ĪSUMĀ:
- Skolas ar kultūras pasākumu apmeklēšanu nesteidzas.
- Ievērojami samazinājies teātru un koncertu piedāvājums bērniem.
- Leļļu teātris šobrīd mēneša laikā nopelna tik, cik agrāk nedēļā.
- Pandēmijas laikā programma “Latvijas skolas soma” pārorientējas uz digitālo piedāvājumu.
- Pasākumu rīkotāji piesardzīgi par iespēju rīkot koncertus un izrādes vienai klasei vai vienas skolas klašu grupai.
- Veselības ministrija kategoriski iestājas pret došanos uz pasākumiem ar skolā veiktiem siekalu testiem.
- Kultūras iestāžu vadītāji ir pārliecināti, ka kultūras deficīts bērniem atstās sekas.
Skolām prioritāte – mācības klātienē
Pēc mēnešiem ilgās sēdēšanas pie datoriem "Zoom" stundās klātienes mācības ir skolu galvenā prioritāte. Skolas vēlas īstenot arī to mācību procesa daļu, ko sauc par kultūrvietas – muzeja, koncerta, kino, teātra – apmeklējumu, bet Rīgas Centra humanitārās vidusskolas direktore Ineta Rudzīte atzīst, ka klases uz kultūras pasākumiem vēl pošas piesardzīgi: “Nav tā, ka mēs ar lielu joni mestos kultūrā. Gluži tā nav. Sāk darboties mūsu pašu pulciņi, kas ir labi. Otrs, ko mēs darām – braucam ekskursijās, bet ar kaut kādu pievienoto vērtību, ja tā var teikt, piemēram, ekskursijā ar muzeja vai kādas vietas apmeklējumu.” Direktore neslēpj, ka epidemioloģiskie ierobežojumi šādu pasākumu plānošanu padarījuši sarežģītāku: “Esam diezgan strikti iestājušies par to, lai otrā pusē cilvēki, kas sagaida mūsu bērnus, ir atbildīgi pret mūsu bērnu veselību. Tas nozīmē, ka šoferus, kuri ved mūsu bērnu, aicinām būt vakcinētiem vai testētiem, kas izsauca zināmu ažiotāžu šoferu vidū. Tad mēs, braucot uz kaut kurieni, pajautājam muzejam vai iestādei, kā viņi rūpēsies par drošību savā pusē, un mums ir bijuši atteikumi.”
Izrādes un koncerti bērniem ierobežotā pieejamībā
Kamēr uz muzejiem un izstādēm klases vēl var doties bez sertifikātiem un testiem, cita aina ir ar koncertiem un izrādēm jaunākajai sabiedrības daļai. Bērniem un jauniešiem, kuri nav vakcinējušies vai pārslimojuši, pieejami tikai “dzeltenā” režīma pasākumi, proti, ar maskām un divu metru distanci, kā rezultātā piepildīta var būt tikai puse zāles. Tas iedragājis “Latvijas Koncertu” bērniem un jauniešiem rīkoto koncertlekciju norisi, uz kuriem parasti rudeņos abonementus iegādājās desmitiem skolu un pirmsskolas iestāžu. 2019. gadā pašiem mazākajiem koncertu apmeklētājiem programmas “Patiešām maziņiem” ietvaros notika 51 koncertlekcija, bet šogad līdz septembrim notikušas tikai četras. Skolas vecuma bērniem domātās programmas “Mūzika tev” ietvaros notikušo koncertlekciju attiecība ir 75 pret 4.
Tikmēr Leļļu teātrim sarežģītais ierobežojumu periods sakritis ar teātra ēkas remontu. Pagaidām Leļļu teātra izrādes skatāmas Rīgas Latviešu biedrības Kamīna zālē. “Normāli tur būtu simt vietas, šobrīd drīkstam tikai 40 aizpildīt,” stāsta Latvijas Leļļu teātra direktors Vilnis Beķeris. Augustā un septembrī izrādes ir izpārdotas, taču ieņēmumi vispirms dīkstāves un tagad ierobežoto skatītāju skaita dēļ samazinājušies dramatiski.
