabetes ielā 2, Kronvalda parkā. Vairāki arhitekti cēla trauksmi par koncertzāles būvniecībai izvēlēto vietu, norādot, ka ēka ir padomju laika modernisma arhitektūras mantojums un to nojaukt nevajadzētu.
Kultūras ministrs vērsās pie Latvijas Arhitektu savienības (LAS), aicinot arhitektu kopienu vienoties par kopīgu nostāju attiecībā uz nacionālo koncertzāli. LAS kā piemērotākās novietnes ar vislielāko potenciālu attiecībā uz stratēģisko un pilsētvides attīstību, kā arī ietekmi uz nākotnes sabiedrību Nacionālās akustiskās koncertzāles būvniecībai izvirzīja trīs vietas: Andrejsalu, Rīgas Kongresu namu un Rūpniecības preču tirgus teritoriju. Ministrs atzina, ka katrai tām ir savi izaicinājumi, taču, viņaprāt, būs iespējams vienoties par vienu no šīm trim piedāvātajām novietnēm.
LAS darba rezultāts tika prezentēts Nacionālās akustiskās koncertzāles projekta attīstības komitejai, kurā tika pieņemts lēmums apzināt projekta īstenošanas izaicinājumus katrā no trim izvirzītajām novietnēm.
