Kultūras un mākslas nozares darbinieki atklātā vēstulē Kultūras ministrijai, kultūras ministram Naurim Puntulim un Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam ("Jaunā Vienotība") norādīja, ka 2022. gada 30. novembrī Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā deputāts un kultūras ministrs Nauris Puntulis balsoja pret vairāk nekā 23 000 Latvijas pilsoņu atbalstīto iniciatīvu "Par visu ģimeņu tiesisko aizsardzību", kas komisijā ar šo balsojumu tika noraidīta un līdz ar to noraidīta arī tās tālākā virzība izskatīšanai Saeimā.
Ņemot vērā, ka Kultūras ministrijai un nozarei saistošos plānošanas un darbības stratēģijas dokumentos tiek uzsvērta saliedētas, iekļaujošas sabiedrības nozīme demokrātiskas valsts pastāvēšanā,
kultūras darbinieku redzējumā – ministra balsojums ir "pretrunā ar šīm demokrātiskas valsts pastāvēšanai svarīgajām dimensijām".
Vēstulē atzīmēts, ka "Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādnes 2021.–2027. gadam" (dokumenta 7. lpp) skaidro:
"Eiropas Savienības līmenī definētais saliedētas sabiedrības koncepts ietver trīs savstarpēji saistītas dimensijas:
1) iedzīvotāju savstarpējās attiecības – savstarpēja uzticēšanās, sociālo tīklu veidošanās, sabiedrības daudzveidības pieņemšana;
2) iesakņošanās jeb piederība – ticība valsts institūcijām, taisnīguma izpratne un cieša saikne ar valsti;
3) izpratne par kopējo labumu – iedzīvotāju atbildības izjūta par līdzcilvēkiem un vēlme palīdzēt jeb solidaritāte, cieņa pret vispārīgiem sabiedrības noteikumiem un pilsoniskā/politiskā līdzdalība."
Kultūras darbinieki vēstulē akcentējuši, ka, viņuprāt, ""sabiedrības daudzveidības pieņemšana" nozīmē atzīt arī dažādās ģimenes, kas ir daļa no Latvijas sabiedrības un uz kuru tiesiskās aizsardzības nepieciešamību norāda Satversmes tiesa.
Daudz šādu ģimeņu strādā arī Kultūras ministrijas pārvaldītajā nozarē, piedalās amatiermākslas kustībā, būs nākamā gada Dziesmu un Deju svētku lielā kopkora daļa".
Vēstulē arī pausts, ka ""ticību valsts institūcijām" iedragā tas, ka kultūras ministrs, no vienas puses, pasniedz valsts un starptautiski nozīmīgus apbalvojumus LGBTQ+ kopienas cilvēkiem, izceļ viņu nozīmi Latvijas vārda nešanā, bet, no otras, atņem tiesības viņu ģimenēm tapt atzītām un aizsargātām likuma priekšā. Šāda dubultmorāle nenoliedzami liek apšaubīt taisnīguma izpratni, mazina ticību valsts varai un nozares definētajai iekļaujošajai politikai".
Vēstules autori arī uzsver, ka ""kopējais labums" paredz drošu vidi un cieņpilnu attieksmi pret ikvienu cilvēku mūsu sabiedrībā. Naura Puntuļa balsojums nostāda daļu mūsu kolēģu nelīdztiesīgā pozīcijā un vairāk nekā 23 000 valsts iedzīvotājiem pauž, ka viņu viedoklis nav jāņem vērā un viņu pilsoniskā iesaiste ir nevērtīga. Salīdzinājumam, 23 000 iedzīvotāju veido lielāku kopkori, nekā ietilpst jaunajā Dziesmusvētku estrādē".
"Vienota, droša un atvērta sabiedrība" ir viena no galvenajām prioritātēm arī Nacionālajā attīstības plānā 2021.–2027. gadam: "Sabiedrība nevar būt vienota, droša un atvērta, ja sabiedrības līmenī netiek stiprināta sociālā iekļaušana un attīstīta empātija".
