Vēstulē norādīts, ka, kopš Pasaules Veselības organizācija 11. martā izsludināja Covid-19 pandēmiju, zaudējumus piedzīvo ne tikai tūrisma, transporta un aviācijas kompānijas, bet “visaptverošas un nebijušas” krīzes priekšā atrodas arī visa Latvijas kultūras nozare. Ar valdības izsludināto ārkārtas situāciju ir aizliegti jebkādi publiskie pasākumi un pulcēšanās.
Šis aizliegums ir izraisījis piespiedu pilnu vai daļēju dīkstāvi vairāk nekā 32 tūkstošiem cilvēku, norāda vēstules autori, atsaucoties uz “Euorstat” 2018. gada Darbaspēka apsekojuma datiem, kuros lēsts, ka kultūras nozarē strādā 3,5% no visiem Latvijā nodarbinātajiem.
Lai nepieļautu krīzes tālāku padziļināšanos un kultūras nozares bankrotu, kultūras nozares pārstāvji aicinājuši valdību un Saeimu ieviest ārkārtas situācijas noteiktus risinājumus kultūras nozares krīzes pārvarēšanai.
Autori aicina veidot valsts pasūtījumu kultūras nozarē 2020. un 2021. gadā, lai nodrošinātu stratēģiski svarīgu kultūras institūciju saglabāšanu pēckrīzes laikam, kā arī lai nodrošinātu darbu kultūras profesionāļiem ārkārtējās situācijas laikā. Vēstulē norādīts, ka to iespējams īstenot, piešķirot papildu finansējumu jau esošām programmām Valsts kultūrkapitāla fondā (VKKF), kā arī izstrādājot jaunas mērķprogrammas speciāli krīzes periodam.
Tiek aicināts palielināt kultūras nozares budžetu Latvijā 2020. gadā un daļēji segt negūtos ieņēmumus, kā to dara citas Eiropas valstis.
Kultūras darbinieki uzsver, ka, piemēram, Igaunija kultūras nozarē jau investējusi 25 miljonus eiro, bet Lietuva – vairāk nekā 12 miljonus eiro.
Kultūras darbinieki arī norāda, ka kopējā tautsaimniecības atjaunošanas stratēģijā nepieciešams integrēt kultūras atbalsta pasākumus, stiprinot radošās industrijas ekonomisko pienesumu un veidojot jaunus kultūras produktus sociālās distancēšanās laikmetā – investēt radošo inkubatoru un digitalizācijas programmās LIAA.
Vēstules autori arī aicina iekļaut kultūras nozares nevalstisko organizāciju (NVO) un uzņēmumu pārstāvjus darba grupās, kas izstrādā krīzes situācijas pārvarēšanas mehānismus.
“Kad krīzi piedzīvo lauksaimnieki, neviens neaicina tos mainīt profesiju, jo zina, ka zemnieku darba augļi ir mūsu maize.
Kultūras darbinieki nodrošina sabiedrības sociālo un garīgo asinsriti, bez kuras nevienas valsts pastāvēšana nav iedomājama,” teikts vēstulē.
Radošo savienību padomē un Laikmetīgās kultūras nevalstisko organizāciju asociācijā uzsver – paredzams, ka pat pēc ārkārtas stāvokļa atcelšanas ierobežojumi publisku pasākumu rīkošanai tiks saglabāti un plašāka pulcēšanās nebūs iespējama pat līdz 2020. gada beigām.
“Šī ir bezprecedenta situācija – kultūrai ir pilnībā slēgts ne tikai ārējais, bet arī iekšējais noieta tirgus – šādu krīzi līdz šim nav piedzīvojusi neviena tautsaimniecības nozare,” norāda vēstules autori.
Kultūras darbinieki uzsver, ka nozare atbalsta valdības lēmumu prioritāri rūpēties par mūsu visu fizisko veselību un labklājību. Turklāt kultūras nozares pārstāvji snieguši savu artavu ārkārtas situācijas pārvarēšanai un sabiedrības gara uzturēšanai – kopš ārkārtas situācijas sākuma bez vai par simbolisku atlīdzību sabiedrībai tiešsaistē padarīti pieejami teātra izrāžu ieraksti, tiek atskaņoti koncerti, īstenoti dzejas un prozas lasījumi un citas aktivitātes, atzīmēts vēstulē.
Autori brīdina – saglabājoties ierobežojumiem, vēl nebijušā krīzes situācijā nonāks viss nevalstiskais un privātais sektors, kas kultūras nozarē ir būtiski papildinājis valsts nodrošināto minimālo kultūras pakalpojumu grozu ar daudzveidīgu saturu.
Kultūras darbinieki arī norāda, ka 2008. gada ekonomiskās krīzes "jostas savilkšanas" politika iedragāja sabiedrības uzticību valsts pārvaldei, kā rezultātā tūkstošiem iedzīvotāju emigrēja, lai nodrošinātu savu ekonomisko labklājību. “Ar šīs krīzes sekām mēs cīnāmies vēl šodien – īstenojot reemigrācijas plānus un veidojot integrācijas un kultūras programmas diasporas tautiešiem. 2020. gada krīze draud ar vēl vienu Latvijas humāno katastrofu – paliekot bez valsts atbalsta, zudīs arī pēdējais iemesls, kāpēc atgriezties Latvijā – tās kultūra,” uzsvērts vēstulē.
KONTEKSTS:
Covid-19 infekcijas ierobežošanai Latvijā līdz 12. maijam noteikta ārkārtējā situācija, kuras laikā noteikta virkne ierobežojumu un aizliegumu. Pandēmijas ekonomisko seku pārvarēšanai Latvijā paredzēti īpaši valsts atbalsta mehānismi Covid-19 skartajiem uzņēmumiem, to darbiniekiem, Covid-19 pacientiem un arī visiem uzņēmumiem. Tālab valsts mobilizējusi līdzekļus aptuveni 4 miljardu eiro apmērā.
