Vēstules autori norāda uz kultūrpolitikas iekļaujošās dimensijas neievērošanu Nacionālajā apvienībā un skaidro: "Rietumu demokrātijas ierasta prakse ir lēmumus un tiesību aktus saskaņot un izstrādāt kopā ar cilvēku grupām, uz kurām tie attiecas, nevis ilgstoši un ciniski noraidīt šo grupu izstrādātos piedāvājumus.
Nacionālās apvienības "veids" sabiedrības saliedēšanai līdz šim ir bijis mazāk aizsargātu grupu izstumšana. Tomēr ticam un ceram, ka jums nākotnei ir kāda labāka ideja."
Vēstule aicina uz iekļaujošu dialogu, ieinteresēto pušu kopdarbu ar reālpolitikas veidotājiem un likumdevējiem, uzsverot, ka "joprojām esam tiesiskuma deficītā – situācijā, kad likumdevējs, neraugoties uz Satversmes tiesas uzdevumu, ne tikai nenāk ar iniciatīvu, bet arī atkārtoti bremzē un noraida 23 000 vēlētāju iesniegto iniciatīvu nodrošināt visu ģimeņu tiesisko aizsardzību".
"Mēs norādījām, ka kultūras ministra uzdevums ir rūpēties par saliedētas un iekļaujošas sabiedrības veidošanu.
Mums nav skaidrs, kā jūs varat atbildēt par iekļaujošas politikas īstenošanu, ja jūsu personiskā un partijas pārliecība ir pretrunā šim uzdevumam. [..]
Tāpēc mēs aicinām ievērot valsts pamatlikumu, Satversmes tiesas spriedumu, politikas plānošanas dokumentus un cilvēktiesības," rakstīts vēstulē. "Mēs vienkārši vēlamies veselīgu sabiedrību, kurā visi ir līdzvērtīgi savās ikdienas dzīvēs. Saruna nav iespējama tad, kad viens no sarunas dalībniekiem pēc definīcijas tiek uzskatīts par mazāk svarīgu nekā pārējie."
Vēstules autori cer uz sarunu "par konkrētām darbībām, kā tiks veicināta iekļaušana, nevis vērtību dueli", kā arī ministra iniciatīvu, ne tikai "iesaistīšanos" vai balsojumiem pret pilsoņu iesniegtiem dokumentiem: "Piedāvājam turpmākajā sarunā koncentrēt uzmanību uz jautājumu par to, kā mēs ar kultūras un mākslas palīdzību varam palīdzēt Latvijas sabiedrībai kļūt iekļaujošai un saliedētai. Ceram, ka Kultūras ministrija un jūs personīgi atradīsiet resursus un vietu šādai sarunai."
KONTEKSTS:
Vairāk nekā 400 kultūras un mākslas nozares darbinieki atklātā vēstulē norādīja, ka 2022. gada 30. novembrī Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā deputāts un kultūras ministrs Nauris Puntulis balsoja pret vairāk nekā 23 000 Latvijas pilsoņu atbalstīto iniciatīvu "Par visu ģimeņu tiesisko aizsardzību", kas komisijā ar šo balsojumu tika noraidīta un līdz ar to noraidīta arī tās tālākā virzība izskatīšanai Saeimā. Ņemot vērā, ka Kultūras ministrijai un nozarei saistošos plānošanas un darbības stratēģijas dokumentos tiek uzsvērta saliedētas, iekļaujošas sabiedrības nozīme demokrātiskas valsts pastāvēšanā, vēstules autoru redzējumā ministra balsojums ir "pretrunā ar šīm demokrātiskas valsts pastāvēšanai svarīgajām dimensijām".
Kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība), atbildot uz nozares pārstāvju vēstuli, tieši neatbildēja uz konkrētiem vēstulē paustajiem argumentiem par pretrunām Nacionālās apvienības ideoloģiskajā nostājā un kultūras nozares definētajā iekļaujošajā politikā. Ministrs uzsvēra, ka, tāpat kā vēstules autoriem, tā arī Nacionālajai apvienībai ir "tiesības uz jebkuru jautājumu vai tā iespējamo risinājumu skatīties no skatupunkta "mūsuprāt"." Jautājumā par visu ģimeņu tiesisko aizsardzību Nacionālā apvienība, pēc Puntuļa teiktā, uzskata, ka ir iespējami dažādi, nevis tikai viens veids, kā nodrošināt vienā mājsaimniecībā dzīvojošu cilvēku tiesību aizsardzību. Ministrs arī aicināja uz plašu un publisku diskusiju, kas, ministra ieskatā, varētu tikt īstenots sabiedriskajā medijā.
