"Lielā mērā tēmu noteica fakts, ka simtgadi svin Latvijas Universitāte un arī paši kā pētnieki vēlējāmies saprast, kas dažādos izglītības līmeņos notiek ar folkloras, tradicionālās kultūras apmācību, sākot no pirmsskolas, tad sākumskola, vidusskola, interešu izglītība un augstskola. Proti, kādu vietu folkloristika kā zinātņu nozare ieņem akadēmiskajos procesos," Latvijas Radio raidījumā "Kultūras Rondo" skaidro Latviešu folkloras krātuves vadītāja Rita Treija.
Latviešu folkloras krātuve jau 38. gadu rīko Krišjāņa Barona konferenci, un Treija uzskata, ka
ikgadējā konference ir vieta, kur satiekas akadēmiskie prāti un cilvēki, kam folklora ir sirdslieta.
Treija vērtē, ka referātos, kas jau izskanējuši konferences pirmajā dienā, atklājušies jauni un interesanti rakursi – no vēsturiskās perspektīvas apskatot, kā folkloristika ir bijusi iekļauta pedagoģijā, līdz pat mūsu dienām, pētot, kā kultūrpolitikas dokumentos pašlaik tiek iestrādāti tradicionālās kultūras un nemateriālā kultūras mantojuma jēdzieni.
Konferences noslēgumā 31. oktobrī paredzēta diskusija “Folklora un izglītība?”, ko vadīs Guntis Pakalns, diskusijā piedalīsies pārstāvji gan no augstskolām, gan skolām, kas tieši saistīti ar izglītošanas procesu un folkloru.
"Domāju, ka tas būs viens interesants brīdis un arīdzan, iespējams, rezumējoša sadaļa konferencei.
Plānojam, ka vēlāk tieši šī diskusijas sadaļa būs pieejama arī internetā," bilst Treija.
Viens no referātiem, kas izskanēja konferencē, ir Ilzes Ļaksas-Timinskas pētījums par latviešu folkloras mācīšanu Padomju Savienībā 20. gadsimta 20. un 30. gados un tās izmantojumu propagandā.
"20. un 30. gados Padomju Savienībā dzīvoja aptuveni 160 līdz 180 tūkstoši latviešu, un līdz 1937. gadam viņi drīkstēja un pat viņiem vajadzēja organizēt izglītību latviešu valodā. Bija diezgan liels latviešu skolu tīkls, un arī mācību grāmatas bija latviešu valodā. Skatoties šīs mācību grāmatas, es ievēroju, ka tajās ļoti daudz parādās latviešu folklora. Kad tika pieteikta Barona konferences tēma,
man likās interesanti paskatīties, kā Barona savāktās tautasdziesmas transformējās tādā ideoloģiskā pasaulē - staļinisma laikmetā Padomju Savienībā -
un kā šīs it kā tradicionālās mūsu tautas garamantas pārtop par propagandas un ideoloģisku ieroci," stāsta Ilze Ļaksa-Timinska.
Savā referātā viņa fokusējusies tieši uz to, kā latviešu folklora šajās mācību grāmatās funkcionē kā propagandas līdzeklis. Piemēram, tautasdziesmu kopa, kurai dots nosaukums “Pie budžiem”.
Vakar konferences ietvaros notika arī atvēršanas svinības grāmatai "Latvijas Universitātes kolekcijas Latviešu folkloras krātuvē". Kolektīvās zinātniskās monogrāfijas autori – Latviešu folkloras krātuves pētnieki – jaunākajā sērijas "LFK krājums" izdevumā iepazīstina ar Latvijas Universitātes studentu un mācībspēku ieguldījumu folkloras vākšanā.
