Līdz 14. aprīlim Latvijā slēgti muzeji, teātri, opera, atcelti koncerti un izrādes.
Latvijas Nacionālajā operā un baleta (LNOB) valde lūgusi darbiniekus iet atvaļinājumā un pārtraukusi ražošanas procesu, Latvijas Televīzijai stāstīja valdes loceklis Sandis Voldiņš.
LNOB valde esot pārskatījusi iestādes finanšu plūsmu. “Stabilitāte mums ir ļoti laba šobrīd, pilnīgi visiem darbiniekiem tiks samaksāts viss, kas viņiem pienākas gan saistībā ar atvaļinājuma naudām – viņiem tiek saglabāts atalgojums, kamēr viņi ir mājās. Darbiniekus neplānojam ne atlaist, ne ko šobrīd,” uzvēra Voldiņš.
Arī Dailes teātrī ir apturēts gan izrāžu, gan mēģinājumu process. Teātra vadība pieņēmusi lēmumu līdz 29. martam izsludināt dīkstāvi, saglabājot darbiniekiem darba algu.
Dailes teātra aktrise Vita Vārpiņa pastāstīja: “Ir informācija, ka teātris spēs saglabāt pamata algas, bez piemaksām par izrādēm, kas, protams, ir tāda būtiska mūsu algas daļa. Bet mēs esam priecīgi arī par to, jo es domāju, ka, teiksim, neatkarīgajiem teātriem ir vēl grūtāk, viņiem nav šīs pamata algas.”
Atšķirībā no valsts teātriem neatkarīgo teātru mākslinieki šajā situācijā jūtas sociāli ļoti neaizsargāti. Aktrise Anta Aizupe atklāja: “Satraukums ir ļoti liels, mēs arī sazināmies viens ar otru – vakar vakarā mums bija saruna ar Ģertrūdes ielas teātra kolēģiem par to, ka –
ja tas tiešām būs līdz tam 14. aprīlim, tad vēl kaut kā [iztiksim], bet ja šis periods ievilksies ilgāk, tad es tiešām nezinu, ko lai dara.”
Visgrūtāk zaudēt tiešo kontaktu ar savu klausītāju, jo to nevar aizstāt pasākumi digitālā formātā, kādus tagad praktizē daudzi mākslinieki, atzīst pianists Andrejs Osokins. Viņš bija spiests atcelt koncertus ne tikai Cēsīs un Rīgā, bet arī Igaunijā, Vācijā, Kazahstānā un Izraēlā.
Osokins Latvijas Televīzijai pastāstīja, ka iespēju robežās visus koncertus mēģina pārcelt, nevis atcelt, un “atrast, kā dzīvot šos divus mēnešus pilnīgi bez iztikas, jo [mūzika] ir pamatiztikas avots. Un kaut kādā veidā – vai ar aizdevumiem no draugiem, no vecākiem – izdzīvot. Jo tā situācija tiešām ir ļoti smaga, jo koncerti ir vienīgais iztikas avots profesionālajam mūziķim.
Ļoti ceru, ka valdība, kura domā par ļoti daudzām nozarēm, padomās arī par kultūru, arī par brīvmāksliniekiem, jo viņiem tagad ir ļoti sarežģīti.”
Kultūras ministrs Nauris Puntulis uzsvēra, ka ministrijā tiekot meklēti risinājumi, kā atbalstīt tos kultūras nozares pārstāvjus, kuri nav darba ņēmēji kādā no Kultūras ministrijas pakļautības iestādēm vai kā citādi nesaņem algas.
Šobrīd viens no ministrijas plāniem ir caur Valsts kultūrkapitāla fondu “izveidot speciālu programmu tieši šādiem cilvēkiem, kuru vienīgais ienākumu avots ir varbūt autoratlīdzības līgums.”
Puntulis arī apstiprināja – šādai programmai pienāktos papildu finansējums.
Puntulis skaidroja, ka Kultūras ministrija kopā ar Labklājības ministriju un Finanšu ministriju strādā pie radošo personu atbalsta modeļu izstrādes. Turklāt atsevišķi Kultūras ministrija arī valdībai iesniegs informatīvo ziņojumu, kurā būšot aptverta visa kultūras nozare. Ministrs arī atklāja, ka tiekot izvērtētas iespējas par nodokļu brīvdienām, līdzīgi kādas plānots paredzēt uzņēmējiem. Konkrētāk par ministrijas plāniem Puntulis solīja informēt ceturtdien, 19. martā.
