Ar kultūras ministri Daci Melbārdi tikšanās notiek brīdi pirms jaunās valdības pirmās sēdes. Krišjāņa Kariņa Ministru kabinets ir piektais, kurā viņa ieņem kultūras ministres krēslu.
Atskatoties uz iepriekšējo termiņu, ministre izceļ Valsts kultūrkapitāla fonda finansēšanas modeļa maiņu, simtgades kultūras programmu un to, ka izdevies sakārtot ilgstoši iestrēgušo jautājumu par radošo personu un organizāciju statusu.
“Es neredzu nepieciešamību kultūras nozarē taisīt revolūciju. Man liekas, ka ir ļoti daudzas labas iestrādes un tās izmaiņas, kuras nebija ilgus gadus notikušas, tomēr iepriekšējās valdības laikā tika īstenotas,” uzskata Melbārde. “Šobrīd ir jāstrādā uz to, lai stiprinātu paveikto un nodrošinātu tam atbilstošu finansējumu. Visvairāk ir jādomā tieši par kultūras sektorā nodarbināto atalgojumu un dzīves kvalitāti.”
Šobrīd mūziķi ir vienīgie, kuru atalgojums vēl nav pacelts virs krīzes laikā piedzīvotās griezuma līnijas. Melbārde atgādina, ka uzdevusi kolēģiem veikt izpēti reģionālā griezumā, lai saprastu, kādas ir atalgojuma pieauguma tendences.
“Mēs zinām, ka Igaunijā [tās] ir ļoti straujas, un mums ir jātiecas uz to, ka mēs vismaz Baltijas valstu starpā izlīdzinām šo finansējumu,” teic Melbārde.
Ministre uzskata, ka šajā termiņā vajadzētu beidzot līdz reālām aprisēm sakustināt Latvijas Laikmetīgā muzeja un nacionālās koncertzāles ieceres. Tas arī iestrādāts valdības deklarācijā. Ja to nerisinās – kultūra stagnēšot.
Melbārde ir pārliecināta – bez infrastruktūras sakārtošanas neizdosies attīstīt ne nacionālo mūziku, nedz arī laikmetīgo mākslu.
Šī gada budžeta apstiprināšana gaidāma pavasarī, tomēr jau tagad skaidrs, ka kultūras joma uz būtisku papildu porciju cerēt nevar. Turklāt izmaiņas likumā nozari var skart arī privātuzņēmēju ziedojumu kritums. Šobrīd tiekot domāts, kā to atjaunot.
“2018. gads un tās papildu iespējas, ko mums iedeva simtgades programma, parādīja Latvijas nacionālās kultūras potenciālu, ja ir kaut kāds papildu atbalsts, un es domāju, ka ne tikai paši kultūras nozares veidotāji, radošie cilvēki, menedžeri labāk apjauta, ka mēs patiesi esam un varam būt kultūras lielvalsts, bet arī plašāka sabiedrība to apjauta. Līdz ar to es domāju, ka kultūras nozarei ir nešaubīgi augusi pašapziņa un vēlme pēc novērtējuma,” ir pārliecināta Melbārde.