Kultūras darbinieki vēstulē ministram norādījuši: "Mēs – kultūras un mākslas nozares pārstāvji – apzināmies savu nozīmi saliedētas, empātiskas sabiedrības veidošanā. Ar lielu atbildību mēs raugāmies, lai mūsu tiešais, radošais darbs palīdzētu radīt vidi, kurā cilvēki cits citam uzticētos, pieņemtu daudzveidību, rīkotos solidāri, cienītu savu valsti un cits citu, apzinātos savas balss spēku, ticētu līdzdalībai un savai spējai ietekmēt valsts darbu. Uzskatām, ka mūsu rīcība ir saskaņā ar Kultūras ministrijas definētajām nostādnēm."
Vēstules autori aicina Nauri Puntuli iespējamo nākamo termiņu kultūras ministra amatā aizvadīt "atbilstoši Satversmē noteiktajām pamatvērtībām, rīkoties atbilstoši savas vadītās nozares mērķiem, saliedēt visus Latvijas cilvēkus un ar savu darbību rādīt paraugu empātiskas un iekļaujošas sabiedrības veidošanā, pat ja tas ir pretrunā ar Nacionālās apvienības ideoloģisko nostāju".
8. decembra Saeimas sēdē, lūgts komentēt kultūras darbinieku vēstuli, ministrs Puntulis norādīja, ka vēstule ir ļoti rūpīgi sagatavota un viņa atbilde uz to nevarot būt pavirša, tādēļ
solīja argumentētu atbildi sniegt nākamajā trešdienā, 14. decembrī.
Pilns vēstules teksts un to parakstījušo kultūras darbinieku saraksts:
KONTEKSTS:
Likumdevējiem līdz šī gada 1. jūnijam bija jānovērš Darba likumā noteiktā par atvaļinājumu tikai bērna tēvam neatbilstība Satversmei. Tā lēma Satversmes tiesa (ST), izskatot sievietes iesniegumu, kuras partnere nesaņēma pēc bērna piedzimšanas paredzēto atvaļinājumu. Tiesā uzsvēra, ka ģimene nav tikai laulībā balstīta savienība. Tādēļ valsts pienākums ir aizsargāt un atbalstīt arī viendzimuma partneru ģimenes. ST spriedums neskar laulības institūtu, kas definēts kā sievietes un vīrieša savienība.
Arī "Latvijas Senioru kopienu apvienība" (LSKA) atzinīgi vērtējusi piedāvāto regulējumu, norādot, ka noteikt kritērijus, pēc kādiem juridiski var formulēt, kas ir ģimene, un atbilstoši tam noteikt ģimenes sociāli ekonomisko aizsardzību un atbalstu, ir būtiski arī daudziem senioriem, jo Latvijā netrūkst gadījumu, kad dažādu iemeslu dēļ vecāka gadu gājuma cilvēki dzīvo kopā vienā mājsaimniecībā un rūpējas viens par otru, kamēr viņu juridiskie laulātie vai tuvākie radinieki par šiem cilvēkiem neliekas ne zinis.
Iepriekš ziņots, ka Saeimā varētu pietikt balsu Civilās savienības likumam. Tas paredzētu, ka juridiski pie notāra var nostiprināt divu pilngadīgu personu kopdzīvi - gan viendzimuma, gan pretējā dzimuma pāri. Tomēr to pieņemt neizdevās. Tā rezultātā desmitiem viendzimuma ģimenes lūgušas ģimenes fakta konstatāciju tiesas ceļā, daudzas jau to saņēmušas. Tāpat arī kustība "Dzīvesbiedri" Saeimā iesniedza līdzdalības platformas "Manabalss.lv" iniciatīvu "Par visu ģimeņu tiesisko aizsardzību" ar 23 544 Latvijas iedzīvotāju parakstiem. 14. Saeimas Mandātu komisija iniciatīvu noraidīja.
Saeimas Juridiskā komisija 6. decembrī lēma neturpināt 13. Saeimā sākto darbu pie Civilās savienības likuma. Tas nozīmē, ka 14. Saeimas deputāti nelems par likumprojektu, kas aizsargātu visu ģimeņu tiesiskās attiecības.
Vienlaikus Centrālajā vēlēšanu komisijā notika parakstu vākšana par grozījumiem Satversmē. Iniciatori "Latvijas vīru biedrība" piedāvāja noteikt, ka ģimenes pamatā ir laulība, asinsradniecība vai adopcija, tādējādi izslēdzot viendzimuma pārus no tādiem, kas var veidot ģimeni. Parakstu vākšana nebija veiksmīga. Arī vairāki juristi un nevalstiskās organizācijas ir pret Civilās savienības likumu.