Pirms pandēmijas Leļļu teātra pašu ieņēmumi bija 700 tūkstoši eiro gadā, bet pērn 250 tūkstoši, šī gada prognoze – 150 tūkstoši eiro.
“Ko mēs nopelnījām nedēļā, to mēs tagad nopelnām mēnesī. Protams, mēs izdzīvosim, bet pašu ieņēmumi ir būtiski jauniestudējumiem,” uzsver Vilnis Beķeris.
Citi – gan valsts dotētie, gan neatkarīgie – teātri, kuriem bērniem un jauniešiem domātās izrādes ir tikai daļa no repertuāra, uz jauno teātra sezonu raugās piesardzīgi. Neatkarīgā teātra trupa “Kvadrifrons” šīs sezonas repertuārā iekļāvusi vienu jauniestudējumu bērniem, kam pirmizrāde paredzēta oktobrī. Teātra trupas režisors Reinis Boters norāda, ka bērnu izrādes ir vienīgās, kuras plānotas “dzeltenajā” režīmā: “Tur par peļņu runāt ir diezgan grūti. Labākajā gadījumā tās izrādes atpelna pašas sevi, respektīvi, nosedz tās izmaksas, kas mums ir nepieciešamas.”
Bērniem un jauniešiem domātas izrādes allaž bijušas arī lielo teātru repertuārā. Dailes teātris šajā sezonā plāno turpināt spēlēt “Inspektoru Tutū”, uz Ziemassvētkiem gaidāma arī pusaudžiem domāta jauna izrāde. Taču teātra direktors Juris Žagars sekošot līdzi situācijai un rīkosies atkarībā no tās. Nacionālais teātris uz nākamo sezonu pārcēlis gan divas šajā sezonā plānotās bērniem un jauniešiem domātās pirmizrādes, gan divas repertuārā jau esošās izrādes. “Dzeltenā” režīma pasākumi “nespēj segt izrādes izmaksas”, atklāts ir teātra direktors Jānis Vimba.
Augustā Nacionālais teātris esot izsludinājis divas izrādes “dzeltenajā” režīmā, nopirkta “tieši viena biļete”.
Programma “Skolas soma” – glābiņš skolām
Pandēmijas apstākļos gan gados jaunajiem kultūras patērētājiem, gan kultūras satura radītājiem glābiņš bija programma “Skolas soma”. Jau pandēmijas sākumā tā strauji pārorientēja darbību no kultūras pasākumu apmeklēšanas klātienē uz digitālo piedāvājumu.
Šobrīd digitālais saturs ir aptuveni trešā daļa no “Skolas somas” piedāvājuma.
Programmas vadītāja Aija Tūna stāsta, ka šis piedāvājums izmantots ļoti intensīvi: “Esam dzirdējuši no izglītības darbiniekiem, ka viņi plāno saglabāt digitālās norises arī klātienes darba apstākļos, jo tās ietaupa laiku braucienam, transporta izdevumus un ir savienojamas ar mācību darbu.” Šajā sezonā “Skolas soma” būs arī tā "zelta atslēdziņa", kas ļaus skolēniem atvērt kultūras iestāžu un pasākumu durvis klātienē. “Skolas somas” saturs atzīts par mācību procesa sastāvdaļu, un septembra sākumā Starpinstitūciju darbības koordinācijas grupa ļāva programmas pasākumus apmeklēt pēc skolas burbuļa principa.
“Burbuļa princips nozīmē to, ka skolēni, kuri ikdienā ir kopā vai sastopas mācību procesa ietvaros, var doties kopā arī uz kultūras norisēm.
Un tas ir šis burbulis. Atšķiras no skolas, bieži vien skolas fiziskā iekārtojuma ziņā vai citu apstākļu rezultātā – tā var būt viena klase, tā var būt klašu grupa pēc vecuma posmiem, kas atrodas noteiktā skolas spārnā”, skaidro Aija Tūna.
Rīgas Centra humanitārās vidusskolas direktore Ineta Rudzīte atzīst, ka šādu iespēju viņas vadītā skola izmantotu: “Mums ir ļoti daudz klases, kur daļa ir vakcinējušies un daļa – ne. Tad, ja tā izrāde ir tikai vakcinētajiem, tad skolotājs var aizsūtīt tikai daļu no klases, un tad nu tās sarunas vai analīze klasē pēc tam neveiksies tik labi.”
Kultūras iestāžu vadītāji uz šo iespēju raugās piesardzīgi. VISA “Latvijas Koncerti” valdes loceklis Guntars Ķirsis norāda, ka līdz šim vienu koncertlekciju apmeklējuši no 500 līdz pat 800 bērniem no dažādām skolām, kas ierobežojumu dēļ vispār nav iespējams: “Es domāju, ka 30 bērniem nu tā būs īpaši pielāgota programma, varbūt ar mazo izpildītāju sastāvu. Šī programma tad jāatkārto vairākas reizes, bet vai 30 bērniem tas būs iespējams? Nu to mēs vēl nezinām, bet jāskatās pēc situācijas.”
Režisors Reinis Boters pieļauj, ka varbūt beigās tas izrādīsies ideālais skatītāju skaits: “35 cilvēki. Viena klase. Varbūt, ka tas nostrādās, bet laiks rādīs. Šobrīd būtu pāragri kaut ko prognozēt, jo situācija mainās diezgan strauji un patiesībā arī neparedzami. Mēs varam tikai censties pielāgoties.”
Veselības ministrija neriskēs laist uz pasākumiem bērnus, kas veikuši skolas siekalu testus
Kultūras pasākumu apmeklējums visapgrūtinātākais ir bērniem līdz 12 gadu vecumam. Skolās veiktie siekalu testi neder, vakcinēties nedrīkst, bet individuālie testi pieejami tikai par maksu, tā sadārdzinot koncerta vai teātra biļetes cenu. Veselības ministrijas Vides veselības nodaļas vadītāja Jana Feldmane skaidro, ka skolas siekalu testi kultūras pasākuma apmeklējumam nav derīgi, jo veikti vienai grupai jeb klasei, ne individuāli: “Iespēja klātienē apmeklēt skolu ir vissvarīgākā prioritāte, par kuru mums ir jārūpējas, lai bērnam tā iespēja ir.
Interešu izglītība arī ir izglītības procesa sastāvdaļa, tādēļ tā iespēja apmeklēt interešu izglītību ar šo testu ir kā kompromisa variants.
Tajā pašā laikā mēs apzināmies, ka tas risks ir lielāks, nekā uzturēties skolas burbulī. Tad vēl apmeklēt ar šo pašu testu pasākumus, sabiedriskas vietas ir vēl augstākas pakāpes risks. Mēs cenšamies šo papildu risku neradīt.”
Ineta Rudzīte uzskata, ka šis uzstādījums pret bērniem nav īsti godīgs: “Es saprotu, kādēļ tas ir domāts – ar motivāciju vakcinēties. Pēc iespējas vairāk cilvēki jutīs diskomfortu un varbūt vakcinēsies. Bet nedomāju, ka to vajadzēja pret bērniem attiecināt, jo bērni īsti nav laukuma spēlētāji šajā lielajā politikā.”
Guntaram Ķirsim ir bēdīgi, ka tieši bērni ir tie, kuri cieš visvairāk: “Mūs tiešām uztrauc šīs izglītības deficīts, kuru ir ļoti grūti pēc tam kaut kādā veidā atgūt. Mācību process ir tāds, kāds viņš ir, un katram vecumam ir atbilstošas programmas, un tikko, kā bērns nav šo programmu saņēmis, ir tieši tas pats, kas skolā. To nevar saukt par pilnvērtīgu koncertu pieredzi, kura tieši šobrīd skolas vecumā ir jāiegūst, lai tad, kad cilvēks pats veido savu dzīvi, viņš atgriežas pie šiem koncertiem, jo tā viņam ir jau pazīstama lieta. Tas ir saistīts ar ļoti daudzām lietām – ar cilvēku vispusīgu izglītību, ar viņa dzīves kvalitāti.”